Akadēmiskais centrsMāli Latvijā
 |  |
Triasa sistēmas Nemūnas svītas māli sastopami tikai Saldus un Liepājas rajonos. Vienīgā atradne ar aptuveni novērtētiem krājumiem ir Vadakste. Vadakstes atradnes māls ir noderīgs cementrūpniecībā un tā krājumi šeit ir 16 milj.m3. Tiem ir raksturīgs zemāks sārmu saturs nekā kvartāra māliem, kurus pašreiz izmanto cementa ražošanai. Māliem ir augstas adsorbcijas spējas, un tos var izmantot sadzīves un rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanai, ieskaitot tekstila, papīra, ķīmiskās un pārtikas rūpniecības netīros ūdeņus. Bez tam mālus var izmantot kā izejvielu, sorbentiem augu eļļas dzidrināšanai. Māli tiek vērtēti arī kā iespējama izejviela ķieģeļu ražošanai.
Kvartāra mālu atradņu ir daudz un tās saistītas ar glaciolimnisko nogulumu izplatības areāliem ledāja kušanas ūdeņu izveidotajos lielākajos baseinos: Tebras un Ventas-Usmas baseinā - Latvijas rietumdaļā, Zemgales baseinā - tās centrālajā daļā, Vidusgaujas un Lubānas baseinos - Latvijas austrumdaļā. Ir veikta vairāk kā 50 kvartāra māla atradņu detālā izpēte. Tikai 1989.- 1992.gados vien tika izpētītas 12 jaunas atradnes ķieģeļu ražotņu ierīkošanai. Kopā aplēsts aptuveni 60 milj. m3 kvartāra mālu krājumu, taču lielākā daļa izpētīto atradņu netiek izmantotas.
Kvartāra māli pārsvarā ir augsti dispersi, kuru sastāvā 40 - 88% veido par 0,005 mm mazākas daļiņas. Praktiski visu atradņu māli izmantojami celtniecības ķieģeļu ražošanai.
Vērtīgākie glaciolimnisko mālu paveidi konstatēti Daugavpils rajonā Nīcgales apkaimē un Liepājas rajonā pie Apriķiem. Tiem raksturīgs mērens karbonātiskums, augsts mālaino frakciju saturs un labas uzpūšanās spējas, tādēļ tie ir izmantojami ne tikai ķieģeļu, bet arī keramzīta ražošanai. Izpētīto mālu krājumi Nīcgalē 2,0 milj. m3, Apriķos 5 milj. m3, bet potenciālie mālu resursi Liepājas, Daugavpils un Preiļu rajonos pārsniedz 300 milj. m3.
Speciāli cementrūpniecības vajadzībām pētītas četras kvartāra mālu atradnes - Liberti, Brocēni I un II unVenta.
Gandrīz puse (43 tūkst.m3) no vēl nesenā pagātnē iegūstamā kopējā mālu apjoma tiek izmantoti cementrūpniecībā. Kopumā izpētīts aptuveni 40 milj. m3 cementa mālu krājumu.
Būvmateriālu izejvielu bāze
Māla ieguve un māla krājumu bilance
SIA Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ik gadus apkopo valstī aprēķinātos, novērtētos un izmantotos zemes dzīļu krājumus. Šī informācija ir publiski pieejama[1] un tā izmantota zemāk sniegtā pārskata sagatavošanā. Bilances dati norāda, ka attiecībā uz 2010. gada 1. janvāri Latvijā divās valsts nozīmes atradnes bilances krājumos bija uzskaitīti 50 423,81 tūkstoši m3 A kategorijas mālu, bet 2009. gadā no valsts nozīmes māla atradnēm kopā tika iegūti 133,74 tūkstoši m3 māli. Pārējās trijās bilancē esošās atradnēs uz 2010. gada 1. janvāri ir atlikuši 1 417,76 tūkstoši m3 A kategorijas un 4 238,62 tūkstoši m3 B kategorijas mālu krājumi. Šie dati norāda, ka 2009. gada laikā šajās atradnēs kopā tika iegūti 1,76 tūkst. m3 mālu. Māla krājumu bilances dati valsts nozīmes atradnēs uz 2010. gada 1. janvāri liecina par ļoti zemu saimniecisko aktivitāti:
Pārējās trīs māla atradnēs, kas nav valsts nozīmes, bilances dati ir sekojoši:
Šie ir ļoti zemi rādītāji, kas uzrāda pašus zemākos mālu ieguves daudzumus pēdējā pusgadsimta laikā. Katru gadu no bilances tiek izslēgtas augsti detalizēti izpētītas atradnes, tā 2009. gadā no bilances ir izslēgta arī valsts nozīmes Kaiģu māla atradne Jelgavas novadā un arī Kalnciema māla atradnes Purmaļu iecirknis arī Jelgavas novadā.
Realitāte ir visai skaudra – no vairāk kā 100 savulaik pētītām māla atradnēm, par kurām iegūti dati apliecina, ka šeit ir sastopams pietiekami daudz augstvērtīgas izejvielas rūpnieciskai ražošanai – šobrīd Latvijā legālā māla izejvielu ieguve ir iespējama tikai piecās atradnēs. Rūpnieciskai ražošanai šeit iegūtais māla daudzums gadā ir aptuveni 10% no pagājušā gadsimta septiņdesmitajos vai astoņdesmitajos gados iegūstamā daudzuma. Turpmāk saglabājoties minētajām tendencēm, māla izmantošanu no pagājušā gadsimta zemākā punkta (1946. gadā) vairs šķir nepilni desmit gadi. Pašreizējais mala izmantošanas apjoms ir pagājušā gadsimta piecdesmito gadu otrā puse, kas ir līdzīga trīsdesmito gadu vidum. Saprotams, ka uz vietas nesaražoto produkcijas daļu kompensē ievestā (importētā) produkcija un izejvielas.
Derīgo izrakteņu bilancē iekļauto atradņu izvietojums
[1] Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielu, kūdras un dziedniecibas dūņu) krājumu bilance par 2009. gadu. SIA Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Pieejams internetā kopā ar iepriekšējo gadu pārskatiem http://www.meteo.lv/public/28475.html
Cita vispārīgās ģeoloģijas informācija
Latvijas ģeoloģiskā karte M 1:500 000
Pārskats par Latvijas zemes dzīļu resursiem (1998)
Juras māli/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/vpp/mali_latvija/visp_geol/LATVIJAS_ZEMES_DZILU_RES_1998_pdf.pdf