Jau trešo gadu "Latvijas Avīze" sadarbībā ar Latvijas Universitāti un dažādu nozaru ekspertiem, kā arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS sagatavojusi Latvijas augstskolu reitingu.

Ņemot vērā dažādu izglītības ekspertu, augstskolu vadītāju un studentu organizāciju ieteikumus, īpaša uzmanība šogad pievērsta ne vien kopējās reitingu tabulas izveidei, bet īpaši izdalītas un salīdzinātas dažādas augstskolu grupas, piemēram, valsts finansētās un privātās augstskolas, universitātes, reģionālās augstskolas.

Reitingā iekļautas visas Latvijas augstskolas – gan valsts, gan juridisko personu dibinātās, kopskaitā 32, tādējādi sniedzot iespējami plašāko salīdzinājumu par augstākajām mācību iestādēm valstī. Šā gada reitingā vairs nav iekļauta Latvijas Policijas akadēmija, kas ir likvidēta.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu reitingiem, jaunajā augstskolu rangu tabulā vērojamas būtiskas pārmaiņas. Nemainīgas ir palikušas tikai pirmās trīs vietas – Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte, pārējo augstskolu vieta tabulā mainījusies, vienas piedzīvojušas kāpumu, citas kritumu. Visām augstskolām ir iespējams uzskatāmi izvērtēt, kuri ir tie kritēriji, kas ļāvuši tām saglabāt, uzlabot vai zaudēt savu līdzšinējo pozīciju reitingā. Vienkāršoti runājot, "Latvijas augstskolu reitings 2010" ir iespēja ikvienai augstākajai mācību iestādei kritiski un no malas paraudzīties uz savām stiprajām un vājajām vietām, lai nākotnē varētu pilnveidot darbību.

"Latvijas augstskolu reitinga 2010" publicēšana uzskatāma par "LA" ieguldījumu kopējā diskusijā par Latvijas augstākās izglītības kvalitāti un reformu nepieciešamību, kā arī vielu pārdomām izglītības politikas veidotājiem un augstāko mācību iestāžu vadītājiem. Un visupirms tas ir bijis iecerēts kā palīgs visiem Latvijas studētgribētājiem un viņu vecākiem, pieņemot, iespējams, vienu no savas dzīves atbildīgākajiem lēmumiem – kur un ko studēt.

Reitings nav jāuztver kā neārstējama diagnoze, bet kā pozitīvs impulss visai Latvijas augstākās izglītības sistēmas tālākai attīstībai un katras augstskolas darbības pilnveidošanai. Tāpēc šī informācija ir aicinājums uz dialogu, nevis sava viedokļa uzspiešana. 

Augstskolu tēls mainījies

Līdzīgi kā 2009. gadā, arī šogad pētījumu centrs SKDS veica apjomīgu Latvijas iedzīvotāju aptauju, kurā piedalījās 1000 respondentu. Tāpat kā pirms gada ar aptaujā tika iegūti ne vien dati par to, kā iedzīvotāji novērtē Latvijas augstskolu sniegtās izglītības kvalitāti, bet arī informācija par katras augstākās mācību iestādes atpazīstamību sabiedrībā. Lai gan katra atsevišķā indivīda vērtējums par augstskolām ir subjektīvs, jo balstās respondenta līdzšinējā pieredzē un informētības pakāpē un ir atkarīgs no daudziem un dažādiem faktoriem, piemēram, izglītības līmeņa, tas sniedz vērtīgu informāciju par katras augstskolas tēlu sabiedrībā.

Aptauju no 2010. gada 4. līdz 18. februārim sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica, izmantojot interneta aptauju (WAPI). Aptaujā pavisam piedalījās 1000 respondentu vecumā no 15 līdz 74 gadiem (pētījumu centra SKDS interneta aptauju paneļa dalībnieki). Aptaujas izlase tika veidota pēc kvotu izlases principa tā, lai tā būtu reprezentatīva pret visiem Latvijas iedzīvotājiem augšminētajā vecuma grupā, t. i., lai aptaujāto sastāvs pēc tādām pazīmēm kā respondenta dzimums, tautība, vecums un reģions, kurā respondents dzīvo, atbilstu iedzīvotāju dalījumam šajās grupās Latvijā kopumā. Pēc iepriekšminētajām pazīmēm tika veikta arī iegūto datu svēršana.

