Projekta nosaukums: Pilsētu lingvistiskā ainava kā daudzpusīgs resurss Baltijas valstīs: valodnieka, uzņēmēja un studenta perspektīva

Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/011

Projekta sadarbības partneri: Kārļa Universitātes Centrāleiropas studiju katedra, Lietuvas Izglītības zinātņu universitātes Lietuviešu filoloģijas fakultāte

Projekta īstenošanas termiņš: 01.10.2017.–30.09.2020.

Projekta kopējais finansējums: 133 806, 00 EUR, 

no tā ERAF finansējums: 113 735,10 EUR,

Valsts budžeta finansējums: 13 380,60 EUR,

LU finansējums: 6 690,30 EUR

Projekta mērķis: pilnveidojot zināšanas par Lingvistiskās ainavas (LA) izpētes teorijām un metodoloģiju un popularizējot LA pētījumu praktisko izmantojumu, attīstīt valodniecības zinātnisko domu Latvijā un šīs lingvistiskās zināšanas pārnest uz izglītību un ekonomiku.

Projekta rezultāti:

  • zinātniska monogrāfija par LA starpdisciplinārām teorijām, metodoloģiju un valodas situāciju Baltijas valstu LA;
  • 9 zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas,
  • 2 populārzinātniski izdevumi valodas jautājumu un latviešu valodas kā svešvalodas teoriju, metodikas un lingvistiskās prakses apguvei;
  • populārzinātnisks izdevums ar valodas un ekonomikas teoriju iztirzājumu, kā arī ar ieteikumiem uzņēmuma nosaukuma un reklāmas izveidei;
  • brīvpieejas LA mājaslapa ar fotogrāfijām, publisko tekstu sociolingvistisko analīzi un uzziņu avotiem.

 

Pēcdoktorantūras projekts “Pilsētu lingvistiskā ainava kā daudzpusīgs resurss Baltijas valstīs: valodnieka, uzņēmēja un studenta perspektīva” (1.1.1.2/VIAA/1/16/011) tiek īstenots jau 6 mēnešus.

Šajā periodā intensīvi tiek realizētas pirmās divas projekta aktivitātes:

1.     Lingvistiskās ainavas (LA) izpētes kā zinātniskās tradīcijas veidošana Latvijā.

2.     Populārzinātniska izdevuma "Ceļvedis valodas jautājumos" izstrāde.

Galvenais projekta 1. aktivitātes rezultāts ir zinātniskā monogrāfija latviešu valodā par LA Latvijā Baltijas valstu kontekstā. Lai to sagatavotu, tiek padziļināti studēta zinātniskā literatūra par LA attīstību pasaulē un redzamākajām LA izpētes tendencēm, par valodas politiku un pārvaldību, par semiotisko ainavu un ģeosemiotiku, par ekolingvistiku un multilingvismu, kā arī par LA saistību ar valodas izglītību. Praktiski ir veikta LA izpēte Rīgā (t.sk. vēsturiskā Rīgas LA), tāpat arī intervēti vietējie iedzīvotāji un eksperti par valodas situāciju Latvijas LA, par LA izveides, uztveres un regulēšanas procesu.

Zinātniskās idejas un teorijas ir prezentētas un diskutētas Latvijas un ārvalstu konferencēs: LU 76. konferences Humanitāro zinātņu plenārsēdē, DU Zinātniskajos lasījumos, multilingvisma seminārā Kauņā un starpdisciplinārā konferencē Tartu.

Paralēli monogrāfijas nodaļu izstrādei ir sagatavotas un iesniegtas 2 zinātniskās publikācijas latviešu valodā par LA diahroniskā skatījumā un par LA kā daļu no ģeosemiotikas.

Populārzinātniskais izdevums ir paredzēts kā uzziņu līdzeklis par LA teorijām un metodoloģiju un par valodas jautājumu (piem., lielo sākumburtu, saīsinājumu, savrupinājumu, valodas spēles) un sociolingvistikas tēmu (piem., multilingvisms, valsts valodas likums, valodas pārvaldība, valodas ekonomiskā vērtība) apguvei, izmantojot pilsētu publiskos tekstus. 

Izdevuma izstrāde norit veiksmīgi un atbilstoši projekta īstenošanas plānam. Līdz šim ir izveidota izdevuma koncepcija ar zinātnisko un metodoloģisko pamatojumu un izstrādātas divas nodaļas. Šie rezultāti ir plaši izdiskutēti kopā ar pedagogiem un pētniekiem individuāli, semināros un konferencēs Latvijā un ārvalstīs. Ir sagatavotas un iesniegtas divas zinātniskās publikācijas angļu valodā un viena populārzinātniskā publikācija latviešu valodā par izglītojošo semiotiku un LA izmantojuma iespējām mācību procesā.

Būtiskākie projekta starprezultāti ir šādi:

-       Prezentēti 6 mutiski referāti starptautiskās konferencēs Latvijā;

-       Prezentēti 5 mutiski referāti starptautiskās konferencēs ārvalstīs: Lietuvā, Igaunijā, Marokā, Spānijā un Vācijā;

-       Publicētas 4 zinātniskās tēzes angļu valodā konferenču referātu kopsavilkumos;

-       Iesniegtas 2 zinātniskās publikācijas un 1 populārzinātniska publikācija latviešu valodā;

-       Iesniegtas 2 zinātniskās publikācijas angļu valodā;

-       Iegūtas 840 fotogrāfijas no Rīgas LA, uzsākta to sociolingvistiskā analīze;

-       Aplūkotas ~ 1200 valodas zīmes senās Rīgas fotogrāfijās, veikta to sociolingvistiskā analīze;

-       Iegūtas un transkribētas 15 intervijas.

Pēdējos sešos mēnešos (01.04.–30.09.) lielāku uzmanību es veltīju diviem projekta pētījuma virzieniem:

1. Lingvistiskās ainavas datu analīzei, jo sevišķi atsevišķo valodas zīmju “stāstu” izpētei valodas politikas un pārvaldības kontekstā.

2. Lingvistiskās ainavas metodes iekļaušanai valodas izglītībā, lai latviešu valodas kultūras un sociolingvistiskie jautājumi tiktu apgūti empīriski ar autentisku tekstu starpniecību.

Lai pirmais virziens tiktu īstenots praksē, vispirms es analizēju Liepājā iegūtās valodas zīmes. Pavisam ir sociolingvistiski izanalizētas 1320 valodas zīmes un transkribētas 10 intervijas ar valodas ekspertiem, TIC darbiniekiem, vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, papildinot jau esošo datubāzi.

Kā nākamais solis bija viesošanās Prāgā pie sadarbības partnera Kārļa Universitātes pētniekiem un valodas pārvaldības teorētiķiem, lai padziļinātu izpratni par valodas pārvaldības modeļa piemērošanu valodas zīmju analīzei. Tas nozīmē to, ka esmu zinātniski diskutējusi par atsevišķām valodas zīmēm, kas ir definētas kā valodas problēmas, neatbilstošas sociolingvistiskajai situācijai noteiktā laikā. Šī pieeja paredz detalizētu viena gadījuma izpēti. Par atsevišķiem lingvistiskās ainavas gadījumiem es esmu diskutējusi gan starptautiskās konferencēs (piem., IV Vispasaules latviešu zinātnieku kongresā (Rīga, 19.06.)), gan divos iesniegtajos un apstiprinātajos zinātniskajos rakstos: “Lingvistiskās ainavas valodas pārvaldība Latvijā: no teorijas līdz metalingvistiskām sarunām par valodas situāciju publiskajā telpā” un “The interaction of nationalist language ideology and the interests of agents: Unresolved disputes over language use in the Latvian linguistic landscape”.

Taču viens no vissvarīgākajiem notikumiem šīs aktivitātes sakarā bija iespēja piedalīties 22. starptautiskajā Sociolingvisma simpozijā (Oklenda, Jaunzēlande, 24.06.-03.07.), kurā varēju klausīties daudz brīnišķīgus pasaules slavenu pētnieku referātus un prezentēt savas idejas par lingvistiskās ainavas starpdisciplināro raksturu. Simpozijs bija lieliska iespēja dzirdēt jaunākās pasaules tendences sociolingvistikā.

