2009. gada Aristoteļa svētki. Foto: Toms Grīnbergs
2009. gada Aristoteļa svētki. Foto: Toms Grīnbergs

Mēs droši vien daudzi atceramies savu pirmo pirmo septembri. Es atminos skolas pagalmu, daudz mazu, lielu un pavisam lielu skolēnu un puisi no 12. klases, kam gāju pie rokas. Viņam tas bija pēdējais pirmais, kā šodien nosauktu feisbuka albumu vai instagrama ierakstu.

Atceros mulsumu, sekojot muguru jūrai, un tad krietni ilgo stāvēšanu, kamēr mikrofonā dažādo balsu runātais atbalsojās pret blakus mājas sienu.

Pirmais septembris universitātē pēc 12 gadiem – vairs nekādas kopīgas stāvēšanas pagalmā. Vismaz daļa iepriekšējās nakts pavadīta Aristoteļa svētkos, ar svešiem ļaudīm kopā ņemts taksis, lai tiktu prom no Andrejsalas. No rīta pirmā lekcija visam kursam kopā fakultātes zālē, kur vēl bija sarkanie, apdriskātie krēsli. Kaut ko stāstīja par studiju organizāciju, kaut ko par humanitārajām zinātnēm un to, cik pareizi un tālredzīgi, ka esam tās izvēlējušies. Un tad jau pusstundas starpbrīdis, nākamā lekcija un ziņkārīgā grupas biedru vērošana.

Tiem, kuru dzīve saistīta ar skolu vai augstskolu, ir zināms, ka pirmais jaunā gada mēnesis ir septembris, nevis janvāris. Daļai sākas pavisam, daļai no jauna. Ubi Sunt priecājas, ka satiksim gan līdzšinējos autorus, gan būs iespēja tikt pie jauniem, kuriem studiju laiks vēl tikai sākas.

Lai jaunā sākuma priecīgā kņudināšana tik drīz neapstājas un nepārvēršas rutīnā un lai radošais gars apciemo labi bieži!

Dalīties