Eiropas vēsturē pāreja no viduslaikiem uz jaunajiem laikiem simboliski tiek datēta ar 15./16. gs. slieksni, bet pāreju raksturojošie procesi saskatīti visā 15. – 16. gs. vēsturē un atsevišķās izpausmēs pat vēl plašākā hronoloģiskajā perspektīvā.

Tā rezultātā ir izveidojies izvērsts priekšstats par laikmetu mijas būtiskākajiem raksturlielumiem, to ģenēzi un attīstības likumsakarībām. Izpratni par to, kad un kā Livonijā izpaudās viduslaiku un jauno laiku mijas parādības, ilgstoši ir apgrūtinājušas neskaidrības ar laikmetu robežas hronoloģisko datējumu Latvijas vēsturē, kas tradicionāli tika identificēts ar Livonijas bojāeju un tās teritorijas nonākšanu kaimiņu lielvaru pakļautībā 16.gs. vidū, kā rezultātā galvenās viduslaiku un jauno laiku mijas izpausmes tika reducētas uz politiskajām pārmaiņām, daudzas 16.gs. pirmās puses vēstures jomas atstātas novārtā un Livonijas vēsture izrauta no Eiropas vēstures konteksta. Šodien svarīgi ir aprobēt Eiropas vēsturnieku devumu viduslaiku un jauno laiku mijas procesu izpētē un konfrontēt tur iegūtās atziņas, pētījumu metodes un mūsdienīgus problēmu uzstādījumus ar zināšanām par Livonijas vēsturi 15. – 16. gadsimtā. Īpaši svarīgi ir pievērsties līdz šim ļoti ierobežotos aspektos pētītajai 16.gs. pirmajai pusei Livonijas vēsturē, kā arī vērtēt pārejas posmu vienotā veselumā nolūkā identificēt un analizēt viduslaiku un jauno laiku strukturālo parādību līdzāspastāvēšanu un savstarpējo mijiedarbību. Zinātniskās publikācijas: Kļava, V. Ceļa sākums uz moderno sabiedrību Latvijas vēsturē. Latvijas Arhīvi. – 4, 2008, 34. – 56.lpp. Diskusija par viduslaiku un agro jauno laiku vēstures periodizācijas problēmām: [par Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Viduslaiku vēstures katedras rīkoto diskusiju] / ar vēsturnieku Arņa Radiņa, Gunta Zemīša, Munta Auna, Evas Eihmanes, Andra Levāna, Mārītes Jakovļevas, Gvido Straubes [u.c.] koment. ; pierakst. Ineta Lipša ; materiāla sagat. Armands Vijups.  Saturā: Pāreja no aizvēstures uz vēsturiskajiem laikiem: viduslaiku sākuma problēma Austrumbaltijas reģionā / Andris Šnē. Tradicionālie viduslaiku periodizācijas kritēriji un to pielietošanas iespējas Livonijas vēstures periodizācijā / Ilgvars Misāns. Jauno laiku sākuma datējuma problēma Latvijas vēsturē / Valda Kļava.  Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2011, Nr.2 (79), 135.-159.lpp. Kļava, V. Kurzemes un Zemgales hercogistes sākumi Eiropas vēstures kontekstā kā vēstures mācīšanas problēma. Grām.: Ventspils muzeja raksti, V. Rīga, 2006, 14.-23.lpp. Kļava, V. Kurzemes un Zemgales hercogistes izveidošanās un jauno laiku sākums Latvijas vēsturē. Grām.: Ventspils muzeja raksti, I. Rīga, 2001. 27. –35. lpp.                         Kļava, V. Vai nepieciešama diskusija par 16.gs. Latvijas vēsturē? Latvijas Vēsture, 2006, Nr. 3(63), 88.-94.lpp. Misāns, I. Alt-Livland und die Hanse. Goehrke C. und  von Ungern-Sternberg, J. Die baltischen Staaten im Schnittpunkt der Entwicklungen: Vergangenheit und Gegenwart. Basel, 2002, S. 35-45.  Promocijas darbs: Stikāne, V. Sieviete Livonijas sabiedrībā viduslaikos un jauno laiku sākumā Katedras vadītājs profesors Ilgvars Misāns, asociētais profesors Valda Kļava, docents Andris Šnē

Dalīties