Ebreju izglītība Latvijā parlamentārās republikas 20-tos gados

Autori: Anna Kopeloviča, Leonards Žukovs

1918.gada 18.novembrī tika proklamēta Latvijas Republika. Sākās jaunas izglītības sistēmas izveide. Tā atspoguļojās 1919.gada 8.decembrī Satversmes sapulces pieņemtajā likumā „Par Latvijas izglītības iestādēm”.(1)

Pieņemtais likums bija progresīvākais Eiropā. Tas deva iespējas saņemt izglītību mazākumtautību bērniem dzimtajā valodā.

Pie LR IM tika izveidots Mazākumtautību departaments, kurā kā nodaļas darbojās dažādu mazākumtautību izglītības pārvaldes: krievu, ebreju, vācu, poļu un baltkrievu.

Savā pētījumā autori analizē tikai ebreju izglītības pārvaldes darbību. Ar MK lēmumu no 1919.gada 24.decembra par pārvaldes priekšnieku tika iecelts J.Landaus.(2) Par J.Landausa vietnieku izglītības ministrs K.Kasparsons 1920.gada 1.martā iecēla V.Polozkoju.(3)

Ebreju izglītības pārvaldes uzdevums bija atbilstoši valsts likumiem organizēt un kontrolēt ebreju izglītības un kultūras jautājumus.

Pārvaldes pārziņā 1921.gada augustā atradās 31 pilsētas pamatskola, l pilsētas vidusskola, 2 valsts vidusskolas, 16 privātas pamatskolas un 5 privātas vidusskolas, ebreju konservatorija, ebreju pedagoģiskais institūts, ebreju Tautas augstskola, ebreju Dramatiskā studija, 2 mācību darbnīcas un dažādi kursi idiša un ivrita valodā un vēsturē. (4)

Veidojoties mazākumtautību skolām, radās aktuāla problēma, ko īsti uzskatīt par ebreju skolu? Šo jautājumu apsprieda 1920.gada 24.februārī Ebreju izglītības pārvaldes izveidotā padome, kuras sastāvā ietilpa J.Landaus, Gotlibs, Joffe, Vasermans un ebreju skolotāju savienības „Moria” pārstāvis Garančiks. J.Landaus izvirzīja tēzi, ka skolas piederību Ebreju izglītības pārvaldei nosaka nevis mācību valoda, bet lielākās skolēnu daļas nacionālā piederība. Padome izvirzīja prasību - skolas, kurās lielākais skolēnu skaits ir ebreji, jāpakļauj Ebreju izglītības pārvaldei un jāieved mācību plānā ebreju valoda, vēsture un kultūra.
Padomes izvirzītās prasības sadūrās ar krievu izglītības pārvaldes (vadītāja D.Lišina) interesēm. Šinī jautājumā ilgstoši turpinājās diskusijas. Jautājumu, kurā skolā mācīsies bērns, izšķīra bērna vecāki.(5)

Saskaņā ar Ebreju izglītības pārvaldes lēmumu Nr.880 no 1922.gada 6.maija visām skolām, kas tiek uzturētas no valsts, pilsētas, pašvaldības un kuras atrodas Ebreju izglītības pārvaldes pārziņā, mācību valodai jābūt ebreju valodai (ivrits vai idišs). Cita mācību valoda (neebreju) pieļaujama kā pagaidu variants. Tas attiecas arī uz kancelejas valodu sarakstē ar Ebreju izglītības pārvaldi.(6)

Ebreju skolu atvēršana izvirzīja skolotāju sagatavošanas problēmu - bija jūtams ļoti liels skolotāju trūkums.

