Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

LU prorektors Ikstens atbalsta augstskolām pašām noteikt mācību valodu
LU Komunikācijas un inovāciju departaments
11.08.2017

No vienas puses, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas internacionalizāciju un arī ārzemju studentu piesaisti, bet, no otras puses, valodu regulējums to šobrīd ierobežo, tāpēc Latvijas Universitāte (LU) atbalsta augstskolām pašām noteikt mācību valodu, Rīga TV24 raidījumā “Preses klubs” trešdien, 9. augustā, norādīja LU prorektors profesors Jānis Ikstens.

"LU diezgan labi redz šķēri, kas veidojas starp IZM vēlmi pēc internacionalizācijas no vienas puses un esošo valodu regulējumu no otras puses. Labprāt redzētu situāciju, ka augstskolām šajā jomā ir brīvākas rokas,” raidījumā sacīja J. Ikstens. 

J. Ikstens arī piebilda, ka LU šis jautājums drīzāk ir aktuāls saistībā ar angļu valodu: “Krievu valoda nē, krievu auditorijā vispirmām kārtām galveno lomu spēlē privātās augstskolas. Mēs neredzam sevi tur kā nopietnu spēlētāju. Drīzāk runa ir tieši par ārvalstu studentiem, kurus varētu piesaistīt iegūt augstāko izglītību šeit, Latvijā”.

Ierosinājumu Augstskolu likumā noteikt tiesības augstskolām izvēlēties studiju programmu īstenošanas valodu, kas palīdzētu veicināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, nedēļas sākumā piedāvāja Saeimas deputāte Ilze Viņķele.

No likuma arī rosināts svītrot normu, ka valsts dibināto augstskolu studiju programmas notiek valsts valodā, un šajā normā noteiktos izņēmumus svešvalodu lietošanai. Kā aģentūrai LETA skaidroja politiķe, šādas izmaiņas nepieciešams apstākļos, kad strauji sarūk Latvijas augstskolās studējošo skaits, un visas vietas nav iespējams aizpildīt arī ar budžeta vietu palīdzību.

Raidījumā piedalījās arī Saeimas deputāts, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris. Viņaprāt, pirmais nosacījums, kas likumā būtu jāiestrādā, - ka augstskolas drīkst organizēt programmas citās valodās ar vienu nosacījumu – ja tā ir valsts augstskola, tad jābūt iespējai šo programmu tāpat apgūt arī latviešu valodā.

Tam iebilda Rīgas Stradiņa universitātes Mācību prorektore, bijusī izglītības ministre Tatjana Koķe, kura norādīja, ka “pie potenciālā studentu skaita krituma divas programmas abās valodās augstkolā pastāvēt nevar, jo nevarēs nokomplektēt grupas”.

Cita starpā raidījumā pārrunāja arī lēmumu 9. un 12. klašu skolēniem turpmāk centralizētos eksāmenus kārtot tikai latviešu valodā. LU prorektors par izmaiņām izteicās: “Ja prezidents vēlas risināt sabiedrības integrācijas problēmu, pēc būtības atvieglojot naturalizāciju, atvieglojam arī eksāmenu kārtošanu un darām to tikai latviešu valodā, tā mazinot arī administratīvo slogu”.