No ienākšanas pirmsākumiem līdz holokaustam.
14. gadsimts – 1945. gads
Rīga, LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds, 2008. 592 lpp.

Fragments no grāmatas Ievada (autora teksts):

„Šis darbs ir mēģinājums pirmo reizi latviešu valodā vienā sējumā apkopot ebreju vēstures Lietuvā, Latvijā un Igaunijā svarīgākos jautājumus, galveno uzmanību pievēršot dažādo varu nostājai pret ebrejiem, pamattautu un ebreju attiecībām, antisemītisma veidiem un izplatībai. Galvenokārt tā ir politiskā vēsture, lai arī ne tikai tā. Lietuvai esmu centies ierādīt tai pienākošos vietu: tur ebreji ienāca jau 14. gadsimtā, Lietuvā uzplauka ebreju reliģija un vēlāk arī laicīgā kultūra, izveidojās pirmās ebreju politiskās partijas un tieši Lietuvā, vācu okupācijas varā, sākās arī ebreju totālā iznīcināšana 1941. gadā - holokausts, kurai esmu veltījis lielāku uzmanību, ne tikai tāpēc, ka tika nogalināti aptuveni 200 000 ebreju - vislielākais upuru skaits Baltijā, bet arī tāpēc, ka holokausta gaita Lietuvā ir maz zināma latviešu la¬sītajam. Holokausts vācu okupētajā Latvijā ir pētīts plaši M. Vestermaņa, A, Ezergaiļa, R. Vīksnes, Dz. Ērgļa darbos, taču tieši okupētajā Lietuvā pirmo reizi Baltijā tika pielietota vācu stratēģija un taktika ebreju iznīcināšanā, ieskaitot vietējo iedzīvotāju iesaistīšanā šajā briesmīgajā noziegumā. Savukārt, ebreju kopiena Igaunijā bija pavisam neliela un tās īsā vēsture mums ir vēl mazāk zināma kā ebreju dzīve Lietuvā. Nodaļā par Latvijas ebrejiem esmu veltījis lielāku uzmanību 1905. gada revolūcijai, īpaši - 1905. gadam - lielajam un trakajam piektajam gadam, kā to sauca Jānis Rainis, un latviešu un ebreju sadarbībai lielās revolūcijas dienās. Lielākā uzmanība pievērsta arī ebreju likteņiem neatkarīgās Latvijas izveides un pirmajos pastāvēšanas gados.”