BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//TYPO3/NONSGML Calendarize//EN
BEGIN:VEVENT
UID:calendarize-dzimis-heinrihs-skuja-20250908
DTSTAMP:20210310T145653Z
DTSTART;VALUE=DATE:20250908
DTEND;VALUE=DATE:20250909
SUMMARY:Dzimis Heinrihs Skuja
DESCRIPTION:1892. gada 8. septembrī dzimis Heinrihs Skuja\, latviešu botāniķis un algologs. Aprakstījis vairāk nekā 700 zinātnei jaunu sugu un varietāšu\, 30 jaunas ģintis\, 15 dzimtas\, vienu rindu Pelonematales un nodalījumu Glaucophyta. Viņam par godu ir nosauktas jaunas aļģu ģintis – Skujapelta\, Skujaella – un sugas – Chlamydomonas skujae\, Spirogyra skujae\, Batrachospermum skujae\, Diceras skujae\, Cosmarium skujae u.c. \nH. Skuja ir dzimis Jūrmalā\, jaunībā daudz ceļojis. Brīvības cīņu laikā tika mobilizēts par zīmētāju Armijas virspavēlnieka štāba tehniskajā daļā. 1929. gadā viņš pabeidz studijas LU Matemātikas un Dabaszinātņu fakultātē un turpināja darbu LU. 1943. gada 14. oktobrī H. Skuja aizstāvēja doktora disertāciju "Pētījumi par Ķīnas\, sevišķi tās dienvidrietumu daļas aļģu floru un veģetāciju”. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā H. Skuja devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. No 1947. gada kļuva par asociēto profesoru Upsalas Universitātē un strādāja tur līdz 1961. gadam. Zinātnieks miris 1972. gadsā Upsalā.\nLatvijas Universitātes Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcijā glabājas Heinriha Skujas vēsturiskais mantojums\, viņa sakrātā monogrāfiju un periodisko izdevumu privātbibliotēka.\nIvars Druvietis par Heinrihu Skuju\nKristīne Kuzņecova\, Heinriha Skujas privātbibliotēka LU Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcijās\nLatvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: LU Bioloģijas fakultātes Bioloģijas sekcijas referātu tēžu krājums (Rīga\, 2013. gada 18. februāris)\, veltīts Prof. Heinriha Skujas 120. dzimšanas dienai
X-ALT-DESC;FMTTYPE=text/html:1892. gada 8. septembrī dzimis Heinrihs Skuja\, latviešu botāniķis un algologs. Aprakstījis vairāk nekā 700 zinātnei jaunu sugu un varietāšu\, 30 jaunas ģintis\, 15 dzimtas\, vienu rindu Pelonematales un nodalījumu Glaucophyta. Viņam par godu ir nosauktas jaunas aļģu ģintis – Skujapelta\, Skujaella – un sugas – Chlamydomonas skujae\, Spirogyra skujae\, Batrachospermum skujae\, Diceras skujae\, Cosmarium skujae u.c. \;
\nH. Skuja ir dzimis Jūrmalā\, jaunībā daudz ceļojis. Brīvības cīņu laikā tika mobilizēts par zīmētāju Armijas virspavēlnieka štāba tehniskajā daļā. 1929. gadā viņš pabeidz studijas LU Matemātikas un Dabaszinātņu fakultātē un turpināja darbu LU. 1943. gada 14. oktobrī H. Skuja aizstāvēja doktora disertāciju "Pētījumi par Ķīnas\, sevišķi tās dienvidrietumu daļas aļģu floru un veģetāciju”. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā H. Skuja devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. No 1947. gada kļuva par asociēto profesoru Upsalas Universitātē un strādāja tur līdz 1961. gadam. Zinātnieks miris 1972. gadsā Upsalā.
\nLatvijas Universitātes Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcijā glabājas Heinriha Skujas vēsturiskais mantojums\, viņa sakrātā monogrāfiju \;un periodisko izdevumu privātbibliotēka.
\nIvars Druvietis par Heinrihu Skuju
\nKristīne Kuzņecova\, Heinriha Skujas privātbibliotēka LU Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcijās
\nLatvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: LU Bioloģijas fakultātes Bioloģijas sekcijas referātu tēžu krājums (Rīga\, 2013. gada 18. februāris)\, veltīts Prof. Heinriha Skujas 120. dzimšanas dienai
LOCATION:
END:VEVENT
END:VCALENDAR