BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//TYPO3/NONSGML Calendarize//EN
BEGIN:VEVENT
UID:calendarize-atklata-latvijas-neatkaribas-kara-krituso-studentu-pieminas-plaksne-20260531
DTSTAMP:20230913T225844Z
DTSTART;VALUE=DATE:20260531
DTEND;VALUE=DATE:20260601
SUMMARY:Atklāta Latvijas Neatkarības karā kritušo studentu piemiņas plāksne
DESCRIPTION:1922. gada 31. maijā\, plkst. 12.00 Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā atklāta Latvijas Neatkarības karā (1918-1920) kritušo studentu piemiņas plāksne "Par Latviju kritušie studenti". Plāksnes autors ir LU Arhitektūras fakultātes jaunākais asistents un viens no Rīgas Brāļu kapu arhitektiem Aleksandrs Birznieks. Piemiņas plāksne izgatavota no marmora\, kuras izmērs ir 70\,5x171\,8 cm. Tai raksturīga taisnstūra forma\, un uz tās iegravēts teksts zelta krāsā. Plāksnē ar zelta burtiem iegravēti 18 studenti (13 Rīgas Politehniskā institūta (Baltijas Tehniskās augstskolas)\, 2 Sanktpēterburgas institūtu\, 1 Odesas karaskolas\, 1 Tērbatas Universitātes un 1 LU)\, kuri savulaik\, pārejot uz vai cerot uzsākt studijas LU\, izvēlējās aizstāvēt un krist par jauno Latvijas Republiku pret boļševismu vai krievu pulkveža Pāvela Avalova-Bermonta komandēto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju. Tekstu papildina zelta krāsa iegravēts ugunskrusts - sens indoeiropiešu simbols\, ko raksturo taisnlenķa krusts ar vienā virzienā saliektiem zariem -\, kā arī latīniskā devīze Dulce et Decorum est Pro Patria mori un latviskā devīze kā tulkojums: Uz ežiņas galvu liku sargāt savu tēvzemi.\nKritušo studentu sadalījums pa augstākās izglītības un zinātnes iestādēm:\nRīgas Politehniskais institūts un Baltijas Tehniskā augstskola: EMĪLS AUSMANIS\, JĀNIS BRENŠMIDTS\, ALEKSANDRS BROŽE\, ALFONSS GRAUDIŅŠ\, NIKOLAJS GRUNDMANIS\, ANDREJS KAMPARS\, PĒTERIS MALĪTIS\, ALEKSANDRS OZOLS\, ANSIS PELCS\, KĀRLIS RITTERS\, GUSTAVS SKALDE\, PAULIS KAKTIŅŠ un ELZA ŽIGLĒVICA. Sanktpēterburgas Psihoneiroloģiskais institūts: ELIAZARS FREIDBERGS. Sanktpēterburgas Elektrotehniskais institūts: RŪDOLFS GRĪNBERGS. Odesas karaskola: OLĢERTS KIRŠENTĀLS. Tērbatas Universitāte: JĀNIS MIGLAVS. Latvijas Universitāte: OSKARS OZOLIŅŠ.\nKad tika atklāta “Par Latviju kritušie studenti” piemiņas plāksne\, atklāšanā dalību ņēma gan LU\, gan tā laika citas neatkarīgās Latvijas valsts augstākās amatpersonas: Latvijas Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste\, Latvijas izglītības ministrs (arī LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Pedagoģijas nodaļas docents) Aleksandrs Dauge\, Latvijas premjerministrs un ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics\, Latvijas iekšlietu ministrs Alberts Kviesis\, Latvijas Konservatorijas (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas) rektors Jāzeps Vītols\, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Vilhelms Purvītis\, Lāčplēša Kara ordeņa domes pārstāvji u.c. “Par Latviju kritušie studenti” piemiņas plāksni iznīcināja PSRS okupācijas laikā 1940.-1941. gadā\, lai izdzēstu no Latvijas sabiedrības vēsturiskās atmiņas neatkarīgo Latvijas Republiku un sarautu vēsturiskās saiknes starp LU un Latvijas Republiku.\nMarmora piemiņas plāksne no jauna uzstādīta 1994. gada 27. septembrī vienlaikus ar LU prof. Konstantīna Čakstes piemiņas plāksni\, kad LU atzīmēja savu 75 gadu jubileju un bija pagājuši 3 gadi kopš Latvijas Republika atjaunoja savu neatkarību no PSRS. Abu plākšņu uzstādīšana LU Mazajā aulā\, kur pirms 75 gadiem notika LU dibināšanas svētku akts\, bija simbolisks notikums\, kas nostiprināja atjaunotās Latvijas valsts LU tiesisko kontinuitāti ar starpkaru perioda Latvijas valstī dibināto LU. \nZEM LUPAS. Konstantīna Čakstes piemiņas plāksnes atklāšanas fotogrāfija\nZEM LUPAS. LU profesora Konstantīna Čakstes piemiņas plāksne\nMĒNEŠA PRIEKŠMETS. Latvijas Tautas frontes piemiņas plāksne\nMĒNEŠA PRIEKŠMETS. Liecības par Latvijas Universitātes vēsturiskā nosaukuma atjaunošanu\nMĒNEŠA PRIEKŠMETS. Studentu akadēmisko mūža organizāciju 1999. gada 18. novembra piemiņas gājiena fotoliecības \nIzstāde “Talavija līdzās Latvijai”\nRTU studenti — Latvijas brīvības cīņu dalībnieki \nLāčplēša dienā pieminam RPI studentus un absolventus – Latvijas brīvības cīņu dalībniekus \nStudentu korporāciju 18. novembra gājiena tradīcija\nLatvijas Universitāte vienā solī ar Latvijas valsti\nKā uzbūvēt valsti: Latvijas Universitātes dibināšana \nLatvijas neatkarības karš 1918-1920\nAtsevišķā studentu rota
X-ALT-DESC;FMTTYPE=text/html:1922. gada 31. maijā\, plkst. 12.00 Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā atklāta Latvijas Neatkarības karā (1918-1920) kritušo studentu piemiņas plāksne "Par Latviju kritušie studenti". Plāksnes autors ir LU Arhitektūras fakultātes jaunākais asistents un viens no Rīgas Brāļu kapu arhitektiem Aleksandrs Birznieks. Piemiņas plāksne izgatavota no marmora\, kuras izmērs ir 70\,5x171\,8 cm. Tai raksturīga taisnstūra forma\, un uz tās iegravēts teksts zelta krāsā. Plāksnē ar zelta burtiem iegravēti 18 studenti (13 Rīgas Politehniskā institūta (Baltijas Tehniskās augstskolas)\, 2 Sanktpēterburgas institūtu\, 1 Odesas karaskolas\, 1 Tērbatas Universitātes un 1 LU)\, kuri savulaik\, pārejot uz vai cerot uzsākt studijas LU\, izvēlējās aizstāvēt un krist par jauno Latvijas Republiku pret boļševismu vai krievu pulkveža Pāvela Avalova-Bermonta komandēto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju. Tekstu papildina zelta krāsa iegravēts ugunskrusts - sens indoeiropiešu simbols\, ko raksturo taisnlenķa krusts ar vienā virzienā saliektiem zariem -\, kā arī latīniskā devīze Dulce et Decorum est Pro Patria mori un latviskā devīze kā tulkojums: Uz ežiņas galvu liku sargāt savu tēvzemi.
