Akadēmiskais centrs
Viens no pirmajiem laukumā devās Jānis Eiduks, kurš starp labākajiem snaiperiem sacentās trīspunktu metienu konkursā. Lai arī Jāņa gūto punktu skaits bija visai liels – 16, tomēr ar to nepietika, lai kvalificētos finālam. Par vienu punktu viņu pārspēja BK Ventspils spēlētājs Māris Gulbis. Par sajūtām, atrodoties labāko snaiperu vidū, stāsta Jānis:
„Sajūtas jau, protams, lieliskas! Patīkami atrasties vienā laukumā ar tik daudz talantīgiem cilvēkiem, ne tikai snaiperiem, bet arī „dankeriem” un vienkārši labiem spēlētājiem! Visi dalībnieki ir ļoti draudzīgi un atbalsta viens otru, ar ko sezonas spēlēs nesanāk sastapties, jo tajās draugu nav un katrs dara visu, lai viņa pārstāvētā komanda izcīnītu uzvaru. Protams, valda arī sacensību gars, kā nekā neviens nav atbraucis zaudēt!
Pirms metu bija neliels uztraukums, taču to remdēja fani un draugi, kuri atradās tobrīd tribīnēs un ar saucieniem uzmundrināja. Pirms sāku mest domāju tikai par to, lai pēc iespējas ātrāk iemestu pirmo metienu! Iesāku labi, bet beigās diemžēl pietrūka pāris punktu, lai tiktu finālā!” Sportland metienu konkursā, kurš šogad norisinājās nedaudz savādāk, no LU spēlētājiem tika izvēlēts Edgars Lasenbergs, kurš laukumā devās kā pēdējais no dalībniekiem, tādējādi ar divtik lielu uztraukumu, ka jāparāda viss. Diemžēl arī šoreiz mūsu spēlētājam nepaveicās un finālā viņš neiekļuva. Kā notika gatavošanās šim konkursam, kā arī par uztraukuma sajūtām, stāsta Edgars pats:
„Īsti speciāli negatavojos, varbūt pēdējās dienās izmetu pāris metienus no
centra pēc treniņa, bet tā jau vairāk tāda laimes spēle. Pārējiem metieniem
speciāli gatavoties nevajadzēja, jo metienus no tādām pozīcijām daudz
izmetu katru dienu. Taču uztraukums bija un to es nebiju gaidījis.
Tas noteikti visas tās zvaigžņu spēles atmosfēras dēļ. Iesildoties visi
metieni lidoja grozā, kad vajadzēja trāpīt, tad gan ne. Baigi gan nepārdzīvoju,
bija jautri būt tur, dzirdēt lielo LU fanu atbalstu. Jāturpina strādāt
un varbūt pēc pāris gadiem jau jāatgriežas kā zvaigžņu spēles spēlētājam!” Par galveno šī pasākuma daļu, noteikti var teikt, ka tā bija spēle starp LBL un leģionāru spēlētājiem. Starp latviešu spēlētājiem bija arī mūsējais – Roberts Krūmiņš, kuru skatītāji izvēlējās kā vienu no sastāva dalībniekiem. Savos iespaidos par zvaigžņu spēli dalās Roberts pats:
„Man bija patīkams pārsteigums, ka mani izvēlējās zvaigžņu spēlei un jutos pagodināts. Visi spēlēja atbrīvoti, bez stresa un spiediena, cenšoties iepriecināt sanākušos skatītājus ar efektīgiem dankiem, skaistām piespēlēm vai citiem spēles elementiem. Emocijas bija ļoti pozitīvas! Bija patīkami uzspēlēt ar citu klubu spēlētājiem un izbaudīt šos basketbola svētkus Liepājā! Es uzskatu, ka pasākums tika noorganizēts ļoti augstā līmenī! Nešaubos, ka šī bija viena no labākajām zvaigžņu spēlēm, pēdējo gadu laikā!”