1920.gada vasarā no 27.jūnija līdz 27.augustam Ebreju izglītības pārvalde noorganizēja skolotājiem 2 mēnešu kursus Rīgā. To programmā ietilpa psiholoģija, pedagoģija, didaktika, matemātikas, vēstures, dabas zinātņu, Latvijas ģeogrāfijas, ebreju priekšmetu (vēsture, kultūra), latviešu valoda, ebreju valodas, ģimnastikas, dziedāšanas un zīmēšanas metodikas. Kopā kursos tika nolasītas 497 lekcijas.(7)

Apspriežot skolotāju sagatavošanas gaitu, Ebreju izglītības pārvaldes padomē 1920.gada 26.septembrī, J.Landaus konstatēja, ka vasaras kursi nav efektīvi, nepieciešami ilglaicīgie kursi (skolotāju seminārs).(8)

IM Mazākumtautību departamenta Ebreju izglītības pārvalde 1921./22.māc.gadā noorganizēja Valsts viengadīgos ebreju pedagoģiskos kursus. Tos pabeidzot, bija jākārto pārbaudījumi (mutiski un rakstiski) sekojošos mācību priekšmetos: latviešu valodā, senebreju valodā (ivrits), ebreju vēsturē, ebreju valodā (idišs), dzimtajās valodās, matemātikas, dabas zinātnes, ģeogrāfijas (Latvijas un vispārējās), vēstures metodikā, vispārīgā psiholoģijā, pedagoģiskajā psiholoģijā, pedagoģijas vēsturē.

Lai saņemtu apliecību, kursantam bija vēl obligāti jāpiedalās noteikta skaita paraugstundās, jānoklausās lekcijas dziedāšanā, vingrošanā, fiziskajā audzināšanā, rokdarbos, zīmēšanā, skolas higiēnā.

Senebreju un ebreju valodā kursanti dalījās trijās grupās pēc valodas zināšanas līmeņa. (9)

1922.gadā bija organizēti arī 2-gadīgie ebreju pedagoģiskie kursi. Bija ieviesta stingra kursu nodarbību apmeklētāju uzskaite. Kursos lekcijas lasīja S.Gers, H.Gurevičs, M.Lesins u.c. Kursus beidzot, kārtoja eksāmenus, tajā skaitā, idiša un ivrita valodā mutiski un rakstiski, ebreju vēsturē, Bībelē. Otrā kursa klausītājiem bija obligāti jānovada ne mazāk par divām paraugstundām. Sākot ar 1922.gadu, kursos lekcijas latviešu valodā lasīja N.Klēģeris.(10) Pēckara periodā LU Pedagoģijas katedras docents.

Kursu organizēšanā radīja grūtības kvalificētu lektoru trūkums. Arhīva materiālos (piem., F 2125, 4.apr., 435.1., 85.lp.) bieži atrodami fakti, ka Ebreju izglītības pārvalde lūdza izglītības ministram un iekšlietu ministram atļaut ievērojamākajiem speciālistiem ar citu pavalstniecību strādāt kursos. Atļauja arī tika dota.
1921.gada 8.februārī sanāca komisija, lai izveidotu Ebreju pedagoģisko institūtu Latvijā. Komisiju vadīja Mazākumtautības departamenta Ebreju izglītības pārvaldes priekšnieks J.Landaus. Viņš ziņoja par to, ka institūts var būt atvērts, ja tajā būs vismaz 30 klausītāji. Komisija ievēlēja par institūta rektora vietas izpildītāju profesoru M.Lazersonu. Viņš izveidoja grupu cilvēku, kuru uzdevums bija izstrādāt institūta statūtus, mācību programmas un atrast vajadzīgos mācību spēkus.

Statūtos bija formulēts institūta mērķis - sagatavot skolotājus ebreju vidējām mācību iestādēm. Institūtā paredzēja divas nodaļas: pamatskolas un speciālo nodaļa, kurā bija iecerētas divas fakultātes: vēstures un filoloģijas, kā arī fizikas un matemātikas.

Pamatskolas nodaļā ieteica šādus mācību priekšmetus: ievads filozofijā, ievads sabiedriskajās zinātnēs, ievads politekonomijā, bioloģijas pamati, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas vēsture, latviešu valoda, latviešu literatūra, svešvaloda, vispārīgā psiholoģija, ētika, pedagoģijas vēsture, pedagoģija, pedagoģiskā psiholoģija, eksperimentālā psiholoģija, skolvadība, higiēna, psihopatoloģija un daudzu mācību priekšmetu metodikas.