\nKritušo studentu sadalījums pa augstākās izglītības un zinātnes iestādēm:
\nRīgas Politehniskais institūts un Baltijas Tehniskā augstskola: EMĪLS AUSMANIS\, JĀNIS BRENŠMIDTS\, ALEKSANDRS BROŽE\, ALFONSS GRAUDIŅŠ\, NIKOLAJS GRUNDMANIS\, ANDREJS KAMPARS\, PĒTERIS MALĪTIS\, ALEKSANDRS OZOLS\, ANSIS PELCS\, KĀRLIS RITTERS\, GUSTAVS SKALDE\, PAULIS KAKTIŅŠ un ELZA ŽIGLĒVICA. Sanktpēterburgas Psihoneiroloģiskais institūts: ELIAZARS FREIDBERGS. Sanktpēterburgas Elektrotehniskais institūts: RŪDOLFS GRĪNBERGS. Odesas karaskola: OLĢERTS KIRŠENTĀLS. Tērbatas Universitāte: JĀNIS MIGLAVS. Latvijas Universitāte: OSKARS OZOLIŅŠ.
\nKad tika atklāta “Par Latviju kritušie studenti” piemiņas plāksne\, atklāšanā dalību ņēma gan LU\, gan tā laika citas neatkarīgās Latvijas valsts augstākās amatpersonas: Latvijas Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste\, Latvijas izglītības ministrs (arī LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Pedagoģijas nodaļas docents) Aleksandrs Dauge\, Latvijas premjerministrs un ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics\, Latvijas iekšlietu ministrs Alberts Kviesis\, Latvijas Konservatorijas (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas) rektors Jāzeps Vītols\, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Vilhelms Purvītis\, Lāčplēša Kara ordeņa domes pārstāvji u.c. “Par Latviju kritušie studenti” piemiņas plāksni iznīcināja PSRS okupācijas laikā 1940.-1941. gadā\, lai izdzēstu no Latvijas sabiedrības vēsturiskās atmiņas neatkarīgo Latvijas Republiku un sarautu vēsturiskās saiknes starp LU un Latvijas Republiku.
\nMarmora piemiņas plāksne no jauna uzstādīta 1994. gada 27. septembrī vienlaikus ar LU
prof. Konstantīna Čakstes piemiņas plāksni\, kad LU atzīmēja savu 75 gadu jubileju un bija pagājuši 3 gadi kopš Latvijas Republika atjaunoja savu neatkarību no PSRS. Abu plākšņu uzstādīšana LU Mazajā aulā\, kur pirms 75 gadiem notika LU dibināšanas svētku akts\, bija simbolisks notikums\, kas nostiprināja atjaunotās Latvijas valsts LU tiesisko kontinuitāti ar starpkaru perioda Latvijas valstī dibināto LU.
\nZEM LUPAS. Konstantīna Čakstes piemiņas plāksnes atklāšanas fotogrāfija
\nZEM LUPAS. LU profesora Konstantīna Čakstes piemiņas plāksne
\nMĒNEŠA PRIEKŠMETS. Latvijas Tautas frontes piemiņas plāksne
\nMĒNEŠA PRIEKŠMETS. Liecības par Latvijas Universitātes vēsturiskā nosaukuma atjaunošanu
\nMĒNEŠA PRIEKŠMETS. Studentu akadēmisko mūža organizāciju 1999. gada 18. novembra piemiņas gājiena fotoliecības
\nIzstāde “Talavija līdzās Latvijai”
\nRTU studenti — Latvijas brīvības cīņu dalībnieki
\nLāčplēša dienā pieminam RPI studentus un absolventus – Latvijas brīvības cīņu dalībniekus
\nStudentu korporāciju 18. novembra gājiena tradīcija
\nLatvijas Universitāte vienā solī ar Latvijas valsti
\nKā uzbūvēt valsti: Latvijas Universitātes dibināšana \;
\nLatvijas neatkarības karš 1918-1920
\nAtsevišķā studentu rota
LOCATION:
END:VEVENT
END:VCALENDAR