BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//TYPO3/NONSGML Calendarize//EN
BEGIN:VEVENT
UID:calendarize-dzimis-otto-mellis-20260310
DTSTAMP:20210818T153757Z
DTSTART;VALUE=DATE:20260310
DTEND;VALUE=DATE:20260311
SUMMARY:Dzimis Oto Mellis
DESCRIPTION:1906. gada 10. martā Pēterburgā dzimis Oto Mellis\, latviešu mineralogs. O. Mellis studējis Pēterburgas Universitātes Mineraloģijas – ģeoloģijas nodaļā\, 1924. gadā iestājies Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē\, ko ar dabaszinātņu kandidāta grādu beidzis 1933. gadā. Profesora Borisa Popova vadībā\, kurš vadīja Ķīmijas fakultātes Petroloģijas institūtu\, viņš specializējās mineraloģijā. Jau no pirmajiem zinātniskajiem darbiem vēl studenta gados O. Mellis parādīja sevi kā talantīgu pētnieku optiskās mineraloģijas jomā. Ar laiku O. Mellis kļuva par starptautiski atzītu autoritāti. Pētījumos pierādīja kļūdas valdošajos uzskatos par helsinkīta ģenēzi. 1935. gadā O. Mellis tika ievēlēts par biedru Somijas Ģeologu biedrībā\, bet 1937. gadā – Zviedrijas Ģeologu biedrībā. 1939. gadā Somijas valdība viņam piešķīra Baltās Rozes ordeni. Latvijā O. Mellis strādāja Latvijas Universitātē. Veica pētījumus par Latvijas iežiem\, īpaši par ģipšakmeni\, purva rūdu\, krāsu zemēm un smilšakmeņiem\; izstrādāja doktora disertāciju par Latvijas šķiedrģipsi un celestīnu (1943.). Sastādījis ap 80 izvērstu rakstu Latviešu konversācijas vārdnīcai par iežiem un minerāliem. O. Mellis deva padomus polarizācijas miksroskopu uzlabošanai slavenām optikas firmām Zeiss un Leitz.\n1944. gadā O. Mellis ar ģimeni devās trimdā\, 1944. – 1946. gadā viņš darbojās Vācijā Greifsvaldes Universitātē\, vēlāk bija ārkārtas profesors Baltijas Universitātē Hamburgā. No 1946. līdz 1949. gadam strādāja Upsalas Universitātē\, bet no 1948. gada paralēli arī Čalmeras Tehniskajā augstskolā Gēteborgā. 1949. gadā O. Mellis pārgāja uz Stokholmas Universitāti. 1960. gadā viņš Pasaules Ģeoloģijas kongresā pārstāvēja Zviedrijas ģeologus\, kādu laiku bija Zviedrijas Mineralogu biedrības priekšsēdētājs.\nO. Meļļa zinātniskajai karjerai Zviedrijā bija raksturīgs izteikti starptautisks akcents – viņš aktīvi iesaistījās starptautiskos kongresos ne tikai kā klausītājs\, bet arī kā kritiķis\, izteica dažādus ierosinājumus. Ņemot vērā O. Meļļa vispusīgās zināšanas zinātniskajā literatūrā\, viņš bija atzīts recenzents publikācijām par kristalogrāfiju un mineraloģiju. Lai gan O. Mellis galvenokārt strādāja laboratorijas apstākļos\, viņš vairākas sezonas iesaistījās arī lauka pētījumos.\nO. Mellis apvienoja klasiskos pētījumus ar polarizācijas mikroskopu un rentgenogrāfiskos pētījumus. Veica dārgakmeņu mineraloģisko izpēti\, publicēja pētījumus ar granātiem viduslaiku dārglietās. Zviedru gemologu biedrība ievēlēja viņu par savu Goda biedru. O. Mellis iesaistījās darbā arī Gēteborgas Okeanogrāfijas institūtā. Pētīja ekspedīcijas “Albatross” iegūtos Vidusjūras dziļjūras iežus\, veica to mineraloģisko izvērtēšanu. Vulkānisko pelnu klātbūtne ļāva O. Mellim vienam no pirmajiem apstiprināt tolaik no senām hronikām un Svētajiem rakstiem zināmo\, bet zinātnes neatzīto hipotēzi par vulkāniskas dabas katastrofu Vidusjūras reģionā ap 1500. g. p.m.ē. Vēlāk O. Meļļa viedokli apstiprināja citi pētījumi\, un tagad Santorines (Tīras) vulkāna izvirdums\, tā sprādziens un cunami vilnis ir atzīts vēstures notikums\, kas sakrīt ar Minosas kultūras pēkšņo sabrukumu.\nDzīvojot Zviedrijā\, O. Mellis uzturēja kontaktus arī ar Latvijas ģeologiem – sarakstījās ar ģeologu\, paleontologu Viktoru Grāvīti.