LU konference
Pasākumā piedalījās jaunatnes politikas veidotāji un veicinātāji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, Labklājības ministrijas, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģioniem, kā arī jauniešu interešu veicinošas organizācijas – Liepājas Jauniešu māja, Latvijas Jauno zemnieku klubs, biedrība “Latvijas Mazpulki”, biedrība "Creative Minds for Culture", SIA "Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs", u.c.
Jaunatnes politikas pieredze Portugālē
Dalībnieki pārrunāja politikas instrumentus gan jaunatnes, gan lauku reģionu attīstībai, kā arī iepazinās ar iniciatīvām, kas apzinātas RuralYouthFuture starpreģionālās vizītes laikā Ziemeļportugālē un kuru pārņemšana būtu iespējama arī Latvijā. Portugālē apmēram 80% teritorijas aizņem lauku reģioni, kuros dzīvo vien aptuveni 30% iedzīvotāju, kas atspoguļo depopulācijas un urbanizācijas tendences. Īpaši Ziemeļportugālē raksturīga jauniešu aizplūšana uz Porto un citām ES valstīm studiju un darba iespēju dēļ, kamēr lauku reģionos pieaug iedzīvotāju novecošanās.
Portugāles jaunatnes politikas stratēģiskais ietvars balstās uz Nacionālo jaunatnes darba kārtību un Nacionālo jaunatnes plānu (PNJ), kas, izmantojot starpnozaru pieeju, nodrošina jauniešu tiesību aizsardzību un integrāciju izglītības, nodarbinātības, veselības un mājokļa jomā. Būtiski, ka šo dokumentu izstrādes procesā tiek plaši iesaistīti jaunieši, organizējot reģionālās konsultācijas un darbnīcas.
Reģionu līmenī jaunatnes politika nav noteikta kā obligāta pašvaldību kompetence. Tomēr Portu metropoles areāls (Área Metropolitana do Porto), jeb lielpilsētas reģiona pašvaldību apvienība, ir viens no retajiem Portugāles reģioniem, kas jaunatnes politiku atzīst par stratēģisku prioritāti un izstrādā savu stratēģisko ietvaru. Kā viena no stratēģiskajām jomām ir lauku tūrisms – tas palīdz saglabāt vides unikalitāti, rada darba vietas un stiprina kopienas, taču vienlaikus aktualizē nepieciešamību jauniešiem apgūt zināšanas, kas ļauj akcentēt vietējo kultūru un vērtības, nevis tikai nodrošināt universālu servisu.
Labas prakses piemēri Ziemeļportugālē
Īpašu uzmanību izpelnījās kustība-platforma “Rural Move” (Lauku kustība), kas veicina Portugāles lauku reģionu atdzīvināšanu, piesaistot jaunus iedzīvotājus, īpaši digitālos klejotājus, un mobilizējot vietējās kopienas. Platforma nodrošina praktisku atbalstu pārcelšanās procesā, sadarbojas ar pašvaldībām un organizācijām, veido stimulus un attīsta infrastruktūru, lai piesaistītu jaunus iedzīvotājus, kā arī sagatavo vietējos līderus (Rural Leaders’ Academy). Lietotājiem pieejama “one-stop-shop” informācija par mājokļiem, kopstrādes telpām, darba iespējām un sabiedriskajiem pakalpojumiem. Šobrīd platformai ir vairāk nekā 700 lietotāju, 30 iesaistītas pašvaldības un vairāk nekā 250 atbalstītu personu. “Rural Move” ietvaros notiek arī mērķtiecīgs darbs ar lauku jauniešiem, izmantojot dažādas ES programmas (Erasmus+, brīvprātīgais darbs, u.c.).
Vēl viens ievērojams piemērs ir jauniešu centrs “Casa da Juventude Amarante” (dibināts 1993. gadā), ko izveidoja vietējie jaunieši ar mērķi veicināt veselīgu dzīvesveidu un sabiedrības attīstību. Centrs izceļas ar savu dinamisko pieeju, apvienojot plašu aktivitāšu spektru – sports, neformālā izglītība, starptautiskā mobilitāte un apmaiņas, brīvprātīgais darbs un ilgtspējīgas attīstības projekti – ar spēcīgu uzņēmējdarbības modeli un ilgtermiņa stratēģiju. Organizācijā ir vairāk nekā 400 biedru un 16 darbinieki (tostarp ar īpašām vajadzībām), tā īstenojusi vairāk nekā 150 projektus kā atbalstītājs un 300 kā sadarbības partneris, piesaistot 4,6 miljonus eiro. Centrs uztur arī ilgtspējīgas iniciatīvas – Godīgas tirdzniecības veikalu (kopš 1998), jauniešu hosteli (kopš 2008) un veģetāro ēdienu restorānu, kas ik gadu sagatavo vairāk nekā 30 000 maltīšu. Šī integrētā pieeja nodrošina ne tikai finansiālu neatkarību, bet arī ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko ietekmi reģionā.
