Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Iznākusi LU dzīvesstāstu pētnieku grupas monogrāfija “Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā”
Kaspars Zellis, Māra Zirnīte
29.09.2017

Iznākusi Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta (FSI) dzīvesstāstu pētnieku grupas kolektīvā monogrāfija “Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā”, tādejādi noslēdzot Latvijas Zinātnes padomes pētnieciskā projekta “Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā” īstenošanu.

Projekts tika realizēts no 2012. līdz 2016. gadam LU FSI vadošās pētnieces un Bristoles universitātes emeritētās profesores Viedas Skultānes vadībā. Pētnieki analizēja vairāk nekā 100 biogrāfisko interviju Latvijas sabiedrisko pārmaiņu kontekstā. Pētījuma rezultāti publicēti Latvijā un ārzemēs, tie sniegti virknē starptautisku zinātnisku konferenču Latvijā, Spānijā, Somijā, Bulgārijā, Izraēlā u. c. Izdota bilingvāla krievu dzīvesstāstu izlase „Mēs esam sava laikmeta bērni” (zin. redaktore Nadežda Pazuhina un Ieva Garda-Rozenberga, 2016).

Tagad dzīvesstāstu naratīvu analīzē atklātās atziņas apkopotas monogrāfijā. Grāmata veidojās kā hermeneitisks aplis starp dzīves vēstures liecībām, kas norāda uz morāles filozofu paustajām atziņām, kuras savukārt ietekmē dzīvesstāstu uztveri un interpretāciju, – akcentē zinātniskā redaktore Vieda Skultāne. Atmiņas, ko cilvēki uztic viens otram, ir ar augstu morālo statusu, un tas ir vērā ņemts priekšnoteikums pieejā dzīvesstāstu analīzei. Astoņās nodaļās katrs pētnieks piedāvā savu skata leņķi etnisko pieredžu satura un izteiksmes dažādībā.

Etnisko kultūru saskarsmes analizētas Māras Zirnītes sarakstītajā nodaļā, parādot, kā pretēji izplatītiem stereotipiem, etnisko kultūru atšķirības, dzīvojot kopīgā teritorijā, izlīdzinās. Kaspars Zellis aplūko individuālo pieredžu saistību ar kolektīvo atmiņu, paaudžu atšķirības un pretrunas attieksmē pret pagātnes vērtējumu krievu dzīvesstāstos, secinādams, ka detalizēti pētījumi vēl būtu turpināmi. Nadežda Pazuhina atklāj, kā Latvijas krievu pašrefleksijas piedalās identitātes konstruēšanā. Savukārt Edmunds Šūpulis uzsver, kā etnicitāte iespaido savdabīgo romu atmiņas kultūru.  Romu identitātes izpausmes viņš saista ar grupas sociālo statusu, ilgstošo atstumtību un  apspiesto kolektīvo atmiņu par holokausta traģisko pieredzi. Dagmāra Beitnere-Le Galla analizējusi dažādību krievu dzīvesstāstos, norādot, ka ne tikai latviešu, bet arī krievu starpā pastāv atšķirīgas atmiņu kopienas, kas neļauj runāt par kolektīvo atmiņu kā kaut ko monolītu vai bināru. Dzīvesstāsti  ievada pieredzes un pārdzīvojuma realitātē, kā to apskata Maruta Pranka nodaļā par Latvijas etnisko grupu pārstāvju attieksmi pret savas dzīves veiksmēm un neveiksmēm. Noslēguma nodaļā Ieva Garda-Rozenberga un Maija Krūmiņa aplūko vienu no augstākajām garīgajām vērtībām – brīvību, un kā tā izpaužas dažādas etniskās piederības dzīvesstāstos. Brīvības izjūta un nozīme mainās, mainoties etniskās grupas pozīcijai attieksmē pret varu dažādos vēstures periodos. Kā ievaddaļā apgalvo Vieda Skultāne, tad “reflektējot par pagātni, mēs konstruējam dzīvesstāstu reizē ar identitāti un, stāstot citam, ļaujam apzināties arī pašam sevi.”

Pētnieki cer, ka monogrāfija būs interesanta ne tikai sociālo zinātņu pētniekiem, bet arī viedokļu līderiem, politiķiem un ierēdņiem, kuru darbs ir saistīts ar dažādām iedzīvotāju grupām. Monogrāfijas autori rosina ielūkoties dziļāk un izprast etniski atšķirīgo kā nozīmīgu resursu un pašvērtību Latvijas sabiedrībā. Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Grāmatas atvēršana notiks piektdien, 6. oktobrī, plkst. 16.00 LU Bibliotēkā, Kalpaka bulv.4, 1. stāvā. Grāmatu iegādāties var arī Latvijas Zinātņu akadēmijas grāmatu galdā, Akadēmijas lauk. 1.