Akadēmiskais centrsProjekta nosaukums: Ilgtermiņa aprūpe Latvijā
Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/069
Projekta sadarbības partneri:
- Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs (BICEPS - Baltic International Centre for Economic Policy Studies)
- SASAP ātrservisi senioriem
Projekta īstenošanas termiņš: 01.12.2017.-31.05.2020.
Projekta kopējais finansējums, LU daļa: EUR 111504.90, EUR 5575.25
Projekta apraksts un mērķis:
Pētījuma ietvaros tiks analizēti ar ilgtermiņa aprūpi Latvijā saistītie daudzveidīgie aspekti un problēmas, īpašu uzmanību veltot mājas aprūpes jautājumiem. Cik liels ir neapmierinātais pieprasījums pēc ilgtermiņa aprūpes Latvijā? Vai pastāv sociāli-ekonomiskā un reģionālā nevienlīdzība ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamībā? Vai mājas aprūpe samazina institucionālo pakalpojumu izmantošanu? Cik liela ir ilgtermiņa aprūpes slodze, ko nākas uzņemties nespējīgo cilvēku ģimenes locekļiem, un kādas ir ar neformālo aprūpi saistītās ekonomiskās sekas, kuras nosaka aprūpētāju zemāka aktivitāte darba tirgū? Šie un daudzi citi jautājumi tiks analizēti dotā projekta ietvaros, sniedzot salīdzinājumu ar situāciju citās Eiropas valstīs, t. sk. Igaunijā un Lietuvā. Papildus tam tiks aplūkota un apspriesta formālas sociālās ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšana dažādās Latvijas pašvaldībās. Daudzi no iezīmētajiem pētījuma jautājumiem līdz šim Latvijā netika analizēti, vai arī iepriekš veikto pētījumu rezultāti jau ir stipri novecojuši.
Dotā pētījuma projekta pamatmērķis ir nodrošināt aktuālo empīrisko informāciju, kura būs noderīga daudzām ieinteresētām pusēm (stakeholders), t.sk. Labklājības ministrijai un pašvaldībām, turpmākai ilgtermiņa aprūpes sistēmas plānošanai un pilnveidošanai mūsu valstī.
Pētījuma ietvaros tiks izmantotas daudzveidīgas metodes, t.sk. vairāku apsekojumu (t.sk. EU-SILC, EHIS, SHARE, LFS) datu statistiskā un ekonometriskā analīze, simulācijas, intervijas ar pašvaldību, sociālo dienestu un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem.
Plānotie projekta rezultāti:
Pētījuma rezultāti tiks prezentēti vairākās starptautiskās konferencēs, kā arī publiskajās diskusijās par ilgtermiņa aprūpes sistēmas problemātiku; tiks sagatavoti vismaz četri zinātniskie raksti, kuri tiks nopublicēti zinātniskajos izdevumos ar augstu citējamības un ietekmes indeksu.
Projekta rezultāti uz 28.02.2017:
Tika iegūti SHARE apsekojuma 1.-6.viļņa dati; uz to pamata sagatavoti ekonometriskie modeļi, ar kuru palīdzību tika novērtēta saistība starp sociāli-ekonomiskiem faktoriem un dažādu neformālu un formālu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu izmantošanu Igaunijā 60 un vairāk gadu veco iedzīvotāju vidū, sniedzot ieskatu nevienlīdzības problēmā mūsu kaimiņvalstī šādu pakalpojumu pieejamībā. Sagatavotas publikācijas trīs sadaļas.
Tika saņemts apstiprinājums par pieteikuma pieņemšanu līdzdalībai starptautiskajā zinātniskajā konferencē sekcijā “Human Resources and Social Policy”. Prezentācija notiks 2018.g. 1.martā.
Projekta rezultāti uz 31.08.2018:
1) Sagatavots un iesniegts publicēšanai recenzējamajā žurnālā zinātniskais raksts “Who Cares? Evidence on Informal and Formal Long-Term Care Use in Estonia”.
Pielietojot SHARE apsekojuma 1.-6.viļņa datus autore ar ekonometrisko metožu palīdzību novērtē saistību starp sociāli-ekonomiskiem faktoriem un dažādu neformālu un formālu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu izmantošanu Igaunijā 60 un vairāk gadu veco iedzīvotāju vidū.
Autore piedāvā jaunu pieeju neformālas aprūpes pakalpojuma analīzē atsevišķi aplūkojot dažādus dotā pakalpojuma veidus. Pielietojot jauno pieeju instrumentālo mainīgo (Lewbel, 2012) metodei tiek analizēta saistība starp neformālo un formālo mājas aprūpi. Ar ZINB un hurdle modeļu palīdzību tiek novērtēta faktoru ietekme uz stacionāra un rehabilitācijas pakalpojumu izmantošanu.