Latvijas jaunatnes situācija
Projekta vadītāja Denīze Ponomarjova seminārā prezentēja arī Latvijas ziņojuma (State of the Art - SoA) rezultātus. Lai gan lauku jauniešu īpatsvars samazinās, viņi joprojām veido gandrīz trešdaļu no visiem Latvijas jauniešiem, kas apliecina – viņi ir būtiska un stratēģiski nozīmīga sabiedrības daļa, plānojot jaunatnes politiku un ar to cieši saistītās jomas – reģionālo attīstību un lauksaimniecību.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā bija 188 826 jaunieši (15–24 g.), no kuriem aptuveni 30% jeb 57 187 dzīvoja lauku teritorijās. Vecuma grupā no 15 -29 gadi ir vērojama līdzīga tendence – no visiem šīs grupas jauniešiem (273 592) aptuveni 30% dzīvo laukos. Teritoriāli jauniešu īpatsvars (15–24 g.) dažādās pašvaldībās svārstās no 8,6% līdz 11,4%, kur augstākais – Liepājā (11,4%), centrālajā Latvijā un atsevišķos Latgales novados, un zemākais – Saulkrastu (8,6%) un Augšdaugavas novadā (8,7%).
SoA analīze atklāj vairākas tendences un paradoksus – no pieejamo iespēju nevienlīdzības līdz jaunām darba tirgus iespējām digitālajā laikmetā. Nevienlīdzība starp pilsētu un lauku jauniešiem ir izteikta – daudzviet nav pieejami jauniešu centri vai brīvā laika pavadīšanas iespējas (īpaši Dienvidkurzemē), ierobežota sabiedriskā transporta pieejamība un trūkst pievilcīgu darba un izglītības iespēju. Situāciju ietekmē arī atšķirīga pašvaldību attieksme pret jauniešu jautājumiem – joprojām ne visur jaunatnes joma tiek uzskatīta par stratēģisko prioritāti.
Vienlaikus mainīgais darba tirgus rada jaunas iespējas – attālinātā un daļēji attālinātā darba veidi ļauj jauniešiem strādāt mazpilsētās un laukos, ja pieejams kvalitatīvs interneta pieslēgums, vienlaikus strādājot uzņēmumos lielākajās pilsētās vai ārpus Latvijas. 2024. gadā attālināti vai daļēji attālināti strādāja 86–93 tūkstoši darbinieku (15–74 g.), no tiem visvairāk – vecuma grupā 15–34 gadi. Ar vien vairāk parādās arī vakances bez specializētas vai augstākās izglītības prasībām – sociālo tīklu satura veidotāji, virtuālie/digitālie asistenti, video montētāji, datu ievades operatori u.c.
Turklāt ES līmenī, balstoties uz Eurostat datiem, Latvijas jaunieši (16–29) demonstrē konkurētspējīgas digitālās prasmes digitālā satura veidošanā, komunikācijā un sadarbībā, izņemot digitālās drošības jomu, kur tie pagaidām atpaliek no pārējām Baltijas valstīm un ES vidējā līmeņa.
Par projektu RuralYouthFuture
Projekta galvenais mērķis ir sekmēt jauniešu izglītošanos un nodarbinātību, īpaši fokusējoties uz to jauniešu vajadzībām, kas dzīvo ārpus lielajām pilsētām un lauku rajonos – palīdzot pilnveidot esošo politiku un attīstot jaunas iniciatīvas aktuālo problēmu risināšanai.
Projekta partnerību veido vietējās varas iestādes, publiskās iestādes un bezpeļņas organizācijas no 7 valstīm (ES, BG, SI, LV, PT, EE un BE), atspoguļojot dažādas realitātes attiecībā uz jauniešu nodarbinātību, prasmju apguves iespējām un lauku reģionu attīstību. RuralYouthFuture ietvaros tiek organizēti pieredzes apmaiņas pasākumi, lai meklētu potenciālus risinājumus vai idejas.
Vairāk informācijas:
Denīze Ponomarjova, LU ESASAC projektu vadītāja: denize.ponomarjova@lu.lv
Mājas lapa: https://www.interregeurope.eu/ruralyouthfuture
Projekta lapa LU vietnē: https://www.lu.lv/cets/research/euproject/rural-youth-future/
Projekta lapa LinkedIn vietnē: https://www.linkedin.com/company/rural-youth-future/
Projekta lapa Facebook vietnē: https://www.facebook.com/ruralyouthfutureproject/
 ieviešanu, šī gada 22.maijā Latvijas Universitātē (LU) notika seminārs “Jaunatnes politikas nozīmes uzlabošana ilgtspējīgai lauku attīstībai.” Tas pulcēja dažādu Latvijas jaunatnes jomas organizāciju un institūciju pārstāvjus, lai apspriestu jaunatnes politikas prakses un iniciatīvas Portugālē, kā arī to iespējas pārņemt Latvijā. Semināra laikā tika prezentēti arī ziņojuma “State of the Art” rezultāti un secinājumi par jaunatnes situāciju Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, kuri dzīvo lauku reģionos.){kind=link}