Avoti
         
          
            
            Populārs avots Ķekavā, Rīgas rajonā. Cilvēki 
            labprāt izmanto dabisku avota ūdeni - bet labais tonis prasa ziedot 
            Ķekavas luteriskajai baznīcai, kura labiekārtojusi apkārtni.
            2002.gada 25.augusts
         
         
          
            Dāvida dzirnavu avoti Cēsu rajona Vaives 
            pagastā - vieni no Latvijas pievilcīgākajiem avotiem. Avota ūdenī 
            esošais dzelzs gultni iekrāso koši oranžu, bet pāri plūst dzidrs ūdens.
            2001.gada maijs
         
         
          
            Kaļļu avoti Cēsu rajona Amatas novadā. Ap 
            1950. gadu šie avoti veidoja dabisku, 2 - 3 metrus augstu strūklaku. 
            Tagad strūklakas vairs nav, tomēr avoti ir ļoti spēcīgi.
            2001.gada 20.maijs
         
        Kategorijā "Avoti" iekļauti 165 pieminekļi.
          Datu bāzē tiek iekļauti jebkuri lieli, neparasti un/vai kultūrvēsturiski 
          nozīmīgi avoti. Šādi kritēriji ir ļoti nenoteikti, tomēr pašlaik nav 
          pamatojuma ieviest skaitliskus kritērijus, piemēram, noteikt avota minimālo 
          debitu (caurplūdi). Vairumam avotu tas nav precīzi mērīts, un ir mainīgs. 
          Zināmas grūtības rada arī avotu nošķiršana. Nav viegli noteikt, vai 
          jāizdala viens atsevišķs avots, vai avotu grupa, nesadalot to smalkāk 
          atsevišķos avotos.
          Latvijā būtu maz avotu, kurus varētu uzskatīt par izciliem tūrisma objektiem, 
          ja vien nebūtu viens ārkārtīgi nozīmīgs faktors - lielākā daļa avotu 
          dod tīru un garšīgu ūdeni, kas ir labāks par ūdensvada ūdeni, un pie 
          tam - par velti, ja neskaita retos maksas avotus. Tā nu pēdējos desmit 
          gados ir strauji pieaudzis avotu "tūrisms" - cilvēki ar plastmasas 
          traukiem regulāri dodas pie pilsētai tuvākajiem avotiem. Raksturīgi, 
          ka sākumā avotus zina tikai retais, tad tiek aizvien vairāk iemīdīta 
          taciņa uz to, pamazām tiek nomākti ap avotu augošie augi. Tad avotus 
          labiekārto 
          - izbūvē celiņus, un agrākā mežonīgā vieta iegūst pavisam citu - civilizētu 
          raksturu. Cilvēki parasti ciena avotus, reti kurš piegružo un apgāna 
          to apkārtni. Latvijas avotiem ir milzīga vērtība, un varam būt laimīgi, 
          ka mums vēl ir tas, kas līdzīgās, līdzenās Rietumeiropas 
          zemēs ir neatgriezeniski zudis. Latvijā ir arī neparasti avoti, piemēram, 
          daudzie sērūdens avoti Ķemeru nacionālajā parkā un koši oranžie Dāvida 
          dzirnavu avoti. Samērā daudzi avoti ir kulta pieminekļi - tiem senatnē 
          un arī tagad piedēvē dziednieciskas īpašības, un joprojām tautā dzīva 
          ir tradīcija, ka no slimības var atbrīvoties, pie avota pēc ūdens ņemšanas 
          atstājot ziedojumu - kādu monētu vai vienkārši apsienot krūmam no apģērba 
          izrautu diegu vai skaistu prievīti.
          Avotus apdraud meliorācija un upju ieleju appludināšana. Ir applūdināti 
          unikālie Staburaga avoti un Liepavots. Meliorācijas dēļ esam zaudējuši 
          aizsargājamo Dārziņu avotu Mālpils pagastā, taču tieši meliorācijas 
          darbos 1950jos gados tika "pārrauta ūdens dzīsla" Cēsu rajonā 
          netālu no Amatas, un vairākus gadu desmitus Latvijā bija unikāla, līdz 
          3 metrus augsta dabiska strūklaka - Kaļļu 
          strūklu avoti. Tagad te vairs nav strūklaka, taču avoti joprojām 
          ir iespaidīgi.
          Kopumā šajā kategorijā varētu iekļaut ap 1000 pieminekļu.