Iegūtie rezultāti sniedz ieskatu nevienlīdzības problēmā un eksistējošās barjerās mūsu kaimiņvalstī ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu izmantošanai.
Pētījuma rezultāti tika prezentēti un apspriesti starptautiskajā zinātniskajā konferencē sekcijā “Human Resources and Social Policy”.
Saņemts pieteikuma apstiprinājums starptautiskai zinātniskai konferencei, kas ir veltīta ilgtermiņa aprūpes problemātikai – the 5th International Conference on Evidence-based Policy in Long-term Care. Konference notiks Vīnē 2018.g. septembrī.
2) Balstoties uz EU-SILC apsekojuma 2016.gada datiem pielietojot ekonometriskās metodes tiek pētīta neformālās aprūpes pienākumu saistība ar Latvijas darbspējas vecuma iedzīvotāju uzvedību darba tirgū – līdzdalību darba tirgū, nodarbinātību, kā arī darba slodzi. Tiek ņemta vērā iespējamā neformālās aprūpes mainīgā endogenitātes problēma nodarbinātības vienādojumā.
Projekta rezultāti par periodu no 01.09.2018. līdz 30.11.2018:
Pēc žurnāla “Baltic Journal of Economics” recenzentu izcila līmeņa komentāru un ieteikumu saņemšanas tika veikta datu papildus ekonometriskā analīze, papildinot kovariātu sarakstu ar ļoti svarīgu parametru, kas citur literatūrā netiek sastapts; tāpat tika paplašināta endogenitātes problēmas un pielietoto instrumentālo mainīgo apspriešana rakstā, kas dziļāk pamato publikācijas svarīgu jaunieguldījumu literatūrā utt. Raksts “Who Cares? Evidence on Informal and Formal Long-Term Care Use in Estonia” ar veiktajiem uzlabojumiem 2018.gada novembrī tika atkārtoti iesniegts publicēšanai žurnālā “Baltic Journal of Economics”.
Rakstā autore uzsver, ka analizējot neformālās aprūpes izmantošanu ir svarīgi atsevišķi aplūkot aprūpi, ko sniedz (1) mājsaimniecības locekļi, (2) citi radinieki un (3) draugi, kaimiņi, paziņas utt., jo viens un tas pats sociālais vai ekonomiskais faktors var ietekmēt tieksmi izmantot šos aprūpes veidus dažādos virzienos. Tāpat autore piedāvā izmantot jaunu pieeju instrumentu izvēlei endogenitātes problēmas risināšanai, kad tiek analizēta neformālās aprūpes ietekme uz formālo aprūpes pakalpojumu izmantošanu. Literatūrā tiek plaši izmantoti instrumenti, kuri rada virkni jautājumu par to validāciju, savukārt autores piedāvātā pieeja šādas problēmas izslēdz vai atrisina.
2018.gada septembrī veiktā pētījuma rezultāti tika prezentēti un apspriesti augstā līmeņa konferencē Vīnē - the 5th International Conference on Evidence-based Policy in Long-term Care. Prezentācijas “Who Cares? Evidence on Informal and Formal Long-Term Care Use in Estonia” ietvaros prezentētie materiāli rosināja aktīvu diskusiju konferences dalībnieku vidū, tika nodibināti svarīgie kontakti ar starptautiskajiem ekspertiem.
Pēc konferences organizētāju lūguma tika sniegta un ierakstīta intervija, kuras ietvaros tika sniegtas atbildes uz jautājumiem par ilgtermiņa aprūpes sistēmu Igaunijā. Dotais ieraksts ir pieejams šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=8M3EaJn6f5I
https://twitter.com/ilpnetwork?lang=en
Norāde uz doto ierakstu ar autores vārdu un uzvārdu ir ievietota ILPN oficiālajā mājas lapā šeit:
https://www.ilpnetwork.org/ten-minutes-with-ilpn/
Tiek turpināts darbs pie neformālās aprūpes pienākumu ietekmes analīzes uz Latvijas darbspējas vecuma iedzīvotāju uzvedību darba tirgū – nodarbinātību, līdzdalību darba tirgū, kā arī darba slodzi. Tiek ņemta vērā iespējamā neformālās aprūpes mainīgā endogenitātes problēma nodarbinātības vienādojumā - veikti neformālas aprūpes mainīgā endogenitātes testi, piemeklējot piemērotos instrumentālos mainīgos. Iesākts darbs pie zinātniskā raksta sagatavošanas.
2018.gada novembrī tika apmeklēta ikgadējā konference “Stata users group meeting”, kurā tika iegūta noderīga informācija par Statā jaunizveidotajiem ekonometriskajiem modeļiem un rīkiem, kas palielina pētnieku produktivitāti - paātrina Statas kodu sagatavošanu, optimizē visu statistisko un ekonometrisko datu analīzi.
2018.gada novembrī tika apmeklēti divi advancētie Statas apