Māli Latvijā

Būvmateriālu ražošanai izmantojamo Latvijas mālu iegulas saistās galvenokārt ar devona un kvartāra sistēmu nogulumiem. Tās veido ilīta māli ar nelielu (līdz 20%) kaolinīta un hlorīta (līdz 10%) piemaisījumu. Var tikt izmantoti arī triasa māli, kuriem raksturīgs augsts montmorilonīta saturs. Devona mālu atradnes izvietotas Latvijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā, kur nelielā dziļumā ieguļ Burtnieku, Gaujas un Katlešu svītu nogulumi.


Rūpnieciskai ieguvei piemērotu mālu izplatības areāli Apzīmējumi: A – pirmskvartāra māli, B- kvartāra māli. Augstvērtīga būvkeramikas izejviela ir Gaujas svītas Lodes ridas māli, kuri izplatīti Cēsu rajona Liepas ciema apkārtnē, kur arī atrodas izpētītās atradnes: Liepa - Gaujas kreisajā krastā un Gāršas - labajā krastā. Liepas atradnē izpētīti divu paveidu māli: vieni - tumši sarkanbrūni un raibi, liesi, viegli kūstoši, no kuriem iespējams ražot tumši sarkanus, tā saucamā “Lodes tipa”, apdares ķieģeļus un otri - gaiši pelēki, trekni, grūti kūstoši māli, kas noderīgi par izejvielu vairākiem vērtīgiem izstrādājumiem - kanalizācijas caurulēm, sienu un grīdas flīzēm, melnā balzama pudelēm, klinkera oļiem ievedamo granīta šķembu aizstāšanai, kā arī tie izmantojami būvkeramikas šihtas uzlabošanai. Pašreiz uzņēmums ražo daudzveidīgu produkciju: 18 veidu ķieģeļus, t.sk. arī sala izturīgus apdares ķieģeļus, 10 veidu apdares elementus un 2 veidu jumta kārniņus. Gaišo mālu krājumi ir ierobežoti un vēlams tos izmantot tikai blīvas drumslas izstrādājumiem. Liepas mālu izpētītie krājumi pārsniedz 20 milj. m3, bez tam atradnes tuvumā vēl tiek prognozēts 44 milj. m3 papildresursu. Liepas un Gāršu atradnes atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un to izmantošanā stingri ievērojamas dabas aizsardzības prasības. Pastāv iespēja atklāt arī jaunas atradnes, ja ņem vērā, ka Lodes ridas māli konstatēti vēl Smiltenes apkārtnē, kur divos laukumos ieguļ 300 milj. m3 potenciālu mālu krājumu, tiesa, abos laukumos sagaidāms lielāks segkārtas biezums. Katlešu svītas māli Kupravas atradnē sastāv no uzbriestoša ilīta, kas ļauj tos izmantot ne tikai ķieģeļu un drenu cauruļu, bet arī kvalitatīva keramzīta ražošanai. Iegūstamā keramzīta oļu mehāniskā izturība ir pietiekoši augsta, lai tos izmantotu betona sienu paneļu ražošanā. Kupravas mālu krājumi ir ievērojami - 16 milj. m3, un tos nākotnē iespējams papildināt ar atradnes apkārtnē prognozētajiem resursiem, kas sasniedz vairākus miljardus m3. Mazāk nozīmīgi ir Burtnieku svītas māli (Tūjas, Vitrupes atradnes), kuru kvalitāti pazemina liels cieto ieslēgumu piemaisījums. Šie ieslēgumi parasti sastāv no smilšakmeņiem ar kabonātu cementu, kā arī mālaini karbonātiskiem iežiem, kuri pēc apdedzināšanas uz keramisko izstrādājumu virsmas atstāj defektus. Šie cietie ieslēgumi novēršami mālu bagātināšanas procesā, bet tas prasa papildus izdevumus. Tūjas mālu atradnes krājumi ir nelieli - 0,8 milj.m3, Vitrupes - 2 milj. m3. Triasa sistēmas Nemūnas svītas māli sastopami tikai Saldus un Liepājas rajonos. Vienīgā atradne ar aptuveni novērtētiem krājumiem ir Vadakste. Vadakstes atradnes māls ir noderīgs cementrūpniecībā un tā krājumi šeit ir 16 milj.m3. Tiem ir raksturīgs zemāks sārmu saturs nekā kvartāra māliem, kurus pašreiz izmanto cementa ražošanai. Māliem ir augstas adsorbcijas spējas, un tos var izmantot sadzīves un rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanai, ieskaitot tekstila, papīra, ķīmiskās un pārtikas rūpniecības netīros ūdeņus. Bez tam mālus var izmantot kā izejvielu, sorbentiem augu eļļas dzidrināšanai. Māli tiek vērtēti arī kā iespējama izejviela ķieģeļu ražošanai.     Kvartāra mālu atradņu ir daudz un tās saistītas ar glaciolimnisko nogulumu izplatības areāliem ledāja kušanas ūdeņu izveidotajos lielākajos baseinos: Tebras un Ventas-Usmas baseinā - Latvijas rietumdaļā, Zemgales baseinā - tās centrālajā daļā, Vidusgaujas un Lubānas baseinos - Latvijas austrumdaļā. Ir veikta vairāk kā 50 kvartāra māla atradņu detālā izpēte. Tikai 1989.- 1992.gados vien tika izpētītas 12 jaunas atradnes ķieģeļu ražotņu ierīkošanai. Kopā aplēsts aptuveni 60 milj. m3 kvartāra mālu krājumu, taču lielākā daļa izpētīto atradņu netiek izmantotas. Kvartāra māli pārsvarā ir augsti dispersi, kuru sastāvā 40 - 88% veido par 0,005 mm mazākas daļiņas. Praktiski visu atradņu māli izmantojami celtniecības ķieģeļu ražošanai.  Vērtīgākie glaciolimnisko mālu paveidi konstatēti Daugavpils rajonā Nīcgales apkaimē un Liepājas rajonā pie Apriķiem. Tiem raksturīgs mērens karbonātiskums, augsts mālaino frakciju saturs un labas uzpūšanās spējas, tādēļ tie ir izmantojami ne tikai ķieģeļu, bet arī keramzīta ražošanai. Izpētīto mālu krājumi Nīcgalē 2,0 milj. m3, Apriķos 5 milj. m3, bet potenciālie mālu resursi Liepājas, Daugavpils un Preiļu rajonos pārsniedz 300 milj. m3. Speciāli cementrūpniecības vajadzībām pētītas četras kvartāra mālu atradnes - Liberti, Brocēni I un II unVenta. Gandrīz puse (43 tūkst.m3) no vēl nesenā pagātnē iegūstamā kopējā mālu apjoma tiek izmantoti cementrūpniecībā. Kopumā izpētīts aptuveni 40 milj. m3 cementa mālu krājumu.