Pie institūta darbojās skolotāju kursi un arī Tautas universitāte. Institūts strādāja no 16.00 - 21.00 no svētdienas līdz piektdienai.

Jāatzīmē, ka institūtā lekcijas pedagoģijā un didaktikā, latviešu valodas metodikā un pedagoģijas vēsturē lasīja K.Dēķens. Lektoru sarakstos atrodams arī A.Dauges vārds. (11)

Bija priekšlikumi, pirmkārt, atvērt pie institūta Psiholoģijas kabinetu ar 3 istabām: vienu - eksperimentam nepieciešamām iekārtām, otru - grupu darbam ar statistiskām metodēm, trešo - redzes sajūtu izpētei. Otrkārt, jāizveido mācību iestādei atbilstoša bibliotēka. Treškārt, atvērt eksperimentālo bērnudārzu ar četrām vecuma grupām: 4-5g., 5-6., 6-7., 7-8.gadu vecuma bērniem. Katrai grupai jāsagatavo audzinātāji. Katrā bērnudārza grupā rindas kārtībā dežurē pedagoģiskā institūta klausītāji. Dežurējošo uzdevums bija rakstīt dienasgrāmatas, raksturot bērnus un sastādīt atskaiti par savu darbu.(12)

Pedagoģiskā institūta zinātniskai ievirzei bija arī savi pretinieki. Pretrunas īpaši parādījās Latvijas ebreju kopienas konferencē 1921.gadā, kad tika apspriests jautājums par IM Mazākumtautību departamenta Ebreju izglītības pārvaldes darbu.

Institūta rektors M.Lazarsons nevarēja pieņemt ortodoksālu kritiku. Ja pieņemtu viņu ieteikumus, institūts pārvērstos par elementārās skolas kopiju, kurā katra kritiska doma tiek uzskatīta par „indi”.

Tā kā Ebreju izglītības pārvalde neatbalstīja rektoru M.Lazarsonu, viņš, neatkāpjoties no institūta izstrādātajiem statūtiem (14 §), no sava amata aizgāja.(13)
1926./27.mācību gadā Ebreju skolotāju biedrība „Hamore” atvēra Latvijā ebreju Frebelisko institūtu. Par tā direktoru strādāja L.Mihelsons. Institūta uzturēšanai Latvijas Saeima atvēlēja 3000 latus. Vēlāk institūts tika pārdēvēts par Ebreju Frebeļa institūtu Rīgā - 1928.gadā institūts atradās Rīgā, Lāčplēša ielā 141*. Tajā mācīja šādus mācību priekšmetus: ivrit valoda, ebreju vēsture, sociālā pedagoģija, vispārīgā un bērnu psiholoģija, bērnu higiēna, ritmika, dziedāšana, zīmēšana, rokdarbi, rēķināšanas metodika, dabaszinības. Kopējais stundu skaits nedēļā bija 36 stundas.(14)

Frebeļa institūtā mācījās sievietes. Insitūta darbība bija lietderīga. Tā absolventes strādāja bērnudārzos un pirmsskolās.

Ebreju izglītības pārvalde 1929.gada 4.februārī pieprasīja institūtam paskaidrojumu, kādēļ mācības nenotiek valsts valodā, kā tas bija paredzēts statūtos. Ar atbildi mācību iestāde kavējās, tāpēc pārvalde atgādināja un lūdza paziņot, kāds stāvoklis ir ar latviešu mācību valodas ieviešanu.(15)

Mūsuprāt, lai gan institūta statūtos bija paredzēts mācīt valsts valodā, 20-tajos gados to izdarīt bija grūti skolotāju dēļ, kas varētu mācīt latviešu valodā, kā arī ebreju ģimenes valoda tajā laikā lielākoties bija krievu un idiša valoda.

Ebreju izglītības pārvaldes pārziņā strādāja kā bērnudārzi, tā arī pirmsskolas, pamatskolas, dažas amata skolas un vidējās mācību iestādes. Pirmsskolas, pamatskolas un arī vidējās mācību iestādes bija gan valsts, pašvaldību, gan privātas iestādes.

