LU Akadēmiskajā bibliotēkā notiks pasākums "Marija Terēzija un viņas laikmets"

Venta Kocere, LU Akadēmiskā bibliotēka 06.11.2017 7. novembrī plkst. 17.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, (Rīgā, Rūpniecības ielā 10) notiks Austrijas erchercogienes, Bohēmijas, Ungārijas un Horvātijas karalienes Marijas Terēzijas 300 gadu jubilejai veltīts pasākums ,,Marija Terēzija un viņas laikmets”. 2017. gads ir Marijas Terēzijas vai Marijas Terēzes (Maria Theresia) dzimšanas dienas 300. gadadiena. Marija Terēzija, Austrijas erchercogiene, Bohēmijas, Ungārijas un Horvātijas karaliene un Svētās Romas impērijas imperatore kā imperatora Franča I sieva, dzimusi  1717. gada 17. maijā Vīnē. Viņa nekad netika ievēlēta par ķeizarieni, pat nebija vainagota - tomēr visi  viņu pazīst  kā ķeizarieni Mariju  Terēziju , "Zemes māti", kura  turēja tautas kopā un ir kļuvusi par mītu, kurš joprojām eksistē. Viņas stiprā personība vēl šodien izraisa lielu  interesi, jo viņa bija gan pašaizliedzīga māte, gan laba sieva, kā arī visspēcīgākā apgaismotā absolūtisma valdniece un viena no slavenākajām Habsburgu dinastijas sievietēm. Marija Terēzija bija Svētās Romas impērijas imperatora  un Austrijas erchercoga Kārļa VI vecākā meita. Saskaņā ar Kārļa VI  1713. gadā izdoto Pragmatisko sankciju Marija Terēzija bija vienīgā tēva mantiniece. 1736. gadā apprecējās ar Lotringas hercoga Leopolda dēlu Franci I Stefanu, Svētās Romas impērijasimperatoru no 1745. gada līdz savai nāvei 1765. gadā. Kad 1740. gadā Austrijas tronī nāca jauna un nepieredzējusi imperatore, Eiropas monarhi iesāka karu, apstrīdot Habsburgu monarhijas troņā mantošanas kārtību. Karš par Austrijas mantojumu turpinājās līdz 1748.gadam. Kara rezultātā Prūsija ieguva Silēziju, Marijai Terēzijai tomēr izdevās nosargāt parējos Habsburgu īpašumus Eiropā. Viņa bija dzīvesgudra valdniece un īstenoja daudzas ilgmūžīgas reformas valsts pārvaldē, armijā, tieslietās, izglītībā un daudzās citās jomās, kas  nostiprināja Austrijas impēriju gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski.  Marija Terēzija pulcināja ap sevi izglītotus un spējīgus valstsvīrus, tai starpā 1717.gada 2.februārī Toces pusmuižā dzimušo  feldmaršalu Ernestu Gideonu von Laudonu. Būdama stingra katoliete viņa  uztvēra monarha varu kā Dieva uzliktu pienākumu. Marijas Terēzijas un Franča I Stefana laulībā piedzima 16 bērni, divi viņu dēli Jozefs II un Leopolds II bija imperatori, viņu meitas:  Marija Antuanete  Francijas -,  un Marija Karolīne  Neapoles - Sicīlijas karalienes.  Marija Terēzija pārvaldīja visas Habsburgu zemes 40 gadus un 40 dienas līdz savai nāvei 1780. gada 29. novembrī Šēnbrunnas  pilī Vīnē. Pasākumu organizē LU Akadēmiskā bibliotēka un Austrijas bibliotēka  Rīgā,  kas ir  Austrijas Eiropas integrācijas un ārlietu federālās ministrijas ilgtermiņa  kopprojekts. Paredzēti:  vēsturnieka  Dr. Kaspara Kļaviņa priekšlasījums; rokrakstu un grāmatu izstāde; LU Humanitāro zinātņu fakultātes doktoranta Dmitrija Golonova lasījums; austriešu dziedātājas Celīnas Hubmanes (Celina Hubmann) muzikālais sveiciens spāņu pianistes  Almudenas Palomino Sančesas (Almudena Palomino Sánchez) klavierpavadījumā. Viesus ar uzrunām sveiks LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Dr. Venta Kocere un Austrijas pagaidu pilnvarotā lietvede, Austrijas Tautsaimniecības kameras pārstāve Dr. Ingrīda Valentini- Vanka  (Dr. Ingrid Valentini-Wanka). Pasākums notiks latviešu un vācu valodā.