Akmeņi
Kategorijā "Akmeņi" iekļauti 362 pieminekļi.
Varbūt reti kurš Latvijā apzinās, ka mūsu laukakmeņi ir citur pasaulē samērā rets ainavas elements.
Akmeņus Latvijā "importējis" ledājs no Zviedrijas, Somijas, un arī no tagadējās Baltijas jūras. Kā milzu smilšpapīrs ledājs saskaldīja ārkārtīgi cieto granītu, porfīrus un citus kristāliskos iežus, ieraujot ledus masā atšķeltās atlūzas. Jo tālāk akmeņi tika pārvietoti, jo vairāk tie tika noapaļoti. Tā nu pie mums nonākušie akmeņi pārsvarā ir glīti noapaļoti.
Ar laukakmeņiem gadsimtiem ilgi cīnījušies zemnieki, tos pārvietojot un spridzinot. Daļa akmeņu "izvairījās" no šāda likteņa kļūstot par kulta (patiesībā daudzu dažādu kultu) pieminekļiem. Pēdējos gadu desmitus izteiksmīgus akmeņus apdraud arī tēlnieki. Varbūt vēlme izdaiļot Latviju ar pieminekļiem, kas gatavoti no mūsu pašu akmeņiem būtu apsveicama, taču... uzstādot pieminekli vienuviet esam uz visiem laikiem citam mūsu zemes stūrītim atņēmuši tūkstošiem gadus senu ainavas elementu.
Sagadīšanās pēc Latvijā pašlaik nav zināmi īpaši lieli akmeņi jo vislielākie ir iznīcināti. Lietuvā un Igaunijā ir lielāki akmeņi. Nav saglabājušies arī īpaši izcili akmeņu krāvumi. Taču tieši tādēļ atlikušās vērtības būtu īpaši jāsaudzē. Nebūt vēl nav apzināti visi interesantie akmeņi. Pilnīgi iespējams, ka reiz kādā grants karjerā vai zem ūdens tiks uziets Latvijā vislielākais laukakmens.
Datu bāzē tiek iekļauti lielākie un neparastākie Latvijas akmeņi. Pagaidām īpaši netiek ņemti vērā agrāk izstrādātie kritēriji dižakmeņu noteikšanā, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka katram iežu veidam būtu jānosaka savi, atšķirīgi kritēriji. Piemēram, ja visiem kokiem būtu jāsasniedz 5 metru apkārtmērs, lai kļūtu par dižkokiem, mums par dižkoku nevarētu uzskatīt nevienu priedi vai egli.
Datu bāzē kopumā varētu tikt iekļauti vismaz 1000 akmeņu.

Kutkāju rags Limbažu rajonā. Varenākie akmens krāvumi Latvijā saistīti ar dažādu laikmetu jūru krastiem.
2000.gada 7.oktobris