Fizika

Programmas pamata daļā tu studēsi vairākus kursus vispārīgajā un modernajā fizikā, kvantu fiziku, elektrodinamiku un statistisko fiziku, astronomiju un astrofiziku, kā arī augstāko matemātiku, programmēšanu, ķīmiju un bioloģiju. 

Izvēles kursu daļā tev būs iespēja fokusēties vairāk uz praktiskiem pielietojumiem vai fundamentālo zinātni, eksperimentālo vai teorētisko fiziku. Varēsi paņemt dažādus specializācijas kursus kvantu fizikā, elektronikā, materiālu fizikā un nanozinātnē, atomu fizikā un spektroskopijā, apgūt datormodelēšanu un mašīnmācīšanās metodes, kā arī iepazīt fizikas vēsturi un mācību metodiku. 

Tu izmantosi iegūtās zināšanas jau studiju laikā, veicot akadēmisko praksi pieredzējušu pētnieku vadībā kādā no Latvijas Universitātes institūtiem, pie sadarbības partneriem, uzņēmumā vai skolā. Latvijā attīstās pētniecība kvantu tehnoloģijās, rodas jauni virzieni, kas sasaista fiziku ar mākslīgo intelektu, robotiku un inženieriju, sportu, medicīnu un klimata pētījumiem, tāpēc Fizikas bakalaura darba tēmu klāsts arvien paplašinās. 

Starptautiskā pieredze. Studiju laikā tev būs iespējas doties uz kādu no LU partneraugstskolām Erasmus+ un FORTHEM apmaiņas programmās. Labākajiem LU Fizikas bakalaura 2. kursa studentiem ir pieejama arī unikāla iespēja doties vasaras praksē uz Merseburgas Augstskolu Vācijā un apgūt vienu studiju kursu par lāzeru un sensoru tehnoloģijām ārzemēs. 

Elastīgas iespējas un attīstība. Programma nepārtraukti attīstās, pielāgojoties studentu interesēm un darba tirgus vajadzībām. Sākot ar 2025. gadu, fizikas bakalaura studenti varēs apgūt arī 15 ECTS moduli kādā citā jomā, piemēram, psiholoģijā vai valodu tehnoloģijās. 

Trešā kursa fizikas studentiem, kuri izvēlas apgūt fizikas mācību metodiku un pedagoģiju, ir iespēja saņemt mecenāta stipendiju topošajiem fizikas skolotājiem (700 eiro mēnesī) un jau studiju laikā sākt strādāt skolā. Vairāk par stipendiju lasi LU Fonda mājaslapā.

Studenti sāk strādāt specialitātē jau no pirmā kursa vai arī Prakses kursu ietvaros un, beidzot studijas, visiem absolventiem ir darba pieredze fizikas nozarē. Fizikas bakalauri strādā uzņēmumos, institūtos, valsts pārvaldē, skolās un augstskolās Latvijā un ārvalstīs, veido savus jaunuzņēmumus. Tā ir interesanta un dinamiska darba vide, kas nodrošina tālākas attīstības iespējas.

Pārliecinies par plašajām un daudzveidīgajām darba iespējām grafikā, kurā esam apkopojuši informāciju par darba gaitām pēc programmas absolvēšanas.

(skatīt attēlu palielinājumā)

Spied šeit, lai uzzinātu par Fizikas skolotāja karjeru pēc studijām un stipendiju studiju laikā.

Vispārīgie nosacījumi

Iepriekšējā izglītība: Vidējā izglītība

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada: 

1. Variants – 5% CE latviešu valodā* + 5% CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā* + 75% CE matemātikā* + 10% CE fizikā* (ja nav kārtots, tad 0) + 5% CE kopvērtējumu vidējais vērtējums procentos, kuru aprēķina no personas nokārtotajiem CE visos mācību priekšmetos *

2. Variants – 5% CE latviešu valodā* + 5% CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā* + 5% CE matemātikā* + 80% CE fizikā* + 5% CE kopvērtējumu vidējais vērtējums procentos, kuru aprēķina no personas nokārtotajiem CE visos mācību priekšmetos *.

*LU netiek noteikta prasība pēc noteikta līmeņa (t.i. augstākais, optimālais vai vispārīgais līmenis) CE uzņemšanai, bet ir jāņem vērā, ka CE rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:

• optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
• vispārīgā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
• centralizēto eksāmenu rezultāti, kas iegūti līdz 2022. gadam, tiek pielīdzināti optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem un tiem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem.

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā)

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs un personām, kuras ir atbrīvotas no CE kārtošanas:

10% gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā + 80% gada atzīme matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā) vai fizikā + 10% gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos

Kā LU tiek aprēķināts konkursa vērtējums jeb iegūtie punkti.

Īpaši nosacījumi: vidējās izglītības dokumentā jābūt sekmīgai (ne zemākai par 4) gada atzīmei fizikā.

Papildus punkti: LU Jauno fiziķu skolas dalībnieki 2025. gadā, kuri saņēmuši sertifikātu, papildus iegūst 100 punktus;

Priekšrocības:  Latvijas valsts, Eiropas vai starptautiskās fizikas vai matemātikas, vai astronomijas olimpiādes 1. – 3. pakāpes diploma un atzinības rakstu ieguvējiem no 2023. līdz 2025. gadam vai Latvijas valsts skolēnu ZPD konferences dabaszinātņu nozaru grupas, vai inženierzinātņu un tehnoloģiju nozaru grupas 1. – 3. pakāpes diploma ieguvējiem no 2023. līdz 2025. gadam; atklātās fizikas, matemātikas vai astronomijas olimpiādes 1. – 3. vietas un atzinības rakstu ieguvējiem no 2023. līdz 2025. gadam.

Pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to un kuri atbilst studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, bez konkursa tiek nodrošinātas no valsts budžeta finansētas studiju vietas, piesakoties ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc dienesta termiņa beigām un atvaļināšanas rezervē.

Vairāk par programmu

eztf@lu.lv 

Vecākā sekretāre Sintija Siliņa
Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte, Rīgā, Zinātņu mājā Jelgavas ielā 3, 516a. telpa
sintija.silina@lu.lv