Otrā virziena īstenošana ir saistīta ar uzziņu līdzekļa “Ceļvedis publisko tekstu izpētē” teorētisko un metodoloģisko pamatojumu, izdevuma izstrādi un popularizēšanu. Šajā laika periodā ir sagatavota lielākā daļa no izdevuma, konsultējoties ar divām praktizējošām vidusskolas skolotājām un izdevuma redaktori. Papildus tam ir veikta mācību līdzekļu (1991–2018) kontentanalīze ar mērķi noskaidrot, cik tajos ir izmantotas autentiskas valodas zīmes no lingvistiskās ainavas un ar kādu nolūku (resp., kādu uzdevumu izpilde ir plānota). Paralēli tiešajiem darbiem es piedalījos arī atsevišķos izglītības projekta “Skola2030” Valodas jomas semināros, lai uzsvērtu autentisko tekstu nozīmi valodas jautājumu apguvē un rosinātu mācību priekšmeta paraugprogrammās un mācību līdzekļos iekļaut publiskos tekstus no pilsētvides.

Izdevuma teorētiskais un metodoloģiskais ietvars un mācību līdzekļu kontentanalīzes rezultāti tika apspriesti 10. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “X-scapes” (Berne, Šveice, 2.-4.05.). Piedalīšanās šajā konferencē bija ļoti auglīga, jo es saņēmu gan daudz ieteikumus izdevuma pilnveidei, gan arī uzaicinājumu sagatavot nodaļu starptautiskai monogrāfijai “Linguistic Landscape and Educational Space” (Palgrave Macmillan izdevniecība).

Plānojot darbus nākamajam projekta gadam, es izstrādāju populārzinātniskā izdevuma “Latviešu valodas apguve pilsētas ielās” satura koncepciju un pārrunāju to ar Latviešu valodas aģentūras metodiķi Indru Lapinsku. 

 

LU pēcdoktorantūras pētniece Solvita Pošeiko dalās savā pieredzē Amerikā

30. novembrī LU pēcdoktorantūras pētniece Solvita Pošeiko Vašingtonas Universitātes (Sietla, ASV) Skandināvu studiju departamenta sešiem valodas skolotāju asistentiem praktiskā seminārā (vad., prof. Amanda Doxtater) stāstīja par izglītojošās semiotikas (edusemiotics) un tekstpratību (multiliteracy) teoriju un par lingvistiskās ainavas pieejas un datu izmantojumu svešvalodu apguvē. Papildus S. Pošeiko prezentēja topošā uzziņu līdzekļa latviešu valodas kā svešvalodas apguvei teorētisko un metodoloģisko koncepciju, to ilustrējot ar atsevišķiem satura fragmentiem un praktiskiem piemēriem.

Valodu skolotāju asistenti pirms semināra lasīja divus S. Pošeiko zinātniskos rakstus: vienu par pragmatiskās kompetences attīstīšanu, izmantojot lingvistiskās ainavas datus, otru par grafiti tekstu lietojumu emociju valodas apguvei (Ko nozīmē mīlestība? Kā izteikt jūtas? Kā atbildēt uz atzīšanos mīlestībā?). Dzirdētie un lasītie teorētiskie jautājumi un praktiskie piemēri tika apspriesti semināra otrajā daļā, diskutējot par ieguvumiem un izaicinājumiem, lietojot pilsētu publiskos tekstus mācību procesā.

Seminārs tika noslēgts ar S. Pošeiko sagatavotu praktisko uzdevumu, kurā semināra dalībniekiem vajadzēja aplūkot atlasītus publiskos tekstus un plānot iespējamos uzdevumus valodas apguves stundai.

Solvitas Pošeiko viesošanās Vašingtonas Universitātē (Sietla, ASV) notika pēcdoktorantūras projekta “Pilsētu lingvistiskā ainava kā daudzpusīgs resurss Baltijas valstīs: valodnieka, uzņēmēja un studenta perspektīva” (1.1.1.2/VIAA/1/16/011) komandējuma laikā (Rīkojums Nr. 7/2628).

Pēdējās izmaiņas veiktas