LU konference
Oumar Konate
Addoh
2014, Clermont Music
Albums sākas ar tituldziesmu "Addoh", kas tulkojumā nozīmē "Asaras" – tradicionālu Ziemeļāfrikas žēlabu dziesmu, ko dzied līgava, kas bijusi spiesta apprecēties ar kādu, ko viņa nemīl. Ieraksts tapis 2012. gadā, kad Mali plosīja politiski nemieri un daļu tās teritorijas savā kontrolē bija pārņēmuši islamiskie kaujinieki, gluži kā šobrīd Austrumukrainā. Zīmīgi, ka šis periods daudziem maliešu mūziķiem deva iespēju un iedvesmu radīt spēcīgus konceptuālus albumus. Ja līdz šim ierakstīt albumu nozīmēja izveidot izlasi no populāriem hitiem vai folkloras standartiem, tad nu aizvien biežāk albumos parādās vienota tēma – politiska vai emocionāla. Umars Konate ir pavisam jauns ģitārists, kas vairāk spēlējis saviem draugiem un skolasbiedriem, bet nu izdevis savu pirmo solo albumu, daļēji ierakstītu Āfrikā, bet daļēji – ASV. Hamonda ērģeles tajā iespēlējis Ārons Luiss Hērvics, pazīstams kā "Professor Louie" no grupas The Crowmatics, ko savukārt izdevusi Deivida Linča ierakstu studija. Bet šajā albumā spēcīgākās dziesmas ir skumjas – "Ir Ganda Hassara" (Mūsu zeme ir izpostīta), "Laissez Nous Tranquille" (Lieciet mūs mierā). Elektriskās ģitāras un Hamonda ērģeļu tembrā jūtami amerikāņu blūza un psihodēlijas motīvi, taču melodiski tā ir un paliek Āfrikas mūzika.
Noura Mint Seymali
Tzenni
2014, Glitter Beat
Nupat uzzināju par to, ka Mauritānijā līdz pat 2007. gadam pastāvēja legāla verdzība, bet vēl joprojām tiek praktizēts "lebluhs" – piespiedu barošana, kas godprātīgam tēvam ir jāveic attiecībā uz savu nepilngadīgo meitu, lai tā atbilstu tradicionāliem skaistuma standartiem un būtu apveltīta ar lieko svaru. Visbiežāk to dara ar pienu un piespiešana parasti ir psiholoģiska, nevis fiziska, taču tas šo tradīciju padara vēl jo baisāku. Nūra Minta Seimali droši vien netiek uzskatīta par skaistu, lai arī nāk no senas griotu (mūziķu) dzimtas un jau 13 gadu vecumā sākusi uzstāties kopā ar savu audžumāti, spēlējot ardinu – deviņstīgu arfu ar izdobtu rezonatoru. Šo instrumentu drīkst spēlēt tikai sievietes. Uz tik konservatīva fona Nūras grupa ir uzskatāma par avangardistiem un tradīciju lauzējiem – tajā bez ardinas tiek izmantota īpaša mauritāniešu ģitāra tidinita (to spēlē Nūras vīrs Džeike Ūlds Čingali, kurš nāk no citas senas mūziķu dinastijas), šāds duets tiek uzskatīts par vienu instrumentu un dēvēts par azavanu, taču līdzās izmantota arī basģitāra un rokmūzikas sitamo instrumentu komplekts. Šis ir pirmais grupas albums un jau nodēvēts par mauritāniešu "fusion" paraugu, kam tiek prognozēti panākumi starptautiskā līmenī.
Music of the Santal Tribe
Field Recordings by Deben Bhattacharya
2014, ARC Music
Debens Bhatačarja ir plaši pazīstams indiešu mūziķis un folklorists, kura savāktie tradicionālās mūzikas ieraksti ir nozīmīgs materiāls un vairāku nu jau aizejošu kultūras parādību liecības. Savos ceļojumos viņš ir ierakstījis Bengālijas mistiķu baulu mūziku, Turcijas un Sīrijas virpuļojošo dervišu dejas, Rietumsahāras mūziku un Afganistānas nomadu cilšu tradicionālos dziedājumus. 1954. un 1973. gadā viņš veica ierakstus Rietumbengālijas mežos, kur mīt santala cilts. Tobrīd tā atradās uz izmiršanas robežas un ekspedīcijas laikā veiktie ieraksti kā arī dokumentālā filma "Belphari: Faces of Forest" bija mēģinājums paglābt šīs cilts tradīciju no pilnīgas aizmirstības. Šobrīd santala cilts ir viena no lielākajām Indijas cilšu populācijām, taču vēsturiskie ieraksti tādēļ nebūt nav zaudējuši savu nozīmību un interesi tradicionālās mūzikas pētnieku acīs. Albumā apkopoti astoņpadsmit dažādu rituālu un svinību muzikālie pavadījumi, lielākoties tikai fragmentārā veidā – dažu minūšu versijā, lai arī realitātē tie ilgst vairākas stundas. Ierakstos dzirdami unikāli instrumenti – bambusa flauta tirio, vienstīgas vijole banams, kā arī metāla cimbalas, kas izmantotas mūzikas taktsmēra uzturēšanai.
Raidījums skan katru otro pirmdienu no 17:00 - 18:00
ar atkārtojumu ceturtdienās plkst. 23.00 - 24.00 
FM vilņos. Raidījumu veido Ilmārs Šlāpins.