Tabula Nr. l

Latvijas IM Mazākumtautību departamenta Ebreju izglītības pārvaldes pārziņā esošās pamatskolas, pirmsskolas un bērnudārzi 1929./30.māc.gadā (16)

PAMATSKOLAS
PIRMSSKOLAS
BĒRNUDĀRZI
KOPĀ
Skolu skaits
Skolēnu skaits
Skolotāju skaits
Skolu skaits
Skolēnu skaits
Skolotāju skaits
Bērnudārzu skaits
Audzinātāju skaits
Bernu skaits
Skolas un bērnudārzi
Skolotāji
un audzinātāji
Skolēni un bērni
69
9680
551
1
67
2
19
17
657
89
570
10404

Raksta beigās (skat.pielikumu Nr. 1) dots pārskats par skolām un to pārziņiem, skolēnu un skolotāju skaitu mācību iestādēs 1929./30.mācību gadā.
Pārskatā redzams, ka ebreju mācību iestādes organizēja gan pašvaldības, gan ebreju sabiedriskās biedrības (piem., ebreju skolotāju biedrība „Hamore”), gan privātpersonas (piem., I.Rauhsvargers, E.Sallmans, J.Landaus u.c.)

J.Landausa pedagoģiski organizatoriskā darbība izpaudās ne tikai Ebreju izglītības pārvaldes valdība, bet tā saistās arī ar vidējām mācību iestādēm. Interesi izraisa viņa līdzdalība ebreju ģimnāzijas un reālskolas izveidē un darbībā.

Sniedzam īsu ieskatu par šis mācību iestādes vēsturi līdz 1924.gada beigām.

Krievijā pastāvošā procentu norma ebreju uzņemšanai vispārizglītojošās skolās atstāja daudzus ebreju bērnus ārpus skolas. Vakances ieguva pat ar nelegāliem maksājumiem. Ebreju bērni skolas naudu maksāja dubulti.

1908.gadā J.Landaus iesniedza biedrībā projektu - atvērt ģimnāziju tikai ebrejiem Rīgā. Biedrībā iesniegumu uzņēma ar sajūsmu, bet šaubījās, vai mācību apgabala kurators tam piekritīs.

Izrādījās, ka tādu atļauju jau 1907.gada 21.jūnijā bijā saņēmis N.Rivošs, bet līdzekļu trūkuma dēļ to praktiski nerealizēja.

J.Landaus solīja atrast finanses. Rezultāti izpalika. Skolu atvēra 1908.gada rudenī pats N.Rivošs par saviem līdzekļiem. Sākumā ģimnāzijā atvēra 2 sagatavošanas un 2 pirmās klases. Skolēnu skaits 1908./1909.mācību gadā bija tikai ap 40. Tie nevarēja apmaksāt skolas izdevumus, tāpēc Rivošs to slēdza. Tam nepiekrita J.Landaus un pārņēma ģimnāziju savā vadībā.

Ar 1909./10.mācību gadu mācības ģimnāzijā turpinājās. To vadīja O.Ekerle, pieredzējis pedagogs. Mācību apgabalā skolai bija prestižs.

Vēloties kopā ar vispārīgo izglītību nodrošināt arī nacionālo, J.Landaus lūdza Rīgas mācību apgabala kuratoru atļaut bez divām stundām nedēļā ticības mācībai vēl 6 stundas nedēļā ebreju mācību priekšmetiem: ebreju kultūra, valoda, literatūra un tautas vēsture. Kad pēc pusotra gada bija saņemta atļauja, īpaša komisija (M.Berlins, V.Polozkijs, rakstnieks Tavejevs, E.Šalits u.c.) sāka izstrādāt programmu atļautiem mācību priekšmetiem.

Interesanti, ka sakarā ar skolēnu dažādu līmeņa zināšanām ebreju priekšmetos ieviesa mācības grupās.