Vērtējot datus, jāņem vērā apstāklis, ka aptaujā teorētiski bija iespēja piedalīties tikai aktīvajiem interneta lietotājiem (par tādiem patlaban ir uzskatāmi apmēram 60% Latvijas iedzīvotāju).

"Domāju, ka tas, kā Latvijas iedzīvotāji vērtē dažādas augstskolas, ir ļoti svarīgs attiecīgo augstāko izglītības iestāžu darbības rādītājs. Potenciālie studenti savas turpmākās studiju vietas izvēlas, pirmkārt, vadoties pēc saviem subjektīvajiem priekšstatiem par tām. Savukārt priekšstatus veido gan masu saziņas līdzekļos atrodamā informācija, gan apkārtējo cilvēku sniegtās atsauksmes un vērtējumi. Tā kā potenciālajiem studentiem lēmums par studiju vietas izvēli ir ļoti būtisks, esmu pārliecināts, ka katrs potenciālais students centīsies uzklausīt visus savā apkārtnē atrodamos cilvēkus, kam būs ko teikt par viņa nolūkoto augstskolu. Tāpēc augstskolu publiskais tēls ir ļoti svarīgs nosacījums jaunu studentu piesaistīšanai. Aptauja atklāj, ka ir augstskolas, kuras iedzīvotāju skatījumā gada laikā ir kļuvušas pievilcīgākas, un ir augstskolas, kas tiek vērtētas kritiskāk nekā pērn," uzskata sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Top jauni starptautiskie augstskolu reitingi

Visā pasaulē jau daudzus gadu desmitus tiek veidoti aptuveni 50 dažādi gan starptautiski, gan nacionāli augstskolu reitingi, kuros iekļauj gan universitātes tipa augstākās mācību iestādes, gan arī citas augstskolas. Reitingu veidošanas metode kopumā ir samērā vienkārša, bet katrā atsevišķā gadījumā izvēlētie indikatori – atšķirīgi. Vienlaikus neviens no reitingu veidotājiem nekad nav pretendējis uz absolūtu patiesību, norādot, ka katrai metodei ir savi plusi un mīnusi, kas jāņem vērā, mērot un salīdzinot tik sarežģītu lietu kā augstākās izglītības iestāžu kvalitāte.

Ieskatam arī šogad piedāvājam iespēju iepazīties ar dažiem jaunākajiem Eiropas un pasaules augstskolu reitingiem, tajā skaitā ar "The Times Higher Education Supplement", tādējādi dodot iespēju ieraudzīt augstskolu attīstības dinamiku globālā perspektīvā.

Lielbritānijas izdevums "The Times Higher" kopš 2004. gada katru gadu veido un īpašā pielikumā "The Times Higher Education" publicē pasaules universitāšu reitingu ("The Times Higher World University Ranking"), kas tiek uzskatīts par vienu no pasaulē autoritatīvākajiem un populārākajiem augstāko mācību iestāžu vērtējumiem. Pasaules vadošās 200 universitātes tajā tiek sarindotas pēc noteiktiem kvalitatīviem un kvantitatīviem kritērijiem, piemēram, pasaules vadošo akadēmiķu un darba devēju atsauksmes, darbinieku un studentu skaita attiecība, zinātnisko publikāciju citēšanas indekss uz vienu darbinieku, ārzemju darbinieku un studentu īpatsvars.

Jāatzīmē, ka Latvijas augstskolu reitingu veidošanā par pamatu ņemta tieši "The Times Higher" izstrādātā metodoloģija un vērtēšanas kritēriji jeb indikatori.

Savukārt "The New Global Ranking of World Universities" ir pirmais starptautiskais vispasaules projekts, ko realizē autonoma nekomerciāla organizācija no Maskavas – neatkarīgā reitingu aģentūra "RatER" (izglītības resursu reitingi) un ko atbalsta Krievijas Federācijas akadēmiskā sabiedrība.

