Atsegumi

Raunas Staburags Cēsu rajonā - avotkaļķu atsegums, kuru pēdējos gadu tūkstošos veidojuši un joprojām veido dolomīta slāņiem cauri plūstoši avoti.
2002.gada 11.augusts

Konglomerātu atsegums Poguļankas krastā Daugavpils rajona Salienas pagastā. Atsegums ir neliels, līdz 2 metrus augsts, taču Latvijā dabiski sacementētas grants atsegumi ir reti.
2000.gada 14.oktobris

Neliela avota izplūdes vieta seklajā Aklajā (Beltes) ezerā Jūrmalā pie Kauguriem. Avots ir noskalojis pāris centimetrus biezo dūņu kārtu un atsedzas ezera gultnē esošās dolomīta plātnes.
2002.gada 17.augusts

Krustalīča dolomīta atsegums Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, iespējams, ir garākais nepārtrauktais pamatiežu atsegums Latvijā. Vakara saulē klintis kļūst krāšņas, un aizmirstas, ka tās turpinās Daugavas dzelmē līdz tādam dziļumam, kur gaisma neiespīd.
2002.gada jūlijs

Ziemeļos no Ķurmraga Limbažu rajonā sākas Latvijā krāšņākie jūras krastu atsegumi. Vētras pārveido skaistās klintis un ik pēc dažiem gadiem var atkal atbraukt un apskatīt, kādas jaunas nišas, kolonnas vai pat ūdenskritumi ir radušies.
1999.gada vasara

Kategorijā "Atsegumi" iekļauti 451 pieminekļi.
Datu bāzē tiek iekļauti visi dabiskā ceļā atsegti pirmskvartāra (vairāk, kā 1,6 miljoni gadus veci) iežu atsegumi, vai arī starpleduslaikmetu dabiskie atsegumi. Bez tam vēl tiek iekļauti avotkaļķu atsegumi - tie ir daudz jaunāki, un bieži vēl turpina veidoties mūsdienās. Datu bāzē tiek iekļautas arī citas izcilas dabiskas izcelsmes kraujas un zinātnei vērtīgi kvartāra iežu atsegumi jo būtu grēks te neiekļaut vairāk, kā 40 metrus augstās Slutišķu un Ververu kraujas Daugavpils rajonā.
Kā atsevišķi pieminekļi atsegumi tiek izdalīti, ja starp tiem ir vairāk, kā 50 metru pārtraukums. Atseguma augstums un platums nav ierobežojošs faktors, tomēr datu bāzē praktiski nav ļoti sīku atsegumu, kuru augstums būtu mazāks par 1 metru. Retāku formāciju gadījumā tiek iekļauti arī sīki atsegumi.
Tādās zemēs, kā Itālija vai Norvēģija šādi kritēriji nebūtu iespējami - tur veselas kalnu grēdas veido milzu "atsegumu". Taču Latvijā ir cita ģeoloģiskā situācija - mūsu zemē nav kalnu, bez tam ledāji viens pēc otra virs senākajiem iežiem sastūmuši nogulumu "segu" - senākie ieži parādās tikai upju ielejās un gravās, pa retam arī jūras krastos un Burtnieka ezera krastos. Jūrmalas pilsētā Aklajā (Beltes) ezerā pirmskvartāra iežus nesedz nekas, un ezera gultnē redzamas kailas dolomīta plātnes, kuras klāj tikai neliela dūņu kārta.
Atsegumiem Latvijas apstākļos noteikti ir augsta tūrisma vērtība - varam pieminēt kaut vai krāšņās Vidzemes jūrmalas klintis, Zvārtes iezi, Ķūķu klintis. Īpaši augsta ir atsegumu zinātniskā vērtība - ģeologi ar Šerloka Holmsa cienīgām metodēm no šķietami vienkārša izskata atseguma var uzzināt tik daudz par atseguma veidošanās laikā un vēlāk notikušo, ka par katru lielāku atsegumu varētu sarakstīt nelielu grāmatu. Klintīs tiek atrastas arī senu dzīvnieku atliekas - Latvijas klintīs ir atklāti vieni no pirmajiem mugurkaulniekiem, kuri sākuši apgūt sauszemi, ir atrastas arī kāda zaura atliekas.
Latvijas atsegumus cilvēks apdraud trīs veidos - appludinot, iegūstot atsegumā atsegtos iežus vai ieskrāpējot grafiti. Sevišķi sāpīgs zaudējums ir grandiozā Daugavas kanjona zaudējums zem Pļaviņu HES ūdeņiem - tomēr vēl tagad ļoti iespaidīgs ir Daugavas posms starp Klintaini un Stukmaņiem - te var redzēt arī Latvijā garāko nepārtraukto atsegumu - ap 2 km garās Krustalīča klintis.
Kopumā šajā kategorijā varētu tikt iekļauti ap 2000 pieminekļi.

Andreja klints, Daugava lejpus Pļaviņām. Pat nelielā klints daļa, kas vēl redzama, ir dižena, un kas vēl slēpjas Pļaviņu HES dzīlēs...