1916.gadā jau gaidīja pirmo izlaidumu. Diemžēl, to izjauca ģimnāzijas evakuācija uz Jurjevu (mūsdienās Tartu). Tur ģimnāzija nestrādāja. Bija ierīkots tikai informācijas centrs sakaru uzturēšanai ar skolēniem un skolotājiem, kuri bija izklīduši pa visu Krieviju.

1918.gadā ģimnāzija atgriezās Rīgā. Atgriezās ari daudzi skolēni un skolotāji. Mācību iestādes darbs atsākās 1919.gada janvārī. Paralēli ģimnāzijai atvēra arī reālskolu.

1919.gadā boļševiki nacionalizēja skolu un līdz maijam tā funkcionēja kā 44.skola.

1919.gada beigās skola iekļāvās Ebreju izglītības pārvaldes pārziņā. Lai gan mācības vispārizglītojošos priekšmetos notika krievu valodā, toties skolā saglabājās nacionālais gars.(l 7)

1924.gadā savas darbības 5 gadu jubileju svinēja arī Ebreju izglītības pārvalde, saņemot daudzus apsveikumus. Atbildot uz Valsts Prezidenta apsveikumu, Ebreju izglītības pārvalde rakstīja: „Mazākuma tautību kultūras autonomijas 5 gadu pastāvēšanas dienā Ebreju izglītības pārvalde izsaka Jums, Prezidenta kungs, apmierinātības jūtas, ka mūsu valsts piešķīrusi katrai viņu apdzīvojošai nācijai iespēju ierīkot un vadīt savas kulturālās iestādes saskaņā ar viņas ideāliem”.(18)

Ebreju izglītības pārvaldes pārziņā atradās ari ebreju kultūras dzīve. Dažkārt par to rūpējās ebreju sabiedriskās biedrības, piem., Ebreju zinātnes un mākslas veicināšanas biedrība Latvijā. Minētā biedrība bija iniciatore Ebreju Tautas konservatorijas atvēršanai 1921.gada 19.janvārī, izstrādājot tās statūtus.
Konservatorijā darbojās ebreju mūzikas klase (reliģiskās un laicīgās mūzikas), kora klase. Lasīja lekcijas ebreju mūzikas vēsturē, senebreju tautas literatūrā un ebreju folklorā, ebreju domāšanas psiholoģijā, kultūras vēsturē. Lekcijas lasīja arī par dažādām reliģiskām kustībām ebreju vidū, īpaši uzsverot hasidismu**. Mācību procesā uzmanību pievērsa senebreju valodas apguvei.

Tautas konservatoriju vadīja S.Rozevskis un tā atradās Pauluči ielā 11, dz.3 un 18., dz 5. Mācības apmeklēja 290 klausītāji.(19)

Bez Tautas konservatorijas 20.gs.20-tos gados darbojās arī ebreju dramatiskā studija un amatnieku darbnīcas.(20)

Rakstā ietvertais materiāls ir, mūsuprāt, tikai sākums plašākai minoritāšu izglītības izpētei Latvijā līdz 1934.gadam. Tālākai jautājuma izpētei nepieciešamas dziļākas zināšanas ivrita un idiša valodās.

Mēs tikai centāmies analizēt Ebreju izglītības pārvaldes darbu ebreju izglītošanā un nacionālās kultūras vērtību saglabāšanā. Pagātnes vēstures izpēte, mūsuprāt, ir pamats izglītības un kultūras risinājumiem nākotnē.

http://xen-maint.lu.lv/studiju-centri/jsc/pilsetas/vidzeme/izglitiba.htmlIzmantotie arhīva materiāli

