Ievads
Termins "bioloģiskie pieminekļi" skan drusku neierasti, un tomēr ir loģiski pamatots. Šajā grupā tiek iekļauti unikāli Dzīvības radīti pieminekļi. Tiesa, "parku" kategorijas gadījumā tiem piepalīdzējis arī cilvēks - parki tiek iekļauti vienlaikus bioloģisko un arhitektūras pieminekļu grupās.
Datu bāzē iekļauta lielākā daļa Latvijā apzināto dižkoku, taču pagaidām nav iekļauta lielākā daļa vērtīgo biotopu, retu augu un dzīvnieku atradņu - šie pieminekļi jau ir salīdzinoši labi sistematizēti un apzināti, bez tam informācija par tiem ir grūti pieejama.
Teorētiski šajā grupā varētu ietilpt ap 8 500 - 12 500 pieminekļu. Pašlaik datu bāzē iekļauti 3298 no tiem, 77% no šiem pieminekļiem ir dižkoki.
Bioloģisko pieminekļu izplatības kartē pašlaik var redzēt, ka visvairāk šādu pieminekļu ir Kurzemē, Rīgā, Gaujas Nacionālajā parkā un Sēlijas austrumu daļā. Tas izskaidrojams ar diviem faktoriem: 1) Rīga, Kurzeme un Gaujas Nacionālais parks ir labāk apzināti un par tiem ir vairāk publikāciju; 2) klimatiskie apstākļi nosaka to, ka dižkokiem (vairums no atzīmētajiem pieminekļiem) labvēlīgāki ir maigāka klimata reģioni - valsts rietumi un Piejūras zemiene, kā arī teritorija dienvidos no Daugavpils. Iekļaujot visus Latvijas vērtīgos biotopus un reto sugu atradnes, aina mainītos, piemēram, ziemeļos no Lubāna ezera.