"RatER" no aptuveni 15 tūkstošiem universitāšu atlasījusi vairāk nekā 500 pasaulē pazīstamas universitātes no 70 valstīm tālākai izvērtēšanai, t. sk. gandrīz 100 augstākās izglītības institūcijas no Krievijas, NVS valstīm un Baltijas. Reitinga gala versija ietver 430 universitātes.

Reitingā atspoguļoti galvenie augstākās izglītības institūciju darbības aspekti. Universitāšu vērtējums tiek papildināts arī ar ekspertu viedokli par vadošajām ārzemju universitātēm.

Reitinga mērķis galvenokārt ir pārvarēt barjeras, kuras vēsturiski radušās starp Krievijas izglītības sistēmu un pasaules izglītības telpu, noteikt Krievijas augstākās izglītības institūciju un NVS un Baltijas valstu universitāšu vietu globālajā izglītības telpā; stimulēt akadēmisko sabiedrību attīstīt universitātes un izglītības sistēmas.

Uzmanības cienīgs šogad ir arī "Webometrics" augstskolu reitings, jo jaunākajā 2010. gada reitingā vairākas Baltijas valstu augstskolas ir uzrādījušas būtisku izaugsmi. Piemēram, LU ierindota 418. vietā starp Eiropas universitātēm, bet starp 8000 pasaules universitātēm Latvijas lielākā augstskola atrodas augstajā 1028. vietā.

Jāatgādina, ka "Webometrics" ir pasaules universitāšu ranžēšana internetā ("World Universities' ranking on the Web"). Reitingus veido "Cybermetrics Lab" – informācijas un dokumentācijas centrs ("Centro de Información y Documentación"), kas ir lielākā Spānijas valsts pētniecības institūcija un Nacionālās zinātnes padomes sastāvdaļa. "Cybermetrics Lab" veic kvantitatīvu interneta satura analīzi, galvenokārt koncentrējoties uz procesiem, kas rada un izplata zinātnisku informāciju. Tā ir jauna disciplīna – kibermetrika jeb vebometrika. Kibermetriskajā ranžēšanā novērtē universitāšu publicēto mājas lapu apjomu, pamanāmību un ietekmi, īpaši ņemot vērā zinātniskos rezultātus (referatīvos žurnālus, konferenču rakstus, monogrāfijas, tēzes, ziņojumus u. c.), kā arī citus materiālus (studiju kursu saturu, semināru dokumentāciju, digitālās bibliotēkas, datu bāzes, multimedijus, personāla privātās mājas lapas u. c.) un vispārējos datus par institūciju, fakultātēm, pētniecības grupām un cilvēkiem, kas pasniedz vai apmeklē kursus.

Pēdējā laikā lielāko starptautisko augstākās izglītības sabiedrības un arī masu mediju uzmanību izpelnījies Eiropas Komisijas (EK) solījums jau 2011. gadā nākt klajā ar savu augstskolu reitingu. EK iecere ir izstrādāt alternatīvus augstskolu vērtēšanas kritērijus un metodoloģiju, daudz lielāku uzmanību pievēršot augstskolu daudzveidībai, piedāvājot kompleksu pieeju pētniecības rezultātu un studiju procesa novērtēšanai. Tiek uzsvērts, ka šī reitinga veidošanā ļoti liela uzmanība tiks pievērsta neatkarīgai datu vākšanai, pārbaudei un interpretācijai, izmantotās metodoloģijas caurspīdīgumam un augstskolu dažādības akceptēšanai.

Iecerēts, ka jaunajā daudzdimensionālajā reitingā netiks izmantoti salikti, vispārīgi indikatori, netiks veidots rangu saraksts, bet reitings būs kā mājaslapas instruments, ar kura palīdzību katrs interesents varēs veidot savu reitingu, izvēloties salīdzināmās augstskolas un dažādus indikatorus.

