LU Sociālo zinātņu fakultāte aicina doktora studiju programmu studentus pieteikties dalībai doktorantūras skolā „Politisko, sociālo un ekonomisko procesu analīze postpadomju telpā”

LU Sociālo zinātņu fakultāte aicina doktora studiju programmu studentus pieteikties dalībai doktorantūras skolā

„Politisko, sociālo un ekonomisko procesu analīze postpadomju telpā”

Postpadomju studijas ir starpdisciplināra zinātniska nozare, kas pēta bijušās Padomju Savienības valstu sociālās, ekonomiskās un politiskās attīstības īpatnības un šo valstu starptautiskās attiecības. Neraugoties uz Latvijas un pārējo Baltijas valstu atšķirīgo vēsturi un dalību Eiropas Savienībā un NATO, arī Baltijas valstis ir daļa no postpadomju telpas un to attīstības perspektīvas ir ievērojamā pakāpē saistītas ar postpadomju mantojumu un tā pārvarēšanu. Doktorantūras skola ir noderīga sadarbības platforma doktorantiem, docētājiem un pētniekiem no dažādām disciplīnām. Pirmām kārtām, tā apvieno doktorantus no Sociālo zinātņu fakultātē pārstāvētām doktora studiju jomām – politikas zinātnes, socioloģijas, komunikācijas studijām. Reizē tiek laipni aicināti doktoranti no citām jomām, kam varētu būt sakars ar postpadomju telpas problemātiku -  vēstures, ekonomikas, filoloģijas, ģeogrāfijas, izglītības zinātnēm, psiholoģijas u.c.

Ceram, ka  pretendenta promocijas darbs atbildīs vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1) Ģeogrāfiskais kritērijs – vai promocijas darba tēma skar kādu postpadomju telpas valsti;

2) Teorētiskais kritērijs – vai promocijas darbs izmanto postpadomju studiju teorētisko ietvaru;

3) Salīdzinošā perspektīva – ja promocijas darba tēma ir par Latviju, vai Latvija tiek salīdzināta ar citām postpadomju vai postsociālistiskām valstīm;

4) Pašidentifikācija – vai doktorants pats vēlas gūt zināšanas par postpadomju studijām un saredz savu promocijas darbu un turpmāko profesionālo karjeru šajā kontekstā.

Pētījumu virzieni, ko priekšplānā izvirzījuši skolas doktora studiju programmu direktori:

1) 20.gs. vēstures, sociālās atmiņas, komemorācijas padomju un postpadomju mantojuma analīze;

2) demokratizācijas procesa analīze – demokratizācijas veiksmes un neveiksmes postpadomju telpā saistībā ar mantoto politisko kultūru, pilsonisko sabiedrību un partiju sistēmu, kā arī dabas resursu izvietojumu, ekonomiskās attīstības īpatnībām un pieredzi korupcijas mazināšanā; 

3) iedzīvotāju, mājsaimniecību, sociālo grupu, uzņēmumu un organizāciju rīcībspējas, rīcības un mijiedarbības analīze un modelēšana ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības kontekstā; jaunu stratēģiju analīze salīdzinošā perspektīvā; ekonomikas sociālo aspektu analīze postpadomju telpā;

4) informācijas vides analīze – kopīgās (Krievijas mediju un krievu valodas lietotāji) un atšķirīgās (vārda brīvības līmenis) iezīmes, galvenie aģenti (mediji, mediju īpašnieki, bibliotēkas u.c.) un prakses, kas atspoguļo pagātnes mantojumu un iezīmē jaunas stratēģijas;     

5) kritiskās domāšanas analīze visos izglītības līmeņos, izvērtējot padomju laika ietekmi uz Latvijas un citu postpadomju valstu izglītības sistēmām un izstrādājot stratēģijas, kas nostiprinās kritiskās domāšanas pieeju;

6) Krievijas attiecību ar kaimiņiem analīze – Krievijas centieni izmantot „maigo varu” (soft power) – uzņēmējdarbību, krievu valodu, kultūru, pareizticību, sportu u.c. – savas ietekmes vairošanai, izmantot kaimiņvalstu energoatkarību; Krievijas un ES/NATO interešu krustošanās postpadomju telpā;

7) telpiskās struktūras izmaiņas un attīstība postpadomju valstīs.

Doktorantūras skolas programma ir paredzēta diviem gadiem:

Pirmajā gadā doktoranti noklausīsies lekciju kursu par postpadomju telpas studiju pamatvirzieniem  un aktuāliem politiskiem, ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem postpadomju telpas valstīs un to attiecībām ar Eiropas Savienību.   Doktorantūras skolas otrajā gadā doktorantūras skolas  klausītāji  sadarbībā ar saviem promocijas darbu vadītājiem sagatavos un apspriedīs doktorantūras skolā akadēmisko publikāciju par promocijas darba tēmu.  Katra doktoranta veikums kursa ietvaros tiks apspriests divas reizes: kursa sākumā  tiks apspriesta  raksta iecere,  kursa noslēgumā  – raksts kopumā (melnraksts). Katru reizi  apspriežamo tekstu  recenzēs doktoranta  studiju programmas mācībspēks, citas  nozares  docētājs un kāds no kursa  doktorantiem. Otrā gada ietvaros doktorantiem ir paredzētas neseno doktora studiju programmu absolventu un jauno pētnieku priekšlasījumi par viņu pieredzi pētnieciskajā darbā un publikāciju sagatavošanā.

Pretendentiem  līdz 2016. gada 26. septembrim  ir jāiesniedz šādi dokumenti:

Pieteikums

Motivācijas vēstule

Īss promocijas darba tēmas apraksts (3 – 5 lpp.);

CV.

Dokumentus lūgums iesniegt doktorantūras skolas sekretārei Anetei Zasai LU Sociālo zinātņu fakultātē Rīgā, Lomonosova  ielā 1A, 202. telpā (darba dienās no plkst.10.00-13.00 un 14.00-18.00, tālrunis: 67140233). Augstāk minētos dokumentus lūgums iesūtīt arī elektroniski  uz e-pastu Anete.Zasa@lu.lv

Doktorantūras skolas vadības padome (apstiprināta ar LU 15.10.2015. rīkojumu                Nr. 1/266):

Juris Rozenvalds,  Dr.filoz. (LU Sociālo zinātņu fakultāte) - priekšsēdētājs
Vita Zelče, Dr. vēst. (LU Sociālo zinātņu fakultāte)
Tālis Tisenkopfs, Dr. soc. (LU Sociālo zinātņu fakultāte)
Ieva Bērziņa, Dr. polit. (Vidzemes Augstskola)
Mihails Hazans, Dr.mat. (LU Ekonomikas un vadības fakultāte)
Ēriks Jēkabsons, Dr. vēst. (LU Vēstures un filozofijas fakultāte)
Benedikts Kalnačs, Dr.habil.philol. (Liepājas Universitāte)
Juris Paiders, Dr.geogr. (LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte)
Andris Sprūds, Dr. polit. (Latvijas Ārpolitikas institūts)
Daina Eglīte, PhD (Džordža Vašingtona universitāte, ASV)
Jurģis Šķilters, Dr.filoz. (LU Sociālo zinātņu fakultāte, Kognitīvo zinātņu un semantikas centra direktors)
Anete Zasa (LU Sociālo zinātņu fakultāte) – sekretāre

Sīkāka informācija par doktorantūras skolu pie doktorantūras skolas vadības padomes priekšsēdētāja LU Sociālās zinātņu fakultātes dekāna prof. Jura Rozenvalda (juris.rozenvalds@lu.lv).