LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtam - 30

Jubilejas pasākumā LU rektors prof. Gundars Bērziņš sacīja: "Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūtam vēlu turpināt darīt vismaz trīs lietas. Pirmkārt, turpināt veiksmīgi attīstīt visplašāko fotonikas zinātņu nozaru pārklājumu. Otrkārt, arvien paplašināt un nostiprināt veiksmīgo sadarbību ar attiecīgās nozares uzņēmumiem un treškārt, turpināt būt par sadarbības paraugu starptautiskai zinātnes integrācijai, īpaši Ukrainas atbalstam."

Svinībās ar muzikāliem priekšnesumiem mijās arī LU Padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta profesora Ivara Kalviņa, sava laika LU rektora profesora Indriķa Muižnieka, citu LU institūtu, LU fakultāšu pārstāvju, citu, tostarp ārvalstu universitāšu un sadarbības partneru pārstāvju sveicieni. Ilggadējie institūta darbinieki no LU ASI direktores Ingas Šīrantes saņēma Rektora pateicības rakstus par ieguldīto darbu un uzticību insitūtam. Īpaši tika sveikti jaunākās desmitgades doktori – institūtā pamatus savai zinātniskajai darbībai likušas septiņas jaunās zinātnieces.

 ““Pastāvēs, kas pārvērtīsies,” teicis Rainis.  Mēs, LU ASI, esam stabili attīstījušies un izturējuši dažādus pārmaiņu laikus. Arī pašaik mums priekšā ir izaicinājums – Universitātes iekšējā konsolidācija, un esam pārliecināti, ka arī šie pārmaiņu vēji mūs padarīs tikai stiprākus,” teic LU ASI direktore Inga Šīrante.

Pašlaik LU ASI darbojas kopumā sešas laboratorijas: Optisko biosensoru un funkcionālo nanomateriālu laboratorija, Atomfizikas, atmosfēras fizikas un fotoķīmijas laboratorija, Augstas izšķirtspējas spektroskopijas un gaismas avotu tehnoloģijas laboratorija, Biofotonikas laboratorija, Kvantu optikas laboratorija un Teorētiskās fizikas laboratorija.

Kopš 2019. gada institūts, paralēli darba turpināšanai savā vēsturiskajā mājvietā Vecrīgas telpās Šķūņu ielā 4, daļēji iemājojis arī LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā Torņakalnā. Lielas pārmaiņas institūtā notikušas pēdējo divu gadu laikā, jo LU ASI plaši vēris durvis Ukrainas valsts zinātniekiem, karadarbības Ukrainā laikā dodot viņiem iespēju turpināt savu zinātnisko darbību Latvijā. Jaunie kolēģi institūtā realizē jaunus projektus arī jaunos zinātnes virzienos un vēl vairāk paplašinājuši sadarības iespējas Eiropas un pasaules līmenī.

LU ASI izaudzis no 1967. gadā izveidotās Spektroskopijas problēmu laboratorijas, ko tolaik uz LU Eksperimentālās fizikas katedras bāzes dibināja zinātniece, pirmā fiziķe Latvijā, kas aizstāvēja fizikas doktora disertāciju, pirmā sieviete doktore optikā Baltijas valstīs Elza Krauliņa. Šajā laboratorijā zinātnieki nodarbojās ar dažādu elementāro sadursmju un fotoprocesu pētījumiem vielas gāzveida fāzē, eksperimentos izmantojot modernās spektroskopijas metodes un lāzerus. Ar laiku laboratorija tapa par Spektroskopijas nodaļu.

1994. gadā, kas arī uzskatāms par LU ASI dibināšanas gadu, Spektroskopijas nodaļa un Teorētiskās fizikas laboratorija apvienojās nu jau zināmajā struktūrā, iemājojot LU Fizikas un matemātikas fakultātes paspārnē. Ar LU ASI dibinātāja prof. Māra Jansona gādību sekmīgi turpinājās gan eksperimentālie un teorētiskie atomu-molekulu sistēmu pētījumi, gan arī lietišķie pētījumi ar optiku saistītās nozarēs.

Pēc LU ASI dibinātāja prof. Māra Jansona aiziešanas mūžībā 1997.gadā, no 1998. gada līdz 2003. institūta direktora amatā strādāja prof. Mārcis Auziņš, pēc tam, 2004. gadā, vadītāja pienākumus nododot prof. Jānim Spīgulim. 2012. gadā šajā amatā stājās Aigars Ekers, bet no 2014. gada institūtu vada Inga Šīrante – sākotnēji kā direktora pienākumu izpildītāja, pēc tam 2017. gadā viņa ievēlēta kā pilntiesīga institūta direktore.

Atzīmējot LU ASI 30 gadu jubileju, laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis” uz sarunu aicināti  četri LU ASI vadītāji:

Atvērt durvis uz Eiropas zinātni, lai nezaudētu spēcīgus un zinošus speciālistus. Kļūt par atsevišķu LU struktūrvienību,  lai pierādītu, ka ASI ir pietiekami stiprs un neatkarīgs institūts. Rast plašākas sadarbības iespējas zinātniekiem, lai rosinātu privātā sektora interesi un investīcijas. Mainīt institūta darbības uzsvarus, lai piesaistītu papildu finansējumu. Kāds gan būtu institūts būtu tagad bez labi ieliktiem pamatiem? - raksts lasāms Zinātnes Vēstneša 2024.gada 25.marta numurā.