1. Likumu un valdības rīkojumu krājums. 13.burtn., 1919.
2. F 2125, 4.apr., 1.1.,21.lp.
3. F 2125, 4.apr., 1.1., 57.1p.
4. F 2125, 4.apr., 2.1., 267.Ip.
5. F2125, 4.apr., 29.1., l.-8.1p.
6. F 2125, 4.apr., 17.1., 128.Ip.
7. F2125, 4.apr., 1.1., 210.Ip.
8. F2125, 4.apr., 29.1., 24.Ip.
9. F2125, 4.apr., 2.1.,230.Ip.
10. F 2125, 4.apr., 435.1.,426.lp.
11. F 2125, 4.apr., 435.1., 21.un 23.Ip.
12. F 2125, 4.apr., 435.L, 115.1p.
13. F 2125, 4.apr., 435.1., 107.-109.Ip.
14. F 2125, 4.apr., 460.1., 40.Ip.
15. F2125, 4.apr., 460.1., 59.1p.
16. F 2125, 4.apr., 45.1.
17. F 2125, 4.apr., 555.1., 37.-38.Ip.
18. F 2125, 4.apr., 555.1., 6.1p.
19. F2125, 4.apr., 433.L, 2.-10.1p.
20. F2125, 4.apr., 2.1.,267.Ip.

http://xen-maint.lu.lv/studiju-centri/jsc/pilsetas/vidzeme/izglitiba.htmlRedaktora piezīmes

* Šobrīd šajā namā (Rīgā, Lāčplēša ielā 141) atrodas Habad Ļubavič pamatskola, kura tika dibināta 1995.gada 1.septembrī. Vairāk skat.: Dribins Leo. Ebreji Latvijā. Rīga: SIA “Elpa”. 2002. 142.lpp.
Habad Ļubavič kustība ir viens no hasīdisma novirzieniem. Vairāk par šo kustību Latvijā
var lasīt pētījumā – Gogina Olga. Habads – kustības vēsture un filozofija. Ebreju tradīcija. Rabīna Mehahema Barkahana redakcija. Rīga: „Šamir”. 2006.
** Hasīdisms (no termina „hasid”- dievbijīgais) – ortodoksālo jūdu reliģiskā kustība, kuras pamatā ir emocionāla kalpošana Dievam un mistiska mācība. Hasīdisma pirmsākumi meklējami 18.gs. Polijā. Mūsdienās hasīdisma lielākie centri atrodas ASV un Izraēlā.

Pielikums Nr. l
IM Ebreju izglītības pārvalde
Pārskati par pamat-, pirmskolu un bērnudārzu sastāvu un darbību
1929./30.m.g.
 
Skolas nosaukums, adrese
Skolēni (pieteikušie/ faktiski)
Skolotāji
Pārzinis
1.
Rīgas pilsētas 1. ebreju pamatskola. Gogoļa 8/10
270 / 243
15
B.Vulfsons
2
Rīgas pilsētas    2. ebreju     pamatskola. Jēzusbaznīcas 11
300 / 260
18
B.Bergs
3.
Rīgas pilsētas 3. ebreju pamatskola. Brīvības 100
288/281
16
 
4.
Rīgas     pilsētas    4. ebreju    pamatskola. Jēzusbaznīcas 11
247/233
17
 
5.
Rīgas pilsētas 5. ebreju pamatskola. Lāčplēša 141
231 / 195
13
 
6.
Rīgas pilsētas 6. ebreju pamatskola. Popova  4
420/412
18
M.Gabais
7.
Rīgas pilsētas 7. ebreju pamatskola. Kurmanova 9
202
10
M.Bregers
8.
Vecpilsētas pamatskola
L.Kalēju 56
41
2
 
9.
"Hamore" privātā Rīgas pamatskola Kr.Barona 23
133/93
11
 
10.
Rīgas ebreju papildu skola
Jēzusbaznīcas 11
154
10
 
11.
Rīgas pilsētas ebreju īpatn. pamatskola Dzirnavu 126
40/33
4
B.Rabinovičs
12.
Rīgas mākslas - mūzikas veicināšanas biedrības pamatskola
Lazaretes 3
201/200
2
Parfīns
13.
Privātā ebreju Tora "erec" pamatskola Kurmanova 12
318/268
28
Hodaks
14.
Privātā ebreju 2. Tora "erec" pamatskola Lāčplēša 155
35
2
Feiginovs
15.
Biedrības "Heder - Morikorn" privātā pamatskolas
Lāčplēša 141
34
(20)6
Libermans
16.
Ebreju privātā Ezras pamatskolas Blaumaņa 26
362
20
 
