Akadēmiskais centrs
Iespaidos par pieredzēto dalās topošie bakalauri: “Lizuma iedzīvotāji bija rūpīgi gatavojušies godināšanai – svinīgajā pasākumā uzstājās bērnu koris, tautas deju kolektīvs un amatierteātris ar Apsīšu Jēkaba stāsta “Kaimiņi” lasījumu. Lizuma skolēni rudenī bija rakstījuši domrakstus par mežu. Tika izvēlēta tieši šī tēma, jo Apsīšu Jēkabam mežs bija dārgs. Skolēni savus darbus atsūtīja mums uz Rīgu, mēs tos izlasījām un novērtējām. Labākos darbus skolēni arī paši Lizuma kultūras namā nolasīja. Bija aizraujoši klausīties, kā skolēni jūtas mežā un ko mežs viņiem nozīmē. Pēc svinīgā pasākuma devāmies uz Apsīšu Jēkaba dzimtajām mājām “Kalaņģiem”, kur mūs ļoti silti uzņēma. “Kalaņģos” arī nedaudz padziedājām, katru gadu Apsīšu Jēkaba dzimšanas dienā pirmo reizi “Kalaņģu” eglītē iededz svecītes. Kurš varēja iedomāties, ka vienas dienas laikā kāda vieta un tās sirsnīgie cilvēki var kļūt tik mīļi un raisīt tik daudz jauku atmiņu? Iespējams, mēs Lizumā vēl atgriezīsimies.”
Aprakstu papildina topošie maģistri: “Brauciens uz Lizumu bija jauka un unikāla pieredze mums visiem. Mēs ikdienā esam pieraduši lasīt, analizēt un vērtēt daiļliteratūru, iepazīt literatūrzinātniskus tekstus, tāpēc skolēnu darbi šādā kontekstā bija kas jauns. Turklāt Lizumā redzēt darbu autorus – skolēnus un dzirdēt viņu pašu lasījumā savus darbus mums nozīmēja daudz. Sacerējumu konkursā piedalījās gandrīz visas klases, un jāteic paldies skolotājām par to, ka viņas atraisa skolēnos radošu garu. Audzēkņu darbos bija vērojama daudzveidība izteiksmē un saturā: no lakoniski tieša līdz abstrakti krāšņam – tas priecēja. Arīdzan Lizums, cik paspējām matīt, ir sakopta un omulīga vietiņa. Pasākumu kultūras namā papildināja arī dejas, amatierteātris un pamatskolas skolēnu koris, kas apbrīnojami pacietīgi bija gaidījis līdz pat pasākuma beigām, kad varēs no sirds parādīt arī savu dziedājumu. Bērni patiesi bija ļoti uzmanīgi, apzinīgi un pacietīgi, jo pasākums ilga aptuveni divarpus stundas. Tā laikā arī mēs varējām uzrunāt skolēnus, atklāt savu redzējumu par viņu darbiem un aicināt mācīties mūsu fakultātē. Literāro, teatrālo un muzikālo baudījumu papildināja skolēnu darbu izstāde, kas bija smelta idejās no pastaigām apkārtnes mežos un Apsīšu Jēkaba daiļrades. Pievakarē mūs iepriecināja Apsīšu Jēkaba māju jeb Jēkabtēva “Kalaņģu” apciemojums ar silto uzņemšanu un mājīgo atmosfēru. Tas viss raisīja vēlmi atgriezties atkal. Ir patīkami redzēt un apzināties, ka latviešu rakstniekus neaizmirst, ka skolēnus iepazīstina ar viņu daiļradi un mūsu klasiķu vērtība tiek turēta godā!”
Evas Āboliņas foto
