Akadēmiskais centrs
Aptuveni 2010.gada vidū ilggadējam mūzikas žurnālistam Uldim Rudakam un dziesminiekam Imantam Daksim sarunājoties par mūziku un mūziķiem, radās ideja veidot regulāru informatīvi muzikālu radioraidījumu. Iemesls bija tieši šīs sarunas, jo abiem bija ļoti daudz kopīga, ko stundām ilgi pārrunāt, balstoties uz jau uzkrātās pieredzes un zināšanām. Tieši šis brīdis likās īpaši piemērots, lai to uzsāktu, jo pašlaik abiem ir attiecīgi 42 un 27 gadi. Tie abi ir vecumi, kurus, lūkojoties rokmūzikas vēstures lapaspusēs, var dēvēt par „bīstamajiem gadiem”, kas bez vilcināšanās tika izraudzīts par raidījuma vadmotīvu un drīz vien arī par nosaukumu. Daudzu mūziķu aiziešana no šīs dzīves tieši 27 un 42 gadu vecumā jau tikusi apspēlēta Ulda Rudaka grāmatā Rokupācija (Dienas Grāmata, 2008), un tāpat arī Imanta daiļradi, kas apkopota vairākos albumos, caurvij mūžības tēma. Par Klubu 27, kurā „pierakstīti” ievērojami mūziķi, kas miruši šajā vecumā (pazīstamākie ir Džims Morisons, Braiens Džonss, Džimijs Hendrikss, Dženisa Džoplina, Kurts Kobeins), kā par „oficiālu tēmu” regulāri raksta mūzikas prese. Savukārt 42 gadu vecumā ar sirdstrieku ir miruši rokenrola revolūcijas karognesējs Elviss Preslijs, izcilais krievu bards un aktieris Vladimirs Visockis, tāpat arī septiņdesmito gadu sieviešu siržu lauzējs francūzis Džo Dasēns. Vai tās visas ir tikai mārketinga izmantotas sakritības vai likumsakarības, šajos vecumos pienākot kaut kādam krīzes jeb lūzuma punktam, uz to sarunās savos raidījumos atbildes meklēs raidījuma vadītāji, pieaicinot arī studijas viesus. Vēlāk, apstrādājot raidījumu materiālu, tiks veidota arī grāmata.