Addoh
2014, Clermont Music
Albums sākas ar tituldziesmu "Addoh", kas tulkojumā nozīmē "Asaras" – tradicionālu Ziemeļāfrikas žēlabu dziesmu, ko dzied līgava, kas bijusi spiesta apprecēties ar kādu, ko viņa nemīl. Ieraksts tapis 2012. gadā, kad Mali plosīja politiski nemieri un daļu tās teritorijas savā kontrolē bija pārņēmuši islamiskie kaujinieki, gluži kā šobrīd Austrumukrainā. Zīmīgi, ka šis periods daudziem maliešu mūziķiem deva iespēju un iedvesmu radīt spēcīgus konceptuālus albumus. Ja līdz šim ierakstīt albumu nozīmēja izveidot izlasi no populāriem hitiem vai folkloras standartiem, tad nu aizvien biežāk albumos parādās vienota tēma – politiska vai emocionāla. Umars Konate ir pavisam jauns ģitārists, kas vairāk spēlējis saviem draugiem un skolasbiedriem, bet nu izdevis savu pirmo solo albumu, daļēji ierakstītu Āfrikā, bet daļēji – ASV. Hamonda ērģeles tajā iespēlējis Ārons Luiss Hērvics, pazīstams kā "Professor Louie" no grupas The Crowmatics, ko savukārt izdevusi Deivida Linča ierakstu studija. Bet šajā albumā spēcīgākās dziesmas ir skumjas – "Ir Ganda Hassara" (Mūsu zeme ir izpostīta), "Laissez Nous Tranquille" (Lieciet mūs mierā). Elektriskās ģitāras un Hamonda ērģeļu tembrā jūtami amerikāņu blūza un psihodēlijas motīvi, taču melodiski tā ir un paliek Āfrikas mūzika.
Noura Mint Seymali
Tzenni
2014, Glitter Beat
Nupat uzzināju par to, ka Mauritānijā līdz pat 2007. gadam pastāvēja legāla verdzība, bet vēl joprojām tiek praktizēts "lebluhs" – piespiedu barošana, kas godprātīgam tēvam ir jāveic attiecībā uz savu nepilngadīgo meitu, lai tā atbilstu tradicionāliem skaistuma standartiem un būtu apveltīta ar lieko svaru. Visbiežāk to dara ar pienu un piespiešana parasti ir psiholoģiska, nevis fiziska, taču tas šo tradīciju padara vēl jo baisāku. Nūra Minta Seimali droši vien netiek uzskatīta par skaistu, lai arī nāk no senas griotu (mūziķu) dzimtas un jau 13 gadu vecumā sākusi uzstāties kopā ar savu audžumāti, spēlējot ardinu – deviņstīgu arfu ar izdobtu rezonatoru. Šo instrumentu drīkst spēlēt tikai sievietes. Uz tik konservatīva fona Nūras grupa ir uzskatāma par avangardistiem un tradīciju lauzējiem – tajā bez ardinas tiek izmantota īpaša mauritāniešu ģitāra tidinita (to spēlē Nūras vīrs Džeike Ūlds Čingali, kurš nāk no citas senas mūziķu dinastijas), šāds duets tiek uzskatīts par vienu instrumentu un dēvēts par azavanu, taču līdzās izmantota arī basģitāra un rokmūzikas sitamo instrumentu komplekts. Šis ir pirmais grupas albums un jau nodēvēts par mauritāniešu "fusion" paraugu, kam tiek prognozēti panākumi starptautiskā līmenī.
Music of the Santal Tribe
Field Recordings by Deben Bhattacharya
2014, ARC Music
Debens Bhatačarja ir plaši pazīstams indiešu mūziķis un folklorists, kura savāktie tradicionālās mūzikas ieraksti ir nozīmīgs materiāls un vairāku nu jau aizejošu kultūras parādību liecības. Savos ceļojumos viņš ir ierakstījis Bengālijas mistiķu baulu mūziku, Turcijas un Sīrijas virpuļojošo dervišu dejas, Rietumsahāras mūziku un Afganistānas nomadu cilšu tradicionālos dziedājumus. 1954. un 1973. gadā viņš veica ierakstus Rietumbengālijas mežos, kur mīt santala cilts. Tobrīd tā atradās uz izmiršanas robežas un ekspedīcijas laikā veiktie ieraksti kā arī dokumentālā filma "Belphari: Faces of Forest" bija mēģinājums paglābt šīs cilts tradīciju no pilnīgas aizmirstības. Šobrīd santala cilts ir viena no lielākajām Indijas cilšu populācijām, taču vēsturiskie ieraksti tādēļ nebūt nav zaudējuši savu nozīmību un interesi tradicionālās mūzikas pētnieku acīs. Albumā apkopoti astoņpadsmit dažādu rituālu un svinību muzikālie pavadījumi, lielākoties tikai fragmentārā veidā – dažu minūšu versijā, lai arī realitātē tie ilgst vairākas stundas. Ierakstos dzirdami unikāli instrumenti – bambusa flauta tirio, vienstīgas vijole banams, kā arī metāla cimbalas, kas izmantotas mūzikas taktsmēra uzturēšanai.
Raidījums skan katru otro pirmdienu no 17:00 - 18:00
ar atkārtojumu ceturtdienās plkst. 23.00 - 24.00 FM vilņos. Raidījumu veido Ilmārs Šlāpins.