|
Notikusi "Ilgtermiņa vides un ekoloģiskie pētījumi Latvijā" sekcijas sēde
Prof. Viesturs Melecis
15.02.2012 |
Šī gada 31. janvārī LU 70. konferences ietvaros Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē notika Zemes un vides zinātņu sekcijas apakšsekcijas sanāksme „Ilgtermiņa vides un ekoloģiskie pētījumi Latvijā” (sekcijas vadītājs prof. Viesturs Melecis, organizatori – Prof. Māris Kļaviņš un asoc. prof. Gunta Spriņģe).
Konferences sekcija tika plānota kā ikgadējā Latvijas Nacionālā ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu tīkla konference saskaņā ar Starptautiskā ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu tīkla (ILTER) darbības nolikumu. Konferences galvenais mērķis bija Latvijas nacionālā ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu tīkla ietvaros realizētā LZP sadarbības projekta „Konceptuālā modeļa izveidošana socioekonomisko faktoru spiediena novērtēšanai uz biodaudzveidību ilgtermiņa pētījumu modeļreģionā Latvijā” gadskārtējo rezultātu apspriešana, kā arī citu Latvijā veiktu ilgtermiņa pētījumu rezultātu apskats.
Sanāksmes sagatavošanas periodā organizatori kopumā bija saņēmuši 24 pieteikumus un tēzes, bet sanāksmē tika prezentēti 22 ziņojumi. 17 no tiem bija veltīti sadarbības projekta tematikai.
V. Melecis iepazīstināja ar dažām konceptuālā modeļa veidošanas problēmām. Cik lielā mērā iespējams ieskatīties reģiona ekoloģisko un antropogēno procesu pagātnes norisēs, izmantojot Engures ezera nogulumu analīzi pastāstīja M.Kļaviņš. Smago metālu sadalījumu nogulumu profilā analizēja L. Dreijalte. Tika sniegti ziņojumi par Engures ezera sateces baseina ainavām (Z. Panēze, I. Krūze), par augāja sukcesiju nosusinātajā ezerdobes daļā (M. Laiviņš, S. Rūsiņa, Ģ. Gavrilova, A. Āboliņa, A. Medene ). A. Medene iepazīstināja ar sateces baseinam ĢIS izveidoto mežaudžu karti un mežaudžu struktūras analīzi. Sīkāk tika apskatīti baseina ziemeļdaļas meži (V. Kreile), ceļmalu augu sabiedrības un to nozīme reģiona biodaudzveidības veidošanā (A. Priede), kā arī jūras krasta veģetācijas struktūra un tās indikatīvā nozīme piekrastes apsaimniekošanās režīma izvērtēšanā (B. Laime). E. Zviedre un L. Grīnberga sniedza interesantu ziņojumu par Engures ezera apkārtnē esošo mazo ezeru veģetāciju, kas līdz šim nebija pētīti. No metodikas viedokļa ļoti interesants un diskusijas rosinošs bija J. Briža ziņojums par vēja ietekmes analīzi uz ezera veģetāciju. Trīs interesanti ziņojumi bija par cilvēka saimnieciskās darbības un biotopu apsaimniekošanas, tai skaitā dažādu biotehnisko pasākumu (R.Šiliņš, A. Mednis), medību intensitātes, zivsaimniecības un zvēraudzētavu (J. Vīksne, M. Janaus) ietekmi uz ūdensputnu populācijām un sugu daudzveidību. Lai nodrošinātu augstu putnu populāciju līmeni, nepieciešama cilvēka iejaukšanās biotopu struktūrā. Arī medības, pretēji vispārējam uzskatam, kopumā medījamo putnu populācijas ietekmē pozitīvi. Par reģiona vides stāvokļa analīzi, kā fitoindikatorus izmantojot parasto priedi, ziņoja I. Melece (līdzutori A. Karpa, M. Laiviņš, V. Melecis). Par tūrisma attīstību reģionā un vietējo iedzīvotāju attieksmi pret to ziņoja M. Rozīte un D. Vinklere.
Vairāki ziņojumi bija veltīti ilgtermiņa pētījumu rezultātiem dažādās Latvijas upēs, tai skaitā Salacā (I. Druvietis, I. Konošonoka), Gaujā (K. Aberons), Slampes upē (I. Bodnieks, D. Ozoliņš) un Daugavā (I. Jurkjāne).
Konferences starpbrīdī notika prof. V. Meleča grāmatas „Ekoloģija” atvēršanas pasākums. To ievadīja Prof. M. Kļaviņa uzruna. Par grāmatu izteicās arī prof. J. Vīksne no LU Bioloģijas institūta, prof. D. Blumberga no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU). Autoru sveikt bija ieradušās arī LU Akadēmiskā apgāda direktore A. Šmite un grāmatas redaktores G. Bērziņa un I. Tiltiņa, kā arī fakultātes darbinieki. Autors savā uzrunā pateicās visiem, kas bija piedalījušies grāmatas tapšanā. Nobeigumā klātesošajiem bija iespēja saņemt grāmatas eksemplāru un autora ierakstu.
Konferences sekcijas noslēgumā tika secināts, ka iegūti jauni dati par pētījuma modeļreģiona dabas apstākļiem un sociāli ekonomiskajiem faktoriem. Daļa pagājušajā gadā prezentēto materiālu jau sagatavoti zinātnisku rakstu veidā un tuvākajā laikā iznāks LZA Vēstu speciālizlaidumā. Jāturpina strādāt pie pētījumu modeļreģiona – Engures ezera sateces baseina konceptuālā modeļa shēmas izstrādes. Tika nolemts 2012. gada vasarā organizēt izbraukuma sesiju Engures reģionā, pieaicinot vietējo pašvaldību pārstāvjus, kā arī gatavot nākamo LZA Vēstu speciālizlaidumu.