Kā tapa reitings

"Latvijas augstskolu reitings 2010" tika veidots, balstoties uz iepriekš izstrādātu, pasaulē atzītu un praksē aprobētu metodoloģiju, kas ietver desmit indikatorus jeb kritērijus: studējošo skaita un absolventu īpatsvars, akadēmiskā personāla ar doktora grādu īpatsvars pamatdarbā, akadēmiskā personāla pamatdarbā īpatsvars, akadēmiskā personāla vecuma struktūra, ārzemju studentu īpatsvars, publikāciju skaits uz vienu akadēmisko personu (no "ISI Web of Knowledge" (Thompson Reuters) datu bāzes), kā arī Latvijas iedzīvotāju viedoklis par katras augstskolas popularitāti, atpazīstamību un piedāvātās izglītības kvalitāti (SKDS veiktā aptauja). Latvijas augstāko mācību iestāžu salīdzināšanā izmantoti kvantitatīvi augstākās izglītības statistikas dati, kas publiski pieejami Izglītības un zinātnes ministrijas interneta mājaslapā.

Vidusskolēnu viedoklis atspoguļo reitinga kopējās tendences

Paralēli Latvijas augstskolu reitingu sagatavošanai tika veikta Latvijas vidusskolu 10. – 12. klašu skolēnu aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot vidusskolēnu viedokli par Latvijas augstskolu popularitāti un skolēnu nākotnes studiju plāniem.

Aptaujas anketas elektroniskā veidā tika nosūtītas Latvijas skolām, kā arī izplatītas, klātienē viesojoties skolās. Skolēnu aptauja bija brīvprātīga un anonīma.

Aptaujā kopumā piedalījās 467 Latvijas vidusskolu 10. līdz 12. klašu skolēni (71 procents aptaujāto bija divpadsmitklasnieki), kas pārstāvēja visus Latvijas reģionus.

No aptaujātajiem skolēniem 423 jeb 91 procents nākotnē plāno iegūt augstāko izglītību, tikai 37 jeb 8 procenti nav vēl izlēmuši, bet septiņi aptaujātie jeb tikai viens procents neplāno iegūt augstāko izglītību. Tas apliecina skolēnu vēlmi un motivāciju turpināt izglītoties arī pēc vidusskolas.

Atbildot uz jautājumu, vai plānojat studēt Latvijā vai ārzemēs, 52% aptaujāto vidusskolēnu izvēlētos studijas kādā no Latvijas augstskolām, 16% plāno studēt ārzemēs, bet 32% vēl nav izlēmuši.

Nosauciet, jūsuprāt, 5 labākās Latvijas augstskolas (prioritārā secībā)!

Augstskola	Respondentu īpatsvars (%), kuri labāko augstskolu "Top 5" augstskolu iekļāvuši 1. un 2. vietā
LU	69.2
RTU	38.8
RSU	30.8
REA	11.3
LLU	9.0
BA	5.8
VeA	4.3
BAT	3.4
ViA	3.4
DU	2.4
LKuA	2.4
LMāA	2.1
LiepU	1.9
RSEBAA	1.5
LJA	1.3
LMūA	1.3
LSPA	1.3
BSA	1.1
RA	1.1
LNAA	0.4
RJA	0.4
PA	0.2
RPIVA	0.2

*Augstskolas, kuras nav minētas "Top 3", netiek uzrādītas

 

Ja studēsiet Latvijā, kuru augstskolu plānojat izvēlēties? Nosauciet 3 augstskolas prioritārā secībā!

Augstskola	Augstskola, kuru izvēlētos, studējot Latvijā (1. + 2. prioritāte; % no respondentiem)
LU	50.7
RTU	23.1
RSU	16.9
LLU	11.8
VeA	5.8
DU	4.5
LKuA	4.5
LSPA	4.3
REA	4.3
ViA	4.1
BA	3.2
BAT	2.6
LiepU	2.4
LMāA	2.4
RSEBAA	2.1
BSA	1.5
LMūA	1.5
LJA	1.3
RPIVA	1.3
RA	1.1
LNAA	0.6
ISMA	0.4
PA	0.4
LKA	0.2
TSI	0.2

*Augstskolas, kuras nav minētas "Top 3", netiek uzrādītas

• Indikatori

• Kopsavilkums