\nBrīvajā laikā O. Mellis aizrāvās ar burāšanu – Latvijas pirmās brīvvalsts periodā burāja kopā ar kolēģi Leonīdu Slaucītāju\, bet\, dzīvojot Zviedrijā – Stokholmas arhipelāgā kopā ar ģimeni un draugiem.\nLU Muzeja Ģeoloģijas kolekciju krājumā glabājas O. Meļļa nozīmīgā pētījuma un jaunatklājuma par iezi helsinkītu rokraksta oriģināls un zinātniskajā izpētē izmantoto iežu paraugu plānslīpējumu kolekcija\, kā arī citi materiāli un dažādi O. Meļļa ievāktie iežu un minerālu paraugi.\n\nDreimanis A. Profesors Otto Mellis. Latvijas Ģeoloģijas Vēstis\, 2\, 1997\, 46.–47. lpp.\nDreimanis A. Pasaules zinātnieka mūžs. Mineralogu\, profesoru Dr. Otto Melli atceroties. Laiks\, 1970.09.30. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:10789|article:DIVL274|query:MELLI%20Mellis%20 \nGavelin\, S. (1971). Memorial of Otto Mellis (1906–1970). Geologiska Föreningen i Stockholm Förhandlingar\, 93(1)\, pp. 163-169. https://doi.org/10.1080/11035897109451935\nGrosvalds I.\, Alksnis U.\, Zabele A. Mineralogs profesors Oto Mellis (1906–1970). Mineralogist Professor Oto Mellis (1906–1970). LU Raksti\, 716. sēj. Zinātņu vēsture un muzejniecība. Rīga: LU\, 2008\, 94.–105. lpp.\nhttps://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/716.pdf \n\nOto Meļļa darbu saraksts.\nGrosvalds I. Mineraloga Otto Meļļa simtgadē. Jaunais Inženieris\, 22/23\, 2006. 22-23 lpp.\nKlētnieks J. Ēģipte - Krēta - Santorins. Senās pasaules brīnumu meklējot. Jaunais Inženieris\, 2003. 18. dec. 29-31 lpp.\nLatvijas Universitātes Muzejs - ZEM LUPAS. Otto Meļļa iežu optiskā pētījuma un atklājuma 90-gade\nLatvija un vulkāni\nTimenote - Otto Mellis
X-ALT-DESC;FMTTYPE=text/html:1906. gada 10. martā Pēterburgā dzimis Oto Mellis\, latviešu mineralogs. O. Mellis studējis Pēterburgas Universitātes Mineraloģijas – ģeoloģijas nodaļā\, 1924. gadā iestājies Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē\, ko ar dabaszinātņu kandidāta grādu beidzis 1933. gadā. Profesora Borisa Popova vadībā\, kurš vadīja Ķīmijas fakultātes Petroloģijas institūtu\, viņš specializējās mineraloģijā. Jau no pirmajiem zinātniskajiem darbiem vēl studenta gados O. Mellis parādīja sevi kā talantīgu pētnieku optiskās mineraloģijas jomā. Ar laiku O. Mellis kļuva par starptautiski atzītu autoritāti. Pētījumos pierādīja kļūdas valdošajos uzskatos par helsinkīta ģenēzi. 1935. gadā O. Mellis tika ievēlēts par biedru Somijas Ģeologu biedrībā\, bet 1937. gadā – Zviedrijas Ģeologu biedrībā. 1939. gadā Somijas valdība viņam piešķīra Baltās Rozes ordeni. Latvijā O. Mellis strādāja Latvijas Universitātē. Veica pētījumus par Latvijas iežiem\, īpaši par ģipšakmeni\, purva rūdu\, krāsu zemēm un smilšakmeņiem\; izstrādāja doktora disertāciju par Latvijas šķiedrģipsi un celestīnu (1943.). Sastādījis ap 80 izvērstu rakstu Latviešu konversācijas vārdnīcai par iežiem un minerāliem. O. Mellis deva padomus polarizācijas miksroskopu uzlabošanai slavenām optikas firmām Zeiss un Leitz.
\n1944. gadā O. Mellis ar ģimeni devās trimdā\, 1944. – 1946. gadā viņš darbojās Vācijā Greifsvaldes Universitātē\, vēlāk bija ārkārtas profesors Baltijas Universitātē Hamburgā. No 1946. līdz 1949. gadam strādāja Upsalas Universitātē\, bet no 1948. gada paralēli arī Čalmeras Tehniskajā augstskolā Gēteborgā. 1949. gadā O. Mellis pārgāja uz Stokholmas Universitāti. 1960. gadā viņš Pasaules Ģeoloģijas kongresā pārstāvēja Zviedrijas ģeologus\, kādu laiku bija Zviedrijas Mineralogu biedrības priekšsēdētājs.
\nO. Meļļa zinātniskajai karjerai Zviedrijā bija raksturīgs izteikti starptautisks akcents – viņš aktīvi iesaistījās starptautiskos kongresos ne tikai kā klausītājs\, bet arī kā kritiķis\, izteica dažādus ierosinājumus. Ņemot vērā O. Meļļa vispusīgās zināšanas zinātniskajā literatūrā\, viņš bija atzīts recenzents publikācijām par kristalogrāfiju un mineraloģiju. Lai gan O. Mellis galvenokārt strādāja laboratorijas apstākļos\, viņš vairākas sezonas iesaistījās arī lauka pētījumos.
\nO. Mellis apvienoja klasiskos pētījumus ar polarizācijas mikroskopu un rentgenogrāfiskos pētījumus. Veica dārgakmeņu mineraloģisko izpēti\, publicēja pētījumus ar granātiem viduslaiku dārglietās. Zviedru gemologu biedrība ievēlēja viņu par savu Goda biedru. O. Mellis iesaistījās darbā arī Gēteborgas Okeanogrāfijas institūtā. Pētīja ekspedīcijas “Albatross” iegūtos Vidusjūras dziļjūras iežus\, veica to mineraloģisko izvērtēšanu. Vulkānisko pelnu klātbūtne ļāva O. Mellim vienam no pirmajiem apstiprināt tolaik no senām hronikām un Svētajiem rakstiem zināmo\, bet zinātnes neatzīto hipotēzi par vulkāniskas dabas katastrofu Vidusjūras reģionā ap 1500. g. p.m.ē. Vēlāk O. Meļļa viedokli apstiprināja citi pētījumi\, un tagad Santorines (Tīras) vulkāna izvirdums\, tā sprādziens un cunami vilnis ir atzīts vēstures notikums\, kas sakrīt ar Minosas kultūras pēkšņo sabrukumu.
\nDzīvojot Zviedrijā\, O. Mellis uzturēja kontaktus arī ar Latvijas ģeologiem – sarakstījās ar ģeologu\, paleontologu Viktoru Grāvīti.
\nBrīvajā laikā O. Mellis aizrāvās ar burāšanu – Latvijas pirmās brīvvalsts periodā burāja kopā ar kolēģi Leonīdu Slaucītāju\, bet\, dzīvojot Zviedrijā – Stokholmas arhipelāgā kopā ar ģimeni un draugiem.
\nLU Muzeja Ģeoloģijas kolekciju krājumā glabājas O. Meļļa nozīmīgā pētījuma un jaunatklājuma par iezi helsinkītu rokraksta oriģināls un zinātniskajā izpētē izmantoto iežu paraugu plānslīpējumu kolekcija\, kā arī citi materiāli un dažādi O. Meļļa ievāktie iežu un minerālu paraugi.
\n\nDreimanis A. Profesors Otto Mellis. Latvijas Ģeoloģijas Vēstis\, 2\, 1997\, 46.–47. lpp.
\nDreimanis A. Pasaules zinātnieka mūžs. Mineralogu\, profesoru Dr. Otto Melli atceroties. Laiks\, 1970.09.30. \; \;http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:10789|article:DIVL274|query:MELLI%20Mellis%20 \; \; \;
\nGavelin\, S. (1971). Memorial of Otto Mellis (1906–1970). Geologiska Föreningen i Stockholm Förhandlingar\, 93(1)\, pp. 163-169. https://doi.org/10.1080/11035897109451935
\nGrosvalds I.\, Alksnis U.\, Zabele A. Mineralogs profesors Oto Mellis (1906–1970). Mineralogist Professor Oto Mellis (1906–1970). \; LU Raksti\, 716. sēj. Zinātņu vēsture un muzejniecība. Rīga: LU\, 2008\, 94.–105. lpp.
\nhttps://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/716.pdf \;
\n\nOto Meļļa darbu saraksts.
\nGrosvalds I. Mineraloga Otto Meļļa simtgadē. Jaunais Inženieris\, 22/23\, 2006. 22-23 lpp.
\nKlētnieks J. Ēģipte - Krēta - Santorins. Senās pasaules brīnumu meklējot. Jaunais Inženieris\, 2003. 18. dec. 29-31 lpp.
\nLatvijas Universitātes Muzejs - ZEM LUPAS. Otto Meļļa iežu optiskā pētījuma un atklājuma 90-gade
\nLatvija un vulkāni
\nTimenote - Otto Mellis
LOCATION:
END:VEVENT
END:VCALENDAR