17.
Latviešu    ebreju    skolotāju    biedrības "Hamore" papildskola
Lāčplēša 141
28
11
Mihelsons
18.
Landaua privātā pamatskola
L.Peldu 22
64
14
Berggravs
19.
Libermaņa bērnudārzs un privāta skola Merķeļa 1
89
9
 
20.
E.Sallmana pamatskola
Brīvības 38
102
10
 
21.
I.Rauhvargera privātā ebreju pamatskola Marijas 57
120
7
Rauhvargers
22.
Rīgas pilsētas ebreju l.pirmsskola
Lāčplēša 141
67
2
Mihelsons
23.
Ebreju bērnudārzs Kurmanova 4
65
2
Jape
24.
"Tora vderech erec" bērnudārzs
Gogola 8/10
55
2
Vitenberga
25.
"Tora vderech erec" bērnudārzs Kurmanova 12
35
2
Vitenberga
26.
Latv. ebreju Skolu centrālorg. 1 .bērnudārzs
Jēzusbaznīcas 11
15
1
Šapiro
27.
Teitelberga privātais ebreju bērnudārzs Elizabetes 23
14
1
Teitelbergs
28.
Hiršoviča Bercm. privātais ebreju bērnudārzs
Kr.Barona 44/9
12
1
Hiršovičs
29.
Latv. ebreju skolotāju biedrības "Hamore" privātais bērnudārzs
Tukumā, Luguns ielā 8
24
1
Slaizackis
30.
D.Revidas bērnudārzs Liepājā,  
Vītolu 35
10
2
O.Revida
31.
F.Gotlibas   privātais   ebreju   bērnudārzs Liepājā, Graudu 49
5
1
F.Gotliba
32.
Ventspils ebreju bērnudārzs
15
2
 
33.
"Hamore" ebreju bērnudārzs Kuldīgā, Smilšu 6
23
1
Kahans
34.
"Hamore" ebreju bērnudārzs
Daugavpilī, Teātra 19
25
1
J.Gurevičs
35.
Daugavpils 1. privātais bērnudārzs Daugavpilī, Raiņa 101
30
1
Rapoports
36.
"Hamore" bērnudārzs
Krāslavā, Smilšu 14
30
1
 
37.
Centrālās ebreju skolotāju org. Bērnudārzs,
Jaunā iela 3
55
2
 
38.
Centrālās ebreju skolotāju org. Bērnudārzs,  
Līvāni, Kruspils 13
40
1
Špungins
39.
Ebreju bērnudārzs
Viesītē, Kungu iela 1
25
1
Lurje
40.
Aizputes pilsētas ebreju bērnudārzs Kuldīgas 18
90
6
Grāduss
41.
Antonkopoles ebreju pamatskola
75
4
Safterfers
42.
Baltinovas ebreju 6-klasīgā pamatskola Tirgus 8
33
1
Ravdels
43.
Balvu ebreju 6-klasīgā pamatskola Baznīcas ielā
83
5
Davidovs
44.
Bauskas pilsētas ebreju pamatskola
94
8
Stūls
45.
Dagdas ebreju pamatskolas
Alojas 5
131
5
Geļfar-Togs
46.
Daugavpils pilsētas 1. ebreju pamatskola Raiņa 101
297
12
Piļahs
47.
Daugavpils pilsētas 2. ebreju pamatskola Teātra 19
310
13
Ginsburgs
48.
Daugavpils pilsētas 3. ebreju pamatskola Valdemāra 17
362
15
 
