Vēsture

1922. Nodibināta Latvijas Universitātes (LU) Astronomiskā observatorija.
1946. Izveidots LPSR Zinātņu akadēmijas (ZA) Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektors, no kura vēlāk izveidojās Radioastrofizikas observatorija.
1950. Latvijas Valsts universitātes (LVU) Astronomiskās observatorijas laika dienests atsāk regulāru darbu.
1955. Astronomijas sektorā izveidota radioastronomijas darba grupa.
1957. LVU sākas Zemes mākslīgo pavadoņu (ZMP) vizuālie novērojumi.
1958. Astronomijas sektors kļūst par LPSR ZA Astrofizikas laboratoriju. Laboratorijas Baldones novērošanas bāzē sākas zvaigžņu optiskie novērojumi un Saules radionovērojumi.
1959. LVU sākas ZMP fotogrāfiskie novērojumi.
1963. Baldones novērošanas bāzē uzstādīts pirmais 55 cm diametra spoguļteleskops.
1965. Izstrādāta pavadoņu fotokamera AFU-75, kas izgatavota vairāk nekā 120 eksemplāros. To uzstāda daudzās PSRS un citu valstu ZMP novērošanas stacijās.
1966. Astrofizikas laboratorijā pabeigts Šmita teleskopa paviljons un samontēts teleskops.
1967. Baldones novērošanas bāzē sākas regulāri novērojumi ar Šmita teleskopu.
1968. LPSR ZA Astrofizikas laboratorija pārveidota par Radioastrofizikas observatoriju. LVU Laika dienests novērojumu precizitātes ziņā izvirzās pirmajā vietā starp PSRS laika dienestiem.
1970. Baldones novērošanas bāzē nodots ekspluatācijā dubultteleskopa paviljons, kurā uzstādīti divi 55 cm diametra spoguļteleskopi.
1972. Baldones novērošanas bāzē sākas regulāri novērojumi ar 55 cm diametra spoguļteleskopiem un radioteleskopu RT-10. 
1973. LVU Astronomiskajā observatorijā sākas ZMP novērojumi ar lāzera tālmēru.
1974. Baldones novērošanas bāzē sākas Saules novērojumi ar radioteleskopu RT-1. 
1987. LVU Astronomiskajā observatorijā uzsāk regulārus novērojumus ar jaunas paaudzes lāzera tālmēru LS-105.
1992. Sāk iznākt žurnāls Baltic Astronomy, kurā publicējas arī Latvijas astronomi. 
1994. No LU Astronomiskās observatorijas atdalās Kosmiskās ģeodēzijas sektors, uz kura bāzes izveido LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūtu.
1996. LU Astronomiskā observatorija iekļaujas Eiropas pastāvīgo GPS staciju tīklā.
1997. Latvijas ZA Radioastrofizikas observatoriju apvieno ar LU Astronomisko observatoriju un izveido LU Astronomijas institūtu (AI).
1998. Institūta pavadoņu lāzerlokācijas stacija kļūst par Starptautiskā lāzerlokācijas dienesta dalībnieci.
2001. Žurnālā Baltic Astronomy publicēts Baldones astronomu sastādītais Galaktikas oglekļa zvaigžņu vispārīgais katalogs.
2005. Šmita teleskopa galveno spoguli no jauna pārklāj ar alumīniju. Pavadoņu lāzerlokācijas stacija kļūst par Eiropas tīkla EUROLAS dalībnieci.
2006. Iegūti pirmie debess attēli ar Šmita teleskopā uzstādīto lādiņsaites matricu.
2008. Ar Šmita teleskopu atklāti deviņi jauni asteroīdi. Tie ir pirmie asteroīdi, kas atklāti tieši Latvijā. 
2012. Trīs LU institūtu (Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Astronomijas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts) asociācija „Fotonika-LV” uzsāk trīs gadu projektu.
2013. Latvija kļūst par Eiropas Kosmosa aģentūras sadarbības valsti.
2016. Par projekta „Fotonika” līdzekļiem Šmita teleskopam uzstādīta jauna lādiņsaites matrica, kā arī modernizēts lāzera tālmērs LS-105.
2018. Pavadoņu lāzerlokācijas stacijā pabeigta laika intervālu mērīšanas iekārtas RTS-2006 modernizācija.
2019. Astronomijas institūts pārceļas uz LU Zinātņu māju Rīgā. Institūtā uzsākts zinātniskais projekts „Kvantu optikas un fotonikas attīstīšana Latvijas Universitātē” (līdz 2023).
2020. Latvija kļūst par Eiropas Kosmosa aģentūras asociēto dalībvalsti. Astronomijas institūtā izveidota Nelineārās optikas un fotonikas laboratorija.
2024. Astronomijas institūts kļūst par LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes struktūrvienību.