Akadēmiskais centrs
Piektdien, 22.februārī Sociālo zinātņu fakultātē notika LU 77.zinātniskas konferences sekcijas "Jaunākie pētījumi sociālajās zinātnēs". Ar savu pētīju rezultātiem klātesošos iepazīstināja gan pieredzējuši pētnieki, gan doktoranti.
Asociētā profesore Baiba Bela savā ziņojumā "Diasporas ieguldījums Latvijas attīstībā: iespējas un ierobežojumi diasporas ieguldījuma apzināšanā" iepazīstināja ar metodoloģiskajiem izaicinājumiem diasporas pētījumos.
Politikas zinātnes pārstāvji iepazīstināja ar pētījumiem par publiskās pārvaldes rīcībpolitiku Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā procesā (J.Kanels) nacionālās ES politikas koordinācijas eiropeizācija izvērtējot to, kā Igaunijas, Latvijas un Slovēnijas pieredzi varētu izmantot Rietumbalkānu ES kandidātvalstu izpildvara (I.Rollis).
Juris Kanels savā ziņojumā izvirzīja tēzi, ka, lai gan Latvijā, pēc neatkarības atgūšanas, valsts pārvaldes reformas aizsākās jau 1990. gadā, vislielāko ietekmi uz valsts pārvaldes sistēmas attīstību atstāja gatavošanās process Latvijas dalībai Eiropas Savienībā.
Ivo Rollis eiropeizāciju raksturoja kā strukturālas pārmaiņas, kas ES dalībvalstīs daudzveidīgi ietekmē dažādas izpildvaras institūcijas un lēmumu pieņemšanas procesa dalībniekus, to idejas un intereses. Mūsdienu ES un to dalībvalstu publiskās pārvaldes attīstības dinamika iezīmē pieaugošu ārēju un iekšēju spiedienu izpildvarai koordinēt nacionālās ES politikas veidošanu. Publiskās pārvaldes mehānismam kļūstot sarežģītākam, valdībām jāspēj pārvaldīt arvien plašāks un darbību ziņā sarežģītāks funkciju klāsts. Koordinācijas uzdevums nacionālās ES politikas ietvaros ir panākt efektīvu mijiedarbību starp dažādu institūciju un amatpersonu atšķirīgām pozīcijām nacionālo interešu identificēšanā un īstenošanā.
Harijs Kārkliņš savā ziņojumā "Balsošanas metodes un koalīcijas veidošana" pievērsās Rodas vēlētājiem vispieņemamāko valdības koalīcijas variantu veidošanās procesam. Eksistē dažādi veidi kā izmantot vēlētāju preferences koalīcijas sastādīšanai, un nereti arī tie var sniegt atšķirīgus rezultātus. Latvijas Republikā demokrātiskais process risinās caur Saeimas vēlēšanām. Katras jaunievēlētas Saeimas viens no pirmajiem uzdevumiem ir valdības izveide. Šo uzdevumu Saeimas deputāti veic bez vēlētāju līdzdalības. 20 dažādo Ministru kabineta gadījumos Latvijas Republikas atjaunotās neatkarības vēsturē, vairākuma nodrošināšanai vienmēr bijusi nepieciešamība veidot koalīcijas starp divām vai vairākām partijām. Ievēlēto partiju skaits aizvadītajās deviņās vēlēšanās ir svārstījies no pieciem līdz deviņiem. Tas nozīmē, ka pastāv vairāki iespējami varianti kādu valdību izveidot. 13. Saeimas sastāvā pastāv pat iespēja izveidot jau 15 dažādas valdības bez lielākās frakcijas atbalsta.
Antra Mieze savā ziņojumā "Vai skolēns var būt sava uztura aģents?" secināja, ka mūsdienu skolēna kā uztura aģenta sociālās prakses ietekmē dažādi kompleksi apstākļi, tostarp skolēnu savstarpējās attiecības, kā arī komunikatīvā mijiedarbība ar pieaugušajiem un tās rezultātā iegūtās uztura zināšanas un to rekontekstualizēšanas prakses. Būtiska loma ir arī t.s. “veselīga” un “neveselīga” uztura interpretācijām - gan individuālā, gan institucionālā līmenī.
Pētnieks Mareks Niklass iepazīstināja ar pētījumu, kas veikts Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 projekta Nr. 819129 ietvaros. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāds ir Latvijas iedzīvotāju viedoklis par zinātni, cik informēti viņi ir par pētījumiem dažādās zinātnes nozarēs, kā arī, vai viņi ir apmeklējuši Eiropas zinātnieku nakts pasākumus. Pētījumu organizēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte. 2018.gada oktobrī LU SZF sadarbībā ar pētniecisko organizāciju SKDS veica tiešsaistes aptauju ar 1005 Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Izlases metode – kvotu izlase. Lai gan pētījuma izlase nav reprezentatīva, tomēr tā sniedz pietiekami labu priekšstatu par Latvijas iedzīvotāju viedokli dažādās demogrāfiskajās grupās.
Sēdi vadīja SZF Sociālo un politisko pētījumu institūta direktore profesore Aija Zobena.
