No 20. novembra LU Bibliotēkas centrālās ēkas lasītavā, Kalpaka bulv. 4, 2. stāvā, lasītavā ir apskatāma izstāde „LU rektori – no pirmsākumiem līdz mūsdienām: Valentīns Šteinbergs un Visvaris Millers”.

Šī ir astotā izstāde ciklā „LU rektori - no pirmsākumiem līdz mūsdienām”, kas veltīta Latvijas Universitātes 90. gadadienai un kurai sekos vēl citas izstādes, aptverot visus LU rektorus līdz pat mūsdienām.

Valentīns Šteinbergs (1915.) – LU rektors no 1962. līdz 1970.gadam

Valentīns Šteinbergs dzimis 1915. gada 4. aprīlī Hersonas guberņā. Augstāko izglītību ieguvis Latvijā, 1948. gadā beidzis Rīgas Pedagoģisko institūtu un PSKP CK Augstāko partijas skolu. Bijis vairāku Rīgas augstskolu docētājs un LPSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta direktors. Galvenie V. Šteinberga zinātniskās izpētes objekti – filozofijas vēsture, vēsturiskais materiālisms, socioloģijas problēmas utml.

1950. gadā Latvijas Valsts Universitātē (LVU) aizstāvētā disertācija - „Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas sagatavošana Latvijā (1917. gada marts – augusts).”

V. Šteinbergs ir bijis vairāku zinātnisko darbu zinātniskais vadītājs un 1982. gadā saņēmis LPSR Valsts prēmiju par darbu „Čārlzs Skots no Latvijas.”

Visvaris Millers (1927.-1992.) – LU rektors no 1970. līdz 1987.gadam

Visvaris Millers dzimis Krasnojarskā, bet augstāko izglītību ieguvis Latvijā, studējot LVU no 1944. līdz 1949. gadam. 1970. gadā prof. V. Millers kļuva par LVU rektoru un ieņēma šo amatu visilgāk Universitātes vēsturē – 17 gadus.

Prof. V. Millers centās Universitāti padarīt par valsts augstākās izglītības vadošo zinātniski metodisko centru. Tika modernizēta un atjaunota Universitātes materiāli tehniskā bāze, veikti ievērojami kapitālie remonti, uzceltas jaunas kopmītņu ēkas. Tika attīstīti un dibināti sakari ar Universitātēm citās Eiropas valstīs.

Paralēli saviem rektora pienākumiem, prof. V. Millers vadīja Valststiesību katedru un prof. V. Millera galvenais zinātniskās darbības pētījumu objekts bija valsts tiesības– tiesiska valsts, vietējā pašvaldība un cilvēktiesības. Šajā jomā ir tapušas daudzas publikācijas, kuras apkopotas personālajā literatūras rādītājā „Profesors Visvaris Millers”, kas izdota 1988. gadā.

1972. gadā prof. V. Millers tika ievēlēts par Rostokas Universitātes Goda doktoru, kā arī viņš bija Latvijas PSR Augstākās Padomes un Rīgas pilsētas padomes deputāts.

Izstādē aplūkojami iespieddarbi no LU Bibliotēkas krājuma.

Izmantotie informācijas avoti:

1. Birziņa, Līna. Profesors Visvaris Millers (1927-1992) / Līna Birziņa. No: Latvijas Universitātes tiesībzinātnieki. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 297.-299.lpp.

2. Latvijas Valsts Universitātes vēsture 1945 -1990. Rīga, 1999, 562 lpp.

3. Millers, Visvaris. Latvijas Padomju enciklopēdija: 6.sēj. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1985, 696.lpp.

4. Šteinbergs, Valentīns. Latvijas Padomju enciklopēdija: 9.sēj. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1987, 438.lpp.

• LU Bibliotēka