Alas


Neliela ala pie Raganu katla netālu no
Siguldas. Latvijas alas reti ir tik krāšņas.
2000.gada 17.decembris

Kategorijā "Alas" iekļauti 232 pieminekļi.
Pārsvarā Latvijas alas nav īpaši interesanti pieminekļi - vairums ir vienkāršas ejas diezgan irdenā smilšakmenī, kas pēc dažiem metriem beidzas. Alas parasti ir grūti pieejamas, tās atrodas ar koku stumbriem piekritušās gravās, un vidusmēra tūrists, sasniedzot alu, ar saplēstām biksēm un pamatotām bažām par ērcēm, būs vīlies. Tomēr alas ir interesantas no ģeoloģisko procesu viedokļa. Ir alas, kuras šķitīs interesantas jebkuram tūristam - tādas ir Ezeralas Straupes pagastā (Cēsu raj.), Gūtmaņala. Savukārt straujā informācijas izplatīšanās par vislielākajām - X alām tās ir padarījusi stipri vien neinteresantākas - ir zudusi vārdos neaprakstāmā alas pirmatnība un diženums. Tiesa, nav šaubu, ka Latvijā ir vēl citas, neatklātas un lielas alas, kurās cilvēks neko nav mainījis. Kaut kad nākotnē ir iespējami sensacionāli atklājumi Zemgalē, Skaistkalnes apkārtnē - šeit tīri teorētiski alās varētu veidoties arī stalaktīti. Dažās alās ir savdabīga fauna, neparastas ģeoloģijas un arheoloģijas vērtības. Klīst nostāsti par zaudētām vai arī vēl neatklātām arheoloģiskām vērtībām vairākās alās.
Ala datu bāzē tiek iekļauta, ja tās eju kopgarums pārsniedz 3 metrus. Taču šis kritērijs ir ļoti nenoteikts, jo bieži ir grūti noteikt, kur sākas ala no ieejas puses. Bez tam novadpētnieki ir radījuši arī pieminekļu grupu - "nišas" - lielas iedobes klintīs. Brīžiem gan rodas iespaids, ka tai tiek pievienotas visas iedobītes klintīs, kam patiesībā vēl tālu līdz kārtīgas alas izmēriem.
Cilvēka radītās ejas tiek iekļautas citā kategorijā - "Pazemes ejas", kuras pieder arhitektūras pieminekļu grupai. Pastāv aizdomas, ka daža laba populāra ala arī ir mākslīgi rakta agrākos laikos, tomēr to nav tik viegli noteikt un pierādīt.
Kopumā šajā kategorijā varētu tikt iekļauti pat 1000 pieminekļi.