Jauno vēsturnieku skola

JAUNO VĒSTURNIEKU SKOLA LU Humanitāro zinātņu fakultātē 

LU Humanitāro zinātņu fakultātes Jauno vēsturnieku skola (saīsināti JVS) paredzēta vidusskolu skolēniem, lai viņus padziļināti iepazīstinātu ar daudzveidīgajām vēstures jomām. 

JVS darbības nolūks ir: 

• rosināt skolēnu interesi par vēsturi un vēstures pētniecību,
• veidot priekšzināšanas studijām LU HZF;
• iepazīstināt skolēnus ar atsevišķu vēstures problēmu pretrunīgo raksturu;
• parādīt vēstures izpētes iespēju tematisko daudzveidību:
• sniegt iespēju skolēniem iepazīties ar avotu un literatūras analīzes elementu pamatiem.

Organizētāji

JVS organizators ir Humanitāro zinātņu fakultāte. Nodarbības vada gan LU HZF mācībspēki, gan doktoranti un studenti, muzeju speciālisti, dažkārt tiek pieaicināti viesi no citām mācību vai valsts pārvaldes iestādēm.  

Dalībnieki

JVS nodarbībās var piedalīties visu Latvijas vidusskolu vai profesionāli izglītojošo skolu skolēni. 

Norise

Nodarbības tiek veidotas, apvienojot dažādas formas, kopš 2020.  mācību gada ieviešot arī tiešsaistes lekcijas.  Klātienes nodarbībās parasti kādai tēmai veltītu teorētisko lekciju (60 minūtes) papildina ar attiecīgu praktisko daļu (piemēram, diskusija, semināra veida nodarbība, ekskursija pa Rīgu, muzeja apmeklējums). Ieejas maksas muzejos u. c. sedz skolēni. 

Ir paredzēti mājas darbi, bet tie nav obligāti jāpilda. Tie 12. klašu skolēni, kuri guvuši labākās sekmes JVS mājas darbu sagatavošanā, LU HZF gūst priekšrocības konkursā, lai iestātos LU HZF Vēstures un arheoloģijas bakalaura studiju programmas budžeta grupā. Nodarbības notiek vienu vai divas reizes mēnesī, sestdienās un to sākums ir plkst. 10.30.

Nodarbību tematika veltīta tam, lai klausītājus iepazīstinātu ar dažādām vēstures jomām vai pētnieciskajiem virzieniem vai arī lai aplūkotu atsevišķus interesantus vēstures jautājumus. Nodarbību saturs neatkārtojas trīs gadu laikā, nodrošinot iespēju vidusskolēniem jau no 10. klases iepazīties ar dažādām tēmām visu trīs mācību gadu garumā. Skolēni tiek aicināti pieteikties katra gada septembrī un janvārī, sūtot pieteikumu doc. Jānim Ķerusam uz adresi janis.keruss@lu.lv Informāciju par JVS un paredzētajām nodarbībām, kā arī mājasdarbu materiālus skolēni saņem elektroniski uz saviem e-pastiem.

Pieteikšanās Jauno vēsturnieku skolai 2025./ 2026.akadēmiskā gada pavasara semestrim  notiek  līdz 2025. gada 25. septembrim, nosūtot e-pastu JVS koordinatoram doc. Jānim Ķerusam uz e-pastu janis.keruss@lu.lv.

Jauno vēsturnieku skolas nodarbības 2025./ 2026. ak. g. rudens semestrī

Nodarbības notiek klātienē LU Humanitāro zinātņu fakultātē,  Rīgā, Visvalža ielā 4a, 202. auditorijā (2. stāvs pa labi). Nodarbību sākums plkst. 10.30. 

27. septembris
1. lekcija (plkst. 10.30). LU lektors un doktorants Edvards Seliška “Diplomāti un diplomātija no 18. gadsimta līdz mūsdienām”.  Lekcijā tiks sniegts pārskats par diplomātu darba specifikas un uzdevumu vēsturisko attīstību,  sākot no 18. gadsimta līdz mūsdienām.

2. lekcija (plkst. 12.00). LU docents Jānis Ķeruss “Eiropas valstu spēles uz kara sliekšņa: lielvalstu politiskie mērķi un ārpolitika 20. gadsimta 30. gadu beigās”. Lekcijā tiks runāts par dažādām Eiropas lielvalstu ārpolitiskajām interesēm 20. gadsimta trīsdesmito gadu otrajā pusē, vadošo politiķu diplomātiskām kļūdām un neveiksmēm, kas noveda pie Otrā pasaules kara izcelšanās 1939. gada septembrī. 

25. oktobris 
Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks, Dr. hist. Kārlis Dambītis “Vai Baltijas valstis varēja pretoties okupācijai 1940. gadā?” Balstoties uz Baltijas valstu un PSRS militāro spēku izvērtējumu, lektors mēģinās sniegt atbildi uz virsrakstā formulēto jautājumu, kā arī sniegs ieskatu starptautiskajā kontekstā, kādā Baltijas valstu valdības pieņēma liktenīgos lēmumus. 
Pēc lekcijas paredzēta Latvijas Kara muzeja apmeklēšana. 

29. novembris
LU doktorants Toms Zariņš “Latvijas televīzijas attīstība no 1954. līdz 1988. gadam”. Televīzija kā moderns informācijas un izklaides līdzeklis un svarīga populārās kultūras daļa masveidā Eiropas un Amerikas cilvēku ikdienā ieviesās 20. gs. 50. un 60. gados. Latvijā pirmā elektroniskās televīzijas pārraide notika 1954. gada 6. novembrī, lai gan pirmie mehāniskās televīzijas izmēģinājumi bija notikuši jau pirms Otrā pasaules kara. No 20.gs. 60. gadiem televīzija arī Latvijā ienāca gandrīz katrā mājoklī, ik vakaru pulcējot pie ekrāniem iemīļotu raidījumu skatītājus. Lekcijā tiks pievērsta uzmanība galvenajiem televīzijas attīstības tehniskajiem aspektiem un televīzijas saturiskajai attīstībai Latvijā.

6. decembris

LU profesors Gvido Straube “Mana pasaule vai kas ir tur, aiz apvāršņa?: Iedzīvotāju mobilitāte 17.–19. gadsimtā Latvijā un savas tuvākās apkārtnes izpratne”. Lekcijā būs pievērsta uzmanība jautājumam, cik tālu gāja vai brauca vidusmēra Latvijas iedzīvotāji norādītajā laika periodā, ar kādiem objektiem un institūcijām viņi bija pazīstami un kā uztvēra savu tālāko apkārtni.
Pēc lekcijas paredzēts LNB apmeklējums un iepazīšanās ar “periodika.lv” datubāzes sniegtajām iespējām. 

Programmas daudzveidības nodrošināšanā būtisku atbalstu sniedz Valsts pētījumu programmas projekts "Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi" (Nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003). Projekta jaunumiem seko Facebook lapā Latvijas vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi