Citi dabas pieminekļi

Kategorijā "Citi dabas pieminekļi" iekļauti 111 pieminekļi.
Šajā kategorijā tiek apvienoti visi interesantie dabas pieminekļi, kuri neietilpst augstākminētajās kategorijās. Šīs kategorijas pieminekļi nebūt nav "pabiras" - vairums no tiem ir unikāli un neparasti. Daļa šo pieminekļu ir saistīti ar karsta parādībām - ūdens izskalojumiem kaļķakmenī, dolomītā vai ģipšakmenī - šādi veidojas pazemes upes (pārsteidzošā Kubuļu - Korkuļu pazemes upe), dažāda izmēra zemes iebrukumi - kritenes. Savukārt smilšakmenī ūdens paretam izveido dabiskās arkas vai smilšakmens stabus - īslaicīgus, bet ļoti interesantus dabas pieminekļus. Liela grupa neparastu pieminekļu radušies ledāja darbības rezultātā. Piemēram, ledājam atkāpjoties, zemē ierakti vēl gadsimtiem ilgi, pat gadu tūkstošiem ilgi var saglabāties milzīgi ledus bluķi - vēlāk, tiem izkūstot, izveidojas pamatīga bedre. Citur pāri ledājam kādreiz ir plūdusi krāčaina ledus kušanas ūdeņu straume, kuras gultnē sakrājušies ledājā iekļautie akmeņi un grants. Vēlāk, ledājam izkūstot šīs upes vietā uz zemes kā milzīga virve noklājas upes nogulumu veidots garš valnis - oss. Latvijā tādi joprojām saglabājušies, piemēram, Lielie un Mazie Kangari.
Pasaulē nekas neparasts nav meteorītu krāteri. Kaimiņos - Igaunijā - tādi ir vairāki, tai skaitā arī tuvu Latvijas robežai. "Kosmiskā loterija" Latvijas teritorijai nav iedalījusi viegli saskatāmus meteorītu krāterus, taču ir atklātas lielu meteorītu krišanas pēdas dziļākos zemes slāņos. Pilnīgi iespējams, ka Latvijā kāds neliels, apaļš purviņš vai ezeriņš arī radies ne pārāk senā meteorīta krišanas vietā, taču tā atklāšana un pierādīšana ir nākotnes darbs novadpētniekiem un ģeologiem.
Kopumā šo pieminekļu skaits datu bāzē varētu sasniegt ap 500.



Klintssala - smilšakmens stabs Amatas krastā. Staba augstums bija ap 4 metri un platums lejasdaļā - tikai viens metrs. Klintssala nogāzās 2001. gada beigās.
1998.gada oktobris