LU konference
„Eiropā šobrīd apmēram 7,5 miljoni jauniešu ir bez darba un nekur nemācās. Un Latvija ir viena no astoņām valstīm, kurās situācija ir vissmagākā,” stāsta Sanita Jemberga, Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāve, „Šī pēc būtības ir jauna nauda, jauna iespēja atbalstīt tik ļoti svarīgu cilvēku grupu.”
Eiropas Komisija izstrādājusi Jauniešu garantiju programmu un atvēlējusi 6 miljardus eiro 2014. – 2020. gada budžeta periodā, lai risinātu samilzušo problēmu Eiropas reģionos, kur jauniešu bezdarbs ir vismaz 25%. Garantiju programma paredz, ka cilvēkam līdz 25, kas pabeidzis formālo izglītību vai palicis bez darba, četru mēnešu laikā valsts piedāvās apmācību, darba vai prakses iespēju. Tomēr dalībvalstu izvēles brīvība ir liela, norāda Jemberga. Tās pašas varēs „salikt groziņu” ar nodarbinātības pasākumiem, ko piedāvāt jauniešiem. Tie var iekļaut algas subsidēšanu, ja darba devējs ņem darbā jaunieti, augstas kvalitātes prakses vietas, mobilitātes pabalstus, vai pat atbalstu biznesa uzsākšanai.
Latvijā bez darba ir aptuveni trešdaļa jauniešu. Šobrīd reģistrējušies ir 11 tūkstoši gados jauno bezdarbnieku. „Neko būtiski jaunu ieviest nav paredzēts,” atklāj Ilze Zvīdriņa, Labklājības ministrijas darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece. Šobrīd īstenotie Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumi atbilst Jauniešu garantijas programmas rekomendācijām, piemēram, „Darba vieta jaunietim” jau subsidē jaunieša algu; ar IZM kopīgi strādās pie izglītības programmu uzlabošanas. Zvīdriņa uzsver, ka neviena dalībvalsts neuzņemas visus jauniešus nodrošināt ar darba vietām – tas nemaz nav iespējams! Atbildība ir arī jauniešu pusē, it īpaši to, kam ir augstākā izglītība: „Nav loģiski un pareizi piedāvāt finansiāli ļoti ietilpīgu pasākumu jaunietim, kam ir ļoti laba profesionālā sagatavotība un augstākā izglītība un kas darbu varētu atrast diezgan ātri arī bez valsts finanšu atbalsta.” Vislielākā riska grupa ir jaunieši ar zemu izglītības līmeni, un tajos jāiegulda primāri.
„Tu iznāc no augstskolas un strādāt netiec, jo nav pieredzes. Jā, ir daudz [NVA] programmu, var daudz kur iesaistīties, bet acīmredzot tas joprojām nav pietiekami. Uz papīra tas viss izskatās ļoti skaisti, bet realitātē joprojām ir nepielūdzamas problēmas: pieredzes trūkums, nevēlēšanās apmācīt, jo nav izdevīgi,” tā uzskata Katrīna Killa, jauniešu kustības „Iespēja Iedvesmo” aktīviste. Jauniešu kustības pārstāve norāda uz vajadzību pēc subsidētām prakses vietām, kas dotu tik nepieciešamo praktisko pieredzi. Arī sarunās ar darba devēju organizācijām, šis risinājums guvis atbalstu. Turpretim ministrijas pārstāve norāda, ka arī nākamajā budžeta netiek plānotas subsidētas prakses vietas programmas. Praksei jānotiek izglītības programmas ietvaros, taču jāceļ to kvalitāte. „Tā, man liekas, ir pasivitāte – lūk, kaut kas jau ir, viss taču notiek. Bet nenotiek. Skaitļi ir nepielūdzami – cilvēki brauc prom.”
ES dalībvalstis pašas zina labāk savas nacionālā līmeņa vajadzības. Tāpēc EK tām uzticas, skaidro Sanita Jemberga. „Nevar sēdēt centrā un stāstīt visiem, kā viņiem jādzīvo. Ja viņi uzskata, ka šīs programmas ir vislabākās, tad viņiem vienkārši būs jāpierāda Eiropas Komisijai, ka atdeve no šiem pasākumiem ir reāla un ātra.”
Eiropas Komisija izstrādājusi Jauniešu garantiju programmu un atvēlējusi 6 miljardus eiro 2014. – 2020. gada budžeta periodā, lai risinātu samilzušo problēmu Eiropas reģionos, kur jauniešu bezdarbs ir vismaz 25%. Garantiju programma paredz, ka cilvēkam līdz 25, kas pabeidzis formālo izglītību vai palicis bez darba, četru mēnešu laikā valsts piedāvās apmācību, darba vai prakses iespēju. Tomēr dalībvalstu izvēles brīvība ir liela, norāda Jemberga. Tās pašas varēs „salikt groziņu” ar nodarbinātības pasākumiem, ko piedāvāt jauniešiem. Tie var iekļaut algas subsidēšanu, ja darba devējs ņem darbā jaunieti, augstas kvalitātes prakses vietas, mobilitātes pabalstus, vai pat atbalstu biznesa uzsākšanai.
Latvijā bez darba ir aptuveni trešdaļa jauniešu. Šobrīd reģistrējušies ir 11 tūkstoši gados jauno bezdarbnieku. „Neko būtiski jaunu ieviest nav paredzēts,” atklāj Ilze Zvīdriņa, Labklājības ministrijas darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece. Šobrīd īstenotie Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumi atbilst Jauniešu garantijas programmas rekomendācijām, piemēram, „Darba vieta jaunietim” jau subsidē jaunieša algu; ar IZM kopīgi strādās pie izglītības programmu uzlabošanas. Zvīdriņa uzsver, ka neviena dalībvalsts neuzņemas visus jauniešus nodrošināt ar darba vietām – tas nemaz nav iespējams! Atbildība ir arī jauniešu pusē, it īpaši to, kam ir augstākā izglītība: „Nav loģiski un pareizi piedāvāt finansiāli ļoti ietilpīgu pasākumu jaunietim, kam ir ļoti laba profesionālā sagatavotība un augstākā izglītība un kas darbu varētu atrast diezgan ātri arī bez valsts finanšu atbalsta.” Vislielākā riska grupa ir jaunieši ar zemu izglītības līmeni, un tajos jāiegulda primāri.
„Tu iznāc no augstskolas un strādāt netiec, jo nav pieredzes. Jā, ir daudz [NVA] programmu, var daudz kur iesaistīties, bet acīmredzot tas joprojām nav pietiekami. Uz papīra tas viss izskatās ļoti skaisti, bet realitātē joprojām ir nepielūdzamas problēmas: pieredzes trūkums, nevēlēšanās apmācīt, jo nav izdevīgi,” tā uzskata Katrīna Killa, jauniešu kustības „Iespēja Iedvesmo” aktīviste. Jauniešu kustības pārstāve norāda uz vajadzību pēc subsidētām prakses vietām, kas dotu tik nepieciešamo praktisko pieredzi. Arī sarunās ar darba devēju organizācijām, šis risinājums guvis atbalstu. Turpretim ministrijas pārstāve norāda, ka arī nākamajā budžeta netiek plānotas subsidētas prakses vietas programmas. Praksei jānotiek izglītības programmas ietvaros, taču jāceļ to kvalitāte. „Tā, man liekas, ir pasivitāte – lūk, kaut kas jau ir, viss taču notiek. Bet nenotiek. Skaitļi ir nepielūdzami – cilvēki brauc prom.”
ES dalībvalstis pašas zina labāk savas nacionālā līmeņa vajadzības. Tāpēc EK tām uzticas, skaidro Sanita Jemberga. „Nevar sēdēt centrā un stāstīt visiem, kā viņiem jādzīvo. Ja viņi uzskata, ka šīs programmas ir vislabākās, tad viņiem vienkārši būs jāpierāda Eiropas Komisijai, ka atdeve no šiem pasākumiem ir reāla un ātra.”
