LU Akadēmiskais apgāds laidis klajā Kristīnes Volfartes grāmatu "Rīgas Latviešu biedrība un latviešu nacionālā kustība no 1868. līdz 1905. gadam."

Grāmatas autore Kristīne Volfarte ir vēsturniece, kura studējusi latviešu filoloģiju Latvijas Universitātē, vēlāk Austrumeiropas vēsturi, vispārīgo un salīdzinošo literatūrzinātni un ģermānistiku Maincas Johana Gūtenberga universitātē (Johannes Gutenberg-Universität Mainz). Grāmatas pamatā ir Kristīnes Volfartes 2003. gadā Johana Gūtenberga universitātē aizstāvētais doktora darbs vēsturē, kuru 2006. gadā publicēja Herdera institūts Mārburgā (Herder-Institut Marburg). Darba tulkojumu latviešu valodā, izmantojot Vācijas Ārlietu ministrijas finansiālos līdzekļus, atbalstījis Gētes institūts.

Līdz pat 1905. gadam Rīgas Latviešu biedrība (dib. 1868) bija latviešu nacionālās kustības centrs. Tās vēsture uzskatāmi pierāda, ka līdzīgi citām Eiropas "mazajām" tautām latviešu nacionālā kustība neradās spontāni. To apzināti un neatlaidīgi veidoja nacionālie aktīvisti, kas gribēja panākt, lai latvieši, kas 19. gadsimta vidū gandrīz vai pilnībā piederēja zemnieku kārtai, attīstītos par nāciju, kurai būtu gan sava moderna kultūra, gan pilnvērtīga sociālā struktūra, gan politiska autonomija.

Izmantojot apjomīgo un līdz 20. gadsimta 90. gadiem grūti pieejamo Rīgas Latviešu biedrības (RLB) arhīvu un citus avotus, grāmatā pētīti biedrības organizētie pasākumi, kuru mērķis bija radīt latviešu nacionālo identitāti, uzlabot latviešu politisko, tiesisko un saimniecisko stāvokli, sekmēt viņu kultūras (īpaši literatūras, teātra un mūzikas) un valodas attīstību, krāt etnogrāfijas materiālus, veicināt latviešu vēstures izpēti u. c.

Grāmata domāta plašam lasītāju lokam, visiem, kas interesējas par vēstures un kultūras jautājumiem, par tautas nacionālo identitāti.