Latvijas Universitātē norisinājās diskusija par bēgļu un migrantu sociāli ekonomiskās integrācijas aktualitātēm projekta SIRM ietvaros

Diskusijas mērķis bija pārrunāt gaidāmās projekta SIRM pieredzes apmaiņas vizītes Latvijā šī gada 8.–9. jūlijā saturu, kā arī prezentēt pētījuma rezultātus par Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātību Latvijā augsti kvalificētās profesijās. Pasākumā piedalījās pārstāvji no LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta, LU Filozofijas un socioloģijas institūta, Labklājības ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda, sabiedriskā politikas centra PROVIDUS, Saulkrastu novada domes un citām institūcijām. Starp dalībniekiem bija arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri šobrīd strādā Latvijas zinātnes nozarē.

Ņemot vērā plānotās SIRM pieredzes apmaiņas vizītes fokusu – migrantu un bēgļu atbalsta programmas un aktivitātes sociālās integrācijas, nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanai –, tika apspriesti dažādi veiksmes piemēri, tostarp ēdināšanas un izglītības jomā, kā arī nodarbinātības piemēri medicīnas un fizikas nozarēs. 

Semināra otrajā daļā LU Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskā centra (ESASAC) eksperte Gunta Pastore dalījās ar SIRM projekta ietvaros veikta pētījuma “Ukrainas bēgļu nodarbinātība Latvijā augsti kvalificētās profesijās" secinājumiem. Pētījuma rezultāti liecina, ka tikai neliela daļa augsti kvalificētu Ukraiņu ir nodarbināti savā specialitātē. Šī tendence ir raksturīga arī citām Eiropas valstīm – Ukrainas pilsoņi ar augstāko izglītību bieži strādā zemas kvalifikācijas darbos. 

Galvenais šķērslis Ukrainas profesionāļu nodarbinātībai Latvijā atbilstoši to izglītībai un profesijai ir nepietiekams valsts valodas prasmju līmenis. To apliecina arī iepriekš veiktie pētījumi. Vienlaikus pozitīvs piemērs ir tas, ka Latvija ir spējusi piesaistīt medicīnas un farmācijas speciālistus no Ukrainas – vairāk nekā 400 ukraiņu ir atraduši darbu veselības aprūpes nozarē. Ņemot vērā, ka Latvijas likumdošana paredz medicīnas personālam no Ukrainas pēc Latvijā nostrādātiem trīs gadiem apliecināt B1 līmeņa valsts valodas zināšanas, diskusijas dalībnieki akcentēja nepieciešamību nodrošināt mērķtiecīgu atbalstu, īpaši uzsverot nepieciešamību pēc profesijai pielāgotiem valodas kursiem, kas būtu laikā savienojami ar nodarbināto darba pienākumiem. 

Saistībā ar Ukrainas profesionāļu nodarbinātību tika pārrunāta to pieredze latviešu valodas apguvē. Lai gan valsts nodrošina bezmaksas latviešu valodas kursus, praksē dalībnieki saskaras ar dažādiem šķēršļiem: grūtībām savienot valodas kursus ar darba pienākumu veikšanu, valodas kursu neatbilstību savām profesionālajām vajadzībām, tiešsaistes valodas kursu efektivitātes trūkumu, nepietiekamo satura kvalitāti. Vienlaikus tika uzsvērts, ka bezmaksas kursu gadījumā būtu nepieciešams skaidri definēt arī mācību dalībnieku pienākumus un atbildību par mācību procesa izpildi.

Savukārt LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts dalījās pieredzē par Ukrainas civiliedzīvotāju un citu valstspiederīgo nodarbināšanu institūta laboratorijās, veidojot multikulturālu darba vidi, kur vienlaikus tiek veicināta latviešu valodas apguve un izpratne par Latvijas kultūru un tradīcijām, tādējādi apliecinot arī darba devēja būtisko lomu bēgļu un migrantu atbalstā integrācijas un valodas apguves procesā.

Galvenie secinājumi no diskusijas:

• Koordinēta pieeja starp valsts un vietējām institūcijām ir būtiska veiksmīgai integrācijai.

• Latviešu valodas apmācībām jābūt labāk pielāgotam bēgļu profesionālām vajadzībām,  kā arī apvienojamai ar to darba pienākumu veikšanu.

• Ir svarīgi nodrošināt pieejamu un skaidru komunikāciju attiecībā uz prasībām (t.sk. valodas), kuras nepieciešamas iebraucējiem darba pienākumu veikšanai.

• Bēgļu un migrantu kopienu iesaiste un kultūras daudzveidības atzīšana veicina savstarpējo sapratni un sadarbību.

Projekta SIRM ietvaros organizētais pasākums sekmēja izpratni par iekļaujošāku bēgļu un migrantu integrācijas politikas veidošanu Latvijā.

Projekta SIRM (Bēgļu un migrantu sociāli-ekonomiskā integrācija) mērķis palīdzēt veicināt efektīvāku valsts vai reģionālo politiku bēgļu integrācijai sabiedrībā un darba tirgū, pilnveidojot esošas programmas un iniciatīvas vai izstrādājot jaunas. SIRM nodrošina plašu pieredzes un zināšanu apmaiņu par bēgļu un migrantu problēmām un vajadzībām, kā arī nodrošina iespēju uzzināt un pārņemt risinājumus, kas darbojas dažādās ES valstīs un apmainīties pieredzē trešo valstu valstspiederīgo sociāli ekonomiskās integrācijas jomā. Latvijā projekts fokusējās uz Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu. Lai apmainītos ar pieredzi un zināšanām, projektā ir apvienojušās vairākas Eiropas valstis – Polijā, Latvijā, Īrijā, Rumānijā, Slovākijā, Itālijā, Horvātijā.

Vairāk par SIRM: https://www.interregeurope.eu/sirm;