Būvmateriālu izejvielu bāze

Māla ieguve un māla krājumu bilance

SIA Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ik gadus apkopo valstī aprēķinātos, novērtētos un izmantotos zemes dzīļu krājumus. Šī informācija ir publiski pieejama[1] un tā izmantota zemāk sniegtā pārskata sagatavošanā. Bilances dati norāda, ka attiecībā uz 2010. gada 1. janvāri Latvijā divās valsts nozīmes atradnes bilances krājumos bija uzskaitīti 50 423,81 tūkstoši m3 A kategorijas mālu, bet 2009. gadā no valsts nozīmes māla atradnēm kopā tika iegūti 133,74 tūkstoši m3 māli. Pārējās trijās bilancē esošās atradnēs uz 2010. gada 1. janvāri ir atlikuši 1 417,76 tūkstoši m3 A kategorijas un 4 238,62 tūkstoši m3 B kategorijas mālu krājumi. Šie dati norāda, ka 2009. gada laikā šajās atradnēs kopā tika iegūti 1,76 tūkst. m3 mālu. Māla krājumu bilances dati valsts nozīmes atradnēs uz 2010. gada 1. janvāri liecina par ļoti zemu saimniecisko aktivitāti:
Pārējās trīs māla atradnēs, kas nav valsts nozīmes, bilances dati ir sekojoši: Šie ir ļoti zemi rādītāji, kas uzrāda pašus zemākos mālu ieguves daudzumus pēdējā pusgadsimta laikā. Katru gadu no bilances tiek izslēgtas augsti detalizēti izpētītas atradnes, tā 2009. gadā no bilances ir izslēgta arī valsts nozīmes Kaiģu māla atradne Jelgavas novadā un arī Kalnciema māla atradnes Purmaļu iecirknis arī Jelgavas novadā. Realitāte ir visai skaudra – no vairāk kā 100 savulaik pētītām māla atradnēm, par kurām iegūti dati apliecina, ka šeit ir sastopams pietiekami daudz augstvērtīgas izejvielas rūpnieciskai ražošanai – šobrīd Latvijā legālā māla izejvielu ieguve ir iespējama tikai piecās atradnēs. Rūpnieciskai ražošanai šeit iegūtais māla daudzums gadā ir aptuveni 10% no pagājušā gadsimta septiņdesmitajos vai astoņdesmitajos gados iegūstamā daudzuma. Turpmāk saglabājoties minētajām tendencēm, māla izmantošanu no pagājušā gadsimta zemākā punkta (1946. gadā) vairs šķir nepilni desmit gadi. Pašreizējais mala izmantošanas apjoms ir pagājušā gadsimta piecdesmito gadu otrā puse, kas ir līdzīga trīsdesmito gadu vidum. Saprotams, ka uz vietas nesaražoto produkcijas daļu kompensē ievestā (importētā) produkcija un izejvielas. Derīgo izrakteņu bilancē iekļauto atradņu izvietojums

[1] Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielu, kūdras un dziedniecibas dūņu) krājumu bilance par 2009. gadu. SIA Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Pieejams internetā kopā ar iepriekšējo gadu pārskatiem http://www.meteo.lv/public/28475.html

Cita vispārīgās ģeoloģijas informācija

Latvijas ģeoloģiskā karte M 1:500 000

Pārskats par Latvijas zemes dzīļu resursiem (1998)

Juras māli/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/vpp/mali_latvija/visp_geol/LATVIJAS_ZEMES_DZILU_RES_1998_pdf.pdf