Akadēmiskais centrs
Latvijas Zinātņu akadēmija, izvērtējot vairāk nekā 50 iesniegtos priekšlikumus dažādās zinātņu nozarēs, nosaukusi 11 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2016. gadā. Papildus šogad vēl piešķirti seši LZA prezidenta atzinības raksti.
LU Cietvielu fizikas institūta darbinieki ieguva šādas godalgas:
LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS PREZIDENTA ATZINĪBAS RAKSTS 2016. GADA SASNIEGUMI ZINĀTNĒ
Sasniegumi teorētiskajā zinātnē
Sasniegumi teorētiskajā zinātnē
Atklāta un izpētīta augsta spiediena fāžu pāreja izolators-metāls alvas volframātā
LZA akadēmiķis Aleksejs Kuzmins, Dr.phys. Andris Anspoks, Dr.phys. Alesandrs Kalinko, Dr.phys. Jānis Timošenko, Dr.phys. Roberts Kalendarevs Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts
Teorētiski prognozēta un eksperimentāli izpētīta augsta spiediena fāžu pāreja no izolatora uz metālu ortorombiskā alvas volframātā (α-SnWO4). Noskaidroti kristāla aizliegtās zonas kolapsa nosacījumi spiedienu diapazonā 5-7 GPa. Fāžu pārejas izcelsmes izskaidrošanai izmantota teorētiskā modelēšana no pirmajiem principiem.
Sasniegumi lietišķajā zinātnēPētījums par bio-ūdeņraža iegūšanu no organiskiem atlikumiem tautsaimniecībā un savākšanu metāl idrīdos tālākai izmantošanai
Dr.biol. Ilze Dimanta,Mg.biol. Sintija Valucka, Laimonis Jēkabsons, Dr.chem. Ilva Nakurte, Dr.phys. Jānis Kleperis, Dr.biol. Vizma Nikolajeva, LZA akadēmiķis Indriķis Muižnieks Latvijas Universitāte, Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte
Pētījumā pierādīts, ka ūdeņradi var iegūt fermentācijas procesā ar baktēriju tīrkultūrām, kas iegūtas Latvijas augsnē un ūdeņos. Par substrātu šim procesam tiek izmantoti tautsaimniecībā pieejami organiskie atlikumi: biodegvielas ražošanas atkritumprodukts - jēlglicerīns un piena pārstrādes procesā sūkalās esošā laktoze. Inovācija mikroorganismu saražotā ūdeņraža uzkrāšanā ir ūdeņradi selektīvi absorbējošu metāla sakausējumu izmantošana.
Jauns materiāls un tehnoloģija saules enerģijas kolektoriemDr.habil.sc.ing. Gundars Mežinskis (Rīgas Tehniskā universitāte, RTU), Dr.sc.ing. Laimons Bīdermanis (RTU), Dr.sc.ing. Ilona Pavlovska (RTU), Dr.sc.ing. Andris Cimmers (RTU), Dr.sc.ing. Jānis Liepiņš (RTU), Dr.sc.ing. Kaspars Mālnieks (RTU), Dr.phys. Jevgēnijs Gabrusenoks (Latvijas Universitāte, Cietvielu fizikas institūts, LU CFI) Rīgas Tehniskā universitāte, Silikātu materiālu institūts, Latvijas Universitāte, Cietvielu fizikas institūts
Izstrādāts jauns materiāls un tehnoloģija saules enerģijas kolektoriem. Augstas jaudas saules enerģijas kolektora (AJSEK) cauruļveida materiālam jāspēj ilgstoši izturēt augstas temperatūras, neizmainot savu mikrostruktūru un nezaudējot savus sākotnējos siltumtehniskos raksturlielumus. RTU Silikātu materiālu institūta zinātnieki sadarbībā ar LU Cietvielu fizikas institūta speciālistu izstrādājuši tehnoloģiju, kas ļauj iegūt AJSEK saules enerģiju uztverošo materiālu, kas spēj izturēt 600oC vismaz 250 dienas. Šī materiāla pamatā ir nerūsējošā tērauda cauruļveida materiāls, kuram uzklāta stiklkristāliska emalja, kas satur pigmentus, nodrošinot emaljai melnu krāsu. Emaljas apdedzināšanas procesu un augsttemperatūras ilgstošu izturību nodrošina ne vien emaljai pievienotās specifiskās piedevas, bet arī emaljai papildus uzklātais sola-gēla nanodaļiņu pārklājums.
Par pārējām balvām un to ieguvējiem lasiet LZA mājaslapā šeit un šeit.