49.
Daugavpils pilsētas 4. ebreju pamatskola Saules 5
261
11
Lenenbergs
50.
Daugavpils pilsētas 5. ebreju pamatskola Domes 51
222
9
Kajatskis
51.
Daugavpils privātā ebreju "Tora    erec" pamatskola,  
3. janvāra 27
126
7
Neišlavs
52.
Jaunjelgavas pilsētas ebreju pamatskola Strūgu 2
94
5
Pauls
53.
Jēkabpils pilsētas ebreju pamatskola
Lielā ielā 145
108
18
Taics
54.
Ludzas pilsētas ebreju pamatskola Telegrāfa 35
111
5
Sleple
55.
Kārsavas pilsētas ebreju pamatskola Sudnogu 7
227
8
Haimons
56.
Daugavpils "Hamore" Krāslavas ebreju pamatskola,
Smilšu 14
32
1
Cemelis
57.
Krustpils pilsētas ebreju pamatskola
Rīgas 170
161
7
Guditors
58.
Kuldīgas pilsētas ebreju pamatskola Smilšu 6
88
9
Durbarts
59.
Liepājas pilsētas ebreju pamatskola
Rožu 10
234
10
Freibergs
60.
Liepājas pilsētas 2. ebreju pamatskola Siena tirgus 12, Kungu 21
284
16
Valdšteins
61.
Liepājs ebreju "Tora erec" pamatskola Helēnas 17
124
10
Cofuas
62.
Liepājas ebreju kulrūras biedrības pamatskola,   
Kūrmājas pr. 32
137
12
Rišmans
63.
Liepājas pilsētas ebreju pamatskola
Dīķa 8, Kūrmājas pr.32
140
16
 
64.
Līvānu pilsētas ebreju 6-klasīgā pamatskola,   
Rīgas 154
151
8
Buroviks
65.
Jelgavas pilsētas ebreju pamatskola Muzeja laukums
204
12
Bovšers
66.
Kārsavas "Tora" 4-klasiga pamatskola Telegrāfa 33
32
3
Šērs
67.
Ludzas pilsētas ebreju pamatskola Vokzālas 10
259
9
Hilkins
68.
Maltas ebreju pamatskola   
(uzturēja valsts, pašvaldība)
26
3
Švecs
69.
Piedrujas ebreju pamatskola
24
1
Feigelsons
70.
Pļaviņu pilsētas ebreju pamatskola Fabrikas iela
96
5
Sandlers
71.
Preiļu ebreju 6-klasīga pamatskola
Liepu 15
114
5
Zelikmans
72.
Rēzeknes pilsētas 1. ebreju pamatskola Albu aleja 27
170
9
Jozets
73.
Rēzeknes pilsētas 2. ebreju pamatskola Kalpaka41
267
11
Grinbergs
74.
Rēzeknes pilsētas 3. ebreju pamatskola Latgales prospekts 93
156
8
Trifskins
75.
Siljānu pagasta Riebiņu miestā,  
Viļānu ielā
49
4
Fridmans
76.
Sabiles pilsētas ebreju pamatskola Ventspils 14
46
4
Tobins
77.
Saldus pilsētas ebreju pamatskola Upesmuižas 1
44
4
Finkelšteins
78.
Skaistkalnes pagasta ebreju pamatskola
25
7
Gilinskis
79.
Smiltenes pilsētas ebreju pamatskola Raiņa 16
29
4
Šteins
80.
Subates pilsētas ebreju pamatskola Jelgavas 46
71
4
Lifšits
81.
Talsu pilsētas ebreju pamatskola
Kalnu 17
59
5
Kleinmans
82.
Tukuma pilsētas ebreju pamatskola
Lielā 39
94
7
Kramers
83.
"Hamore" privātā ebreju pamatskola Tukumā Lielā uguns 8
35
3
 
84.
Varakļānu pilsētas 6-klasīga ebreju pamatskola,   
Viļānu 18
257
9
Joffe
85.
Ventspils pilsētas 7. (ebreju) pamatskola Užavas 8
156
9
Hercbergs
86.
Viļakas pilsētas ebreju pamatskola
Tautas ielā
80
 
Valdšteins
87.
Viļānu pilsētas ebreju pamatskola Radapoles 13
63
4
Ragans
88.
Višķu pilsētas ebreju pamatskola
Pēterpils 48
96
3
Pītelis
89.
Zilupes pilsētas 6-klasīga ebreju pamatskola,  
Marijas 2
76
4
H.Noišlovs