Teritorijā, kas tagad pazīstama kā Latvija un tās kaimiņvalstis, pirms vairāk nekā 380 000 000 gadu atradās salīdzinoši sekla un silta jūra, kurā mita dažnedažādas zivis – tostarp daivspurzivis. Pētījumi liecina, ka tās ir tuvu radniecīgas senākajiem mugurkaulniekiem, kuriem spuras pārveidojās par kājām, aizsākot abinieku, rāpuļu, putnu un zīdītāju evolūciju. Ivara Zupiņa disertācijā tika pētītas šajā teritorijā atrastās daivspurzivju fosilijas (pārakmeņojumi): veikta sugu „inventarizācija", izzināta šo zivju daudzveidība un izplatība, aprakstīts jaunatrastais materiāls.”
Žurnāls „Nature" – 2008.gada 26.jūnijā publicēja Zviedrijas, Anglijas un Latvijas zinātnieku kopīgo rakstu par to, ka Latvijā atrastas 365 miljonus gadu sena četrkāja Ventastega curonica atliekas, kas ir pats primitīvākais un senākais no patlaban zināmajiem īstajiem četrkājiem.
Liepas ( Lodes) karjerā pētīta un aprakstīta bruņzivju Placodermi un žokļžaunzivju akantožu Acanthodii morfoloģija dažādās attīstība stadijās, to zvīņojuma attīstība un rekonstruēta peleobiocenozes atrofiskā struktūra. Apstiprināta arī parazitologa Llewellyn 1982.g. hipotēze par parazītisko plakantārpu filoģenēzi senajās zivīs.
Ervins LUKSEVICS
Pamatiežu ģeoloģijas katedras akadēmiskais personāls: docente Vija Hodireva, profesors Ervīns Lukševičs, paleontologs Māris Rudzītis, docents Tomas Saks, asociētais profesors Ģirts Stinkulis, lektore Angelīna Zabele.
