Akadēmiskais centrs
Šis referāts nolasīts Tiesību teorijas un vēstures sekcijā un izstrādāts kā daļa no pētījuma, kas top zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" stipendijas "Mūsdienu izaicinājumi tiesību piemērošanas teorijai un praksei Latvijā" ietvaros.
Viktorija Soņeca savā prezentācijā cita starpā uzsvēra, ka:
- Demokrātiskā tiesiskā valstī sabiedrības grupu iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā ir nozīmīgs pilsoniskās sabiedrības līdzdalības veicināšanas mehānisms. Minētais nodrošina taisnīguma principa ievērošanu, atbilstoši kuram jāpanāk iespējami taisnīgāks līdzsvars starp dažādu sabiedrības locekļu pretrunīgām interesēm, ņemot vērā, ka līdzdalības jēga ir nevis tā, lai jebkādas personu grupas viedoklis likumdevējam būtu saistošs, bet gan tā, lai tiktu pieņemts objektīvs lēmums un panākts dažādu interešu līdzsvars.
- Sekas ietekmē tiesību normu piemērotājus, tajā skaitā, tiesas – ne tikai nacionālās, bet arī Eiropas Savienības Tiesu, kā arī Eiropas Komisiju, kura attiecīgi veic pārbaudi, vai dalībvalsts izpildījusi savu pienākumu un nacionālās tiesību normas atbilst konkrētām Eiropas Savienības tiesību normām.
- Viens no tiesas uzdevumiem ir noskaidrot likumdevēja gribu, piemērojot tiesību normu, tomēr šādu uzdevumu nav iespējams izpildīt, ja, pieņemot konkrēto tiesību normu/as, nav informācijas par to, vai ir/nav notikušas diskusijas, no kurām izrietētu, kādas intereses ir šis konkrētās tiesību normas izstrādes un pieņemšanas pamatā, līdz ar to arī vēršoties ar jautājumu pie Eiropas Savienības Tiesas šī neskaidrība saglabājas.
- Šāda situācija var radīt risku Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij, jo tādējādi var tikt pieņemts tiesību akts/norma, kas ir neatbilstošs/a Eiropas Savienības tiesībām. Labākajā gadījumā minēto var konstatēt ar prejudiciālā nolēmumu lūguma starpniecību, kas attiecīgi ļauj dalībvalstij novērst neatbilstību vēl pirms pārkāpuma procedūras uzsākšanas pret dalībvalsti, savukārt sliktākajā gadījumā ar pārkāpuma procedūru, ko Eiropas Komisija var ierosināt pret dalībvalsti.
- Pastāv arī iespēja indivīdam celt prasību pret attiecīgo dalībvalsti, pamatojoties uz valsts atbildības principu par indivīdam/iem nodarīto kaitējumu, kas radies saistībā ar dalībvalsts pieļautu Eiropas Savienības tiesību pārkāpumu. Tomēr pēdējā minētā iespēja Latvijā praktiski netiek izmantota, jo trūkst informācijas, ka šādas tiesības pastāv, kā arī nav pētījumu par to, kurai tiesai tādas lietas būtu jāskata, t.i., administratīvai vai arī vispārējās jurisdikcijas tiesai.
Par stipendiju
Stipendija radīta 2014. gadā pēc Latvijas Universitātes (LU) absolventa, zvērināta advokāta, mecenāta un zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" vecākā partnera Māra Vainovska iniciatīvas. Stipendijas mērķis ir studiju laikā atbalstīt spējīgus, centīgus un sabiedriski aktīvus LU jurisprudences studentus, kā arī veicināt pētījumus par tiesību kvalitatīvas piemērošanas metodēm mūsdienās.
 78. starptautiskajā zinātniskajā konferencē uzstājās LU Juridiskās fakultātes doktorantūras studente un LU fonda stipendiāte Viktorija Soņeca ar referātu "Kā lobēšanas regulējuma neesamība dalībvalstī ietekmē Eiropas Savienības uzņemto saistību izpildi". ){kind=link}