Īsceļi

Sirdsdarbības un asinsrites optiskā monitoringa metodes un ierīces

Optiski reģistrējot zemādas asinsvadu pulsācijas vienlaikus divās anatomiski simetriskās ķermeņa vietās - piemēram, no abu kāju īkšķiem, un analizējot šo pulsāciju laika raksturlielumus, izdodas dažu sekunžu laikā noteikt maģistrālās artērijas aizdambējumu (oklūziju) vienā vai otrā ekstremitātē.

Kopumā mērījumi tika veikti 128 pacientiem, no tiem 22 bija sievietes un 106 bija vīrieši. Daži pacienti tika mērīti atkārtoti pēc operācijas. Kopumā atkārtoti mērījumi tika veikti 8 pacientiem.

Sievietes:
  • Sieviešu vecums ir no 51 gada līdz 86 gadiem.
  • Auguma intervāls ir 150 – 172 cm
  • Svars 53 – 108 kg.
Vīrieši:
  • Vecums  31 - 83 gadi
  • Augums 150 – 190 cm
  • Svars 52 – 120 kg.
Mērījumi tika veikti pacientiem ar dažādiem simptomiem.
  1. Sirds konorārās slimības – 36 pacienti. Pārsvarā bija pacienti ar KSS (koronārā sirds slimība), MI (miokarda infarkts), MA (mirdzaritmija), kā arī vēl dažādas sirds kaites.
  2. Oklūzijas pacienti – 81 pacienti. Galvenās problēmas ar kājām, abām. Pataloģijas ir gan iegurnī, gan cirksnī. Vairāki pacienti ir jau bijuši atkārtotu reizi slimnīcā ar šīm problēmām.
  3. Kororīdās artērijas oklūzija – 12 pacienti, Pārsvarā ir Arteria carotis labajā vai kreisajā pusē, ir pacienti kam abās pusēs.
  4. Asinsvadu protēzes – 4 pacienti. Ir šuntēti asinsvadi, kā arī vienam pacientam ir bijusi “bikses” protēze, tas ir aortas protēzē vēderā, kas  aiziet uz abām kājām.
  5. Cukurslimība – 7 pacientiem (2 aizdomas). Šos datus sāka vākt tikai 2 mērījumu periodā (15.10..2007 – 5.11.2007).
  6. Dažādi – Vienam pacientam bija amputēta kreisā kāja.
Datu uzkrāšanai un analīzei tika izstrādāta datu bāze SQL vidē. Izveidota relāciju datu bāzes struktūra saskaņā ar biosignālu datu struktūru, pacientu datu un mērījumu protokolu. Datu bāzes struktūra tika izstrādāta tā, lai būtu pielāgota klīnisko datu mērījumiem. Tā sevī iekļauj sekojošus datus:
  1. Fotopletizmogrāfa iekārtas dati. Tie ir iekārtas tips, konfigurācija, vienlaicīgi mērāmo signālu skaits;
  2. Pacientu personas dati – vecums, dzimums, augums, svars, pacienta tips, slimības vēsture;
  3. Mērījumu veikšanas protokols. Tas ir atkarīgs no tā, kādā secība veic mērījumus, ķermeņa stāvokļa, fiziskās slodzes, zāļu saņemšanas u.c. faktoru secības;
  4. Biosignāli – ciparu formāta dati, kas glabājas atsevišķos failos.
  5. No biosignāliem aprēķinātie lielumi ir parametri, kas raksturo konkrēto biosignālu. Šie parametri ir atkarīgi no konkrētā indivīda asinsrites veselības stāvokļa un ir sekojoši: Augmentācijas indekss, refleksijas indekss, pulsa cikla ilgums, atstarotā viļņa izplatīšanās laiks.
Biosignālu datu uzkrāšanai un analīzei tika izstrādātas divas relāciju datu bāzes (DB). Biosignālu DB samērītie biosignāli un pacienta informācija glabājās kompaktā strukturētā veidā, un tās struktūra tika izstrādāta tā, lai būtu pielāgota klīnisko datu mērījumiem. DB sevī iekļauj sekojošus datus (1.att.):
  1. Aparatūras dati – ierīces tips, konfigurācija, vienlaicīgi mērāmo signālu skaits;
  2. Pacientu personas dati – vecums, dzimums, augums, svars, pacienta tips, slimības vēsture;
  3. Mērījumu veikšanas protokols. Tas ir atkarīgs no tā, kādā secība veic mērījumus, ķermeņa stāvokļa, fiziskās slodzes, zāļu saņemšanas u.c. faktoru secības;
  4. Biosignāli – ciparu formāta dati, kas glabājas atsevišķos failos.
No biosignāliem aprēķinātie hemodinamiskie parametri, kas raksturo konkrēto biosignālu. Šie parametri ir atkarīgi no konkrētā indivīda asinsrites veselības stāvokļa un ir sekojoši: Augmentācijas indekss, refleksijas indekss, pulsa periods, atstarotā viļņa izplatīšanās laiks.

Dalīties