BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//TYPO3/NONSGML Calendarize//EN
BEGIN:VEVENT
UID:calendarize-dzimis-alfreds-kalnins-20250823
DTSTAMP:20210209T120453Z
DTSTART;VALUE=DATE:20250823
DTEND;VALUE=DATE:20250824
SUMMARY:Dzimis Alfrēds Kalniņš
DESCRIPTION:1879. gada 23. augustā\, Cēsīs\, dzimis komponists\, diriģents\, ērģelnieks\, pianists un mūzikas sabiedriskais darbinieks Alfrēds Kalniņš. Viņš jau agrā jaunībā sāka apgūt mūziku. Mācījies spēlēt vijoli\, klavieres un ērģeles vispirms Cēsīs\, pēc tam Siguldā Rīgas Skaņumākslas skolā\, un vēlāk studēja ērģeļspēli un kompozīciju Pēterburgas konservatorijā\, bet to nepabeidzis\, pārtrauca mācības konservatorijā (1901).\nA. Kalniņš bija viens no nozīmīgākajiem latviešu mūziķiem 20. gadsimta sākumā – viņš ir pirmais\, kurš radījis latviešu nacionālo operu “Baņuta” (1919)\, kas kļuva par būtisku pagrieziena punktu Latvijas kultūrā. Papildus tam viņš sarakstījis plašu mūzikas klāstu – baletu\, kantātes\, simfoniskus skaņdarbus\, kamermūziku un tautasdziesmu apdares.\nA. Kalniņa profesionālā darbība bija ļoti plaša – viņš darbojās dažādās pilsētās kā diriģents\, ērģelnieks\, pianists un arī publicists. Viņš bija aktīvs Rīgā\, Pērnavā\, Liepājā un Tērbatā. A. Kalniņš ieņēma nozīmīgus amatus arī valsts kultūras iestādēs – vadīja Izglītības ministrijas Mākslas departamenta Mūzikas nodaļu (1919–1921)\, bija Latvijas Nacionālās operas literārās daļas vadītājs un vēlāk arī Latvijas Nacionālā teātra mūzikas daļas vadītājs(1923–1925).\nViņš bija viens no Latvijas Skaņražu kopas (1923 – 1929) dibinātājiem kopā ar Jāzepu Vītolu\, tā bija mūziķu biedrība\, kas apvienoja izcilākos komponistus\, kā arī ievērojamākos diriģentus un izpildītājus. A. Kalniņš vadīja Latvijas Universitātes studentu kori “Dziesmuvara” no 1925. gada līdz 1927. gadam. Savu darbību ar kori beidza\, jo izceļoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm 1927. gadā\, kur turpināja muzicēt un vadīt koncertus\, strādāja par ērģelnieku\, pasniedza privātstundas.\nPēc atgriešanās Latvijā kļuva par Rīgas Doma baznīcas ērģelnieku (1933–1944)\, un 1944. gadā tika iecelts par Latvijas Konservatorijas (tagad Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmija) rektoru (1944–1948). Kalniņš bija cieši saistīts ar Vispārējiem Dziesmu svētkiem – piedalījās gan kā ērģelnieks\, gan virsdiriģents\, un vēlāk arī kā Goda virsdiriģents.\nPar ieguldījumu Latvijas kultūrā Kalniņš saņēma vairākus augstus apbalvojumus\, tostarp Triju Zvaigžņu ordeni un Tēvzemes balvu.\n\nNacionālā Enciklopēdija - Alfrēds Kalniņš \nKomponista Alfrēda Kalniņa (1879–1951) solodziesmas\, 1900–1949 \nMēneša priekšmets. Jauktā kora “Dziesmuvara” priekšmeti \nKora "Dziesmuvara" tīmekļa vietne \nLU SIMTGADES ATKLĀJUMS. “Dziesmuvaras” manuskripts – Heinriha Vītiņa apkopotā jauktā kora vēsture 1994. gadā
X-ALT-DESC;FMTTYPE=text/html:1879. gada 23. augustā\, Cēsīs\, dzimis komponists\, diriģents\, ērģelnieks\, pianists un mūzikas sabiedriskais darbinieks Alfrēds Kalniņš. Viņš jau agrā jaunībā sāka apgūt mūziku. Mācījies spēlēt vijoli\, klavieres un ērģeles vispirms Cēsīs\, pēc tam Siguldā Rīgas Skaņumākslas skolā\, un vēlāk studēja ērģeļspēli un kompozīciju Pēterburgas konservatorijā\, bet to nepabeidzis\, pārtrauca mācības konservatorijā (1901).
\nA. Kalniņš bija viens no nozīmīgākajiem latviešu mūziķiem 20. gadsimta sākumā – viņš ir pirmais\, kurš radījis latviešu nacionālo operu “Baņuta” (1919)\, kas kļuva par būtisku pagrieziena punktu Latvijas kultūrā. Papildus tam viņš sarakstījis plašu mūzikas klāstu – baletu\, kantātes\, simfoniskus skaņdarbus\, kamermūziku un tautasdziesmu apdares.
\nA. Kalniņa profesionālā darbība bija ļoti plaša – viņš darbojās dažādās pilsētās kā diriģents\, ērģelnieks\, pianists un arī publicists. Viņš bija aktīvs Rīgā\, Pērnavā\, Liepājā un Tērbatā. A. Kalniņš ieņēma nozīmīgus amatus arī valsts kultūras iestādēs – vadīja Izglītības ministrijas Mākslas departamenta Mūzikas nodaļu (1919–1921)\, bija Latvijas Nacionālās operas literārās daļas vadītājs un vēlāk arī Latvijas Nacionālā teātra mūzikas daļas vadītājs(1923–1925).
\nViņš bija viens no Latvijas Skaņražu kopas (1923 – 1929) dibinātājiem kopā ar Jāzepu Vītolu\, tā bija mūziķu biedrība\, kas apvienoja izcilākos komponistus\, kā arī ievērojamākos diriģentus un izpildītājus. A. Kalniņš vadīja Latvijas Universitātes studentu kori “Dziesmuvara” no 1925. gada līdz 1927. gadam. Savu darbību ar kori beidza\, jo izceļoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm 1927. gadā\, kur turpināja muzicēt un vadīt koncertus\, strādāja par ērģelnieku\, pasniedza privātstundas.
\nPēc atgriešanās Latvijā kļuva par Rīgas Doma baznīcas ērģelnieku (1933–1944)\, un 1944. gadā tika iecelts par Latvijas Konservatorijas (tagad Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmija) rektoru (1944–1948). Kalniņš bija cieši saistīts ar Vispārējiem Dziesmu svētkiem – piedalījās gan kā ērģelnieks\, gan virsdiriģents\, un vēlāk arī kā Goda virsdiriģents.
\nPar ieguldījumu Latvijas kultūrā Kalniņš saņēma vairākus augstus apbalvojumus\, tostarp Triju Zvaigžņu ordeni un Tēvzemes balvu.
\n\nNacionālā Enciklopēdija - Alfrēds Kalniņš \;
\nKomponista Alfrēda Kalniņa (1879–1951) solodziesmas\, 1900–1949 \;
\nMēneša priekšmets. Jauktā kora “Dziesmuvara” priekšmeti \;
\nKora "Dziesmuvara" tīmekļa vietne \;
\nLU SIMTGADES ATKLĀJUMS. “Dziesmuvaras” manuskripts – Heinriha Vītiņa apkopotā jauktā kora vēsture 1994. gadā
LOCATION:
END:VEVENT
END:VCALENDAR