Interesanti noteikti ir tas, ka viens no leģionāru treneriem bija mūsējo treneris Artūrs Visocis – Rubenis, kurš pat spēles laikā devās laukumā, lai palīdzētu savai komandai uzvarēt. Tomēr beigu beigās lielāka veiksme bija latviešu spēlētāju pusē, kuri uzvarēja ar rezultātu 125-102.
Tāpat šogad neizpalika arī treneru konkurss, kurā piedalījās arī LU treneris Artūrs Vicokis – Rubenis. Lai arī lielai daļai no metieniem pietrūka pavisam nedaudz, lai trāpījums būtu grozā, tomēr vienīgais, kurš precīzi spēja to realizēt bija ventspilnieku treneris Kārlis Muižnieks. Varētu teikt, ka viens no interesantākajiem konkursiem, kā arī skatītājiem tīkamākajiem, bija karsējmeiteņu sacensības, kurās startēja arī mūsu meitenes. Pēdējo gadu laikā ir pierādījies tas, ka mūsējās ir starp labākajām un arī šis gads nebija izņēmums – TOP 3 mēs iekļuvām. Tomēr mājinieces – liepājnieces izrādījās labākas, ieņemot 1.vietu. LU karsējas kopā ar ventspilniecēm ieņēma dalītu 2./3.vietu, kas pierāda to, ka mūsējas jau tāpat ir kā uzvarētājas un varam lepoties ar viņām. Karsējmeitenes par emocijām un sajūtām pēc pavadītas dienas Liepājā:
„Šī gada moto bija ''Visu vai neko!'' Mūsu mērķis bija skatītājus pārsteigt ar ko neredzētu, tajā pašā laikā likt skatītājiem arī neaizmirst par to, ar ko esam izcīnījušas savu vārdu Latvijā, tā ir mūsu neatlaidība, spēks un sievišķība. Šogad par spīti otrajai vietai, mēs to izdarījām, un esam visas kā viena lepnas par to. Viennozīmīgi varam teikt, ka tas bija labākais, ko LU Karsējmeitenes bija paveikušas savā pastāvēšanas laikā. Tapa divi priekšnesumi, pirmais - ar trikiem, jautru mūziku, lai skatītāji sit savas plaukstas un dzied mums līdzi, bet otrais - kas neredzēts un jauns. Tāpēc šogad mūsu uzaicinājumam uzstāties kopā piekrita Kristers Hartmanis, ar kuru sadarbība jau bija izveidojusies citos pasākumos. Mums izdevās tas ko gribējām, sadarbība, kur katrs esam savā elementā, mēs - dejojam, taisām trikus, Kristers - bungo un piedod tam visam, ko maģisku un emocionālu. Tomēr skaidri likām saprast, ka visu to spēku, kas ir vajadzīgs trikos un dejā, varam mēs pašas. Par spīti, ka katrs darījām ko mākam, tas bija vienots priekšnesums. Ejot uz skatuves, katrai emocijas bija savas, bet kopīgais mums bija viens, mēs gribējām, lai visiem ''tirpiņas skrien pār kauliem'' un skatītāji no mums nespētu atraut ne acis un ar mūsu deju piedzīvo jaunas emocijas. Runājot ar meitenēm pēc spēles, katra no mums bija sajūsmā par paveikto, lepnas par to, ka sevi pieteicām skaļi, bungām rībot no mūsu faniem, beidzot ar bungām uz laukuma kopā ar mums. Priekšnesumā bijām vienotas, kādai ir jābūt īstai komandai! Lielā ideju radīšana un realizēšana atmaksājās! Ar skaļām ovācijām un atbalstu.”
Lai arī uzvaras konkursos šajā Zvaigžņu spēlē no Latvijas Universitātes nav, tomēr noteikti var apgalvot un teikt, ka uzvarētāji esam mēs visi. Cīnījāmies, pierādījām un apliecinājāt sevi uz visiem 100. Vienam paveicas vairāk, citam mazāk, tomēr LU ir spēks un liels gribasspēks, lai nākamajos gados cīnītos vēl labāk un pārliecinošāk.
Latvijas Universitātes basketbola komandu atbalsta:
„Sajūtas jau, protams, lieliskas! Patīkami atrasties vienā laukumā ar tik daudz talantīgiem cilvēkiem, ne tikai snaiperiem, bet arī „dankeriem” un vienkārši labiem spēlētājiem! Visi dalībnieki ir ļoti draudzīgi un atbalsta viens otru, ar ko sezonas spēlēs nesanāk sastapties, jo tajās draugu nav un katrs dara visu, lai viņa pārstāvētā komanda izcīnītu uzvaru. Protams, valda arī sacensību gars, kā nekā neviens nav atbraucis zaudēt! Pirms metu bija neliels uztraukums, taču to remdēja fani un draugi, kuri atradās tobrīd tribīnēs un ar saucieniem uzmundrināja. Pirms sāku mest domāju tikai par to, lai pēc iespējas ātrāk iemestu pirmo metienu! Iesāku labi, bet beigās diemžēl pietrūka pāris punktu, lai tiktu finālā!” Sportland metienu konkursā, kurš šogad norisinājās nedaudz savādāk, no LU spēlētājiem tika izvēlēts Edgars Lasenbergs, kurš laukumā devās kā pēdējais no dalībniekiem, tādējādi ar divtik lielu uztraukumu, ka jāparāda viss. Diemžēl arī šoreiz mūsu spēlētājam nepaveicās un finālā viņš neiekļuva. Kā notika gatavošanās šim konkursam, kā arī par uztraukuma sajūtām, stāsta Edgars pats:
„Īsti speciāli negatavojos, varbūt pēdējās dienās izmetu pāris metienus no
centra pēc treniņa, bet tā jau vairāk tāda laimes spēle. Pārējiem metieniem
speciāli gatavoties nevajadzēja, jo metienus no tādām pozīcijām daudz
izmetu katru dienu. Taču uztraukums bija un to es nebiju gaidījis.
Tas noteikti visas tās zvaigžņu spēles atmosfēras dēļ. Iesildoties visi
metieni lidoja grozā, kad vajadzēja trāpīt, tad gan ne. Baigi gan nepārdzīvoju,
bija jautri būt tur, dzirdēt lielo LU fanu atbalstu. Jāturpina strādāt
un varbūt pēc pāris gadiem jau jāatgriežas kā zvaigžņu spēles spēlētājam!” Par galveno šī pasākuma daļu, noteikti var teikt, ka tā bija spēle starp LBL un leģionāru spēlētājiem. Starp latviešu spēlētājiem bija arī mūsējais – Roberts Krūmiņš, kuru skatītāji izvēlējās kā vienu no sastāva dalībniekiem. Savos iespaidos par zvaigžņu spēli dalās Roberts pats:
„Man bija patīkams pārsteigums, ka mani izvēlējās zvaigžņu spēlei un jutos pagodināts. Visi spēlēja atbrīvoti, bez stresa un spiediena, cenšoties iepriecināt sanākušos skatītājus ar efektīgiem dankiem, skaistām piespēlēm vai citiem spēles elementiem. Emocijas bija ļoti pozitīvas! Bija patīkami uzspēlēt ar citu klubu spēlētājiem un izbaudīt šos basketbola svētkus Liepājā! Es uzskatu, ka pasākums tika noorganizēts ļoti augstā līmenī! Nešaubos, ka šī bija viena no labākajām zvaigžņu spēlēm, pēdējo gadu laikā!”
Interesanti noteikti ir tas, ka viens no leģionāru treneriem bija mūsējo treneris Artūrs Visocis – Rubenis, kurš pat spēles laikā devās laukumā, lai palīdzētu savai komandai uzvarēt. Tomēr beigu beigās lielāka veiksme bija latviešu spēlētāju pusē, kuri uzvarēja ar rezultātu 125-102.Tāpat šogad neizpalika arī treneru konkurss, kurā piedalījās arī LU treneris Artūrs Vicokis – Rubenis. Lai arī lielai daļai no metieniem pietrūka pavisam nedaudz, lai trāpījums būtu grozā, tomēr vienīgais, kurš precīzi spēja to realizēt bija ventspilnieku treneris Kārlis Muižnieks. Varētu teikt, ka viens no interesantākajiem konkursiem, kā arī skatītājiem tīkamākajiem, bija karsējmeiteņu sacensības, kurās startēja arī mūsu meitenes. Pēdējo gadu laikā ir pierādījies tas, ka mūsējās ir starp labākajām un arī šis gads nebija izņēmums – TOP 3 mēs iekļuvām. Tomēr mājinieces – liepājnieces izrādījās labākas, ieņemot 1.vietu. LU karsējas kopā ar ventspilniecēm ieņēma dalītu 2./3.vietu, kas pierāda to, ka mūsējas jau tāpat ir kā uzvarētājas un varam lepoties ar viņām. Karsējmeitenes par emocijām un sajūtām pēc pavadītas dienas Liepājā:
„Šī gada moto bija ''Visu vai neko!'' Mūsu mērķis bija skatītājus pārsteigt ar ko neredzētu, tajā pašā laikā likt skatītājiem arī neaizmirst par to, ar ko esam izcīnījušas savu vārdu Latvijā, tā ir mūsu neatlaidība, spēks un sievišķība. Šogad par spīti otrajai vietai, mēs to izdarījām, un esam visas kā viena lepnas par to. Viennozīmīgi varam teikt, ka tas bija labākais, ko LU Karsējmeitenes bija paveikušas savā pastāvēšanas laikā. Tapa divi priekšnesumi, pirmais - ar trikiem, jautru mūziku, lai skatītāji sit savas plaukstas un dzied mums līdzi, bet otrais - kas neredzēts un jauns. Tāpēc šogad mūsu uzaicinājumam uzstāties kopā piekrita Kristers Hartmanis, ar kuru sadarbība jau bija izveidojusies citos pasākumos. Mums izdevās tas ko gribējām, sadarbība, kur katrs esam savā elementā, mēs - dejojam, taisām trikus, Kristers - bungo un piedod tam visam, ko maģisku un emocionālu. Tomēr skaidri likām saprast, ka visu to spēku, kas ir vajadzīgs trikos un dejā, varam mēs pašas. Par spīti, ka katrs darījām ko mākam, tas bija vienots priekšnesums. Ejot uz skatuves, katrai emocijas bija savas, bet kopīgais mums bija viens, mēs gribējām, lai visiem ''tirpiņas skrien pār kauliem'' un skatītāji no mums nespētu atraut ne acis un ar mūsu deju piedzīvo jaunas emocijas. Runājot ar meitenēm pēc spēles, katra no mums bija sajūsmā par paveikto, lepnas par to, ka sevi pieteicām skaļi, bungām rībot no mūsu faniem, beidzot ar bungām uz laukuma kopā ar mums. Priekšnesumā bijām vienotas, kādai ir jābūt īstai komandai! Lielā ideju radīšana un realizēšana atmaksājās! Ar skaļām ovācijām un atbalstu.”
Lai arī uzvaras konkursos šajā Zvaigžņu spēlē no Latvijas Universitātes nav, tomēr noteikti var apgalvot un teikt, ka uzvarētāji esam mēs visi. Cīnījāmies, pierādījām un apliecinājāt sevi uz visiem 100. Vienam paveicas vairāk, citam mazāk, tomēr LU ir spēks un liels gribasspēks, lai nākamajos gados cīnītos vēl labāk un pārliecinošāk.
Latvijas Universitātes basketbola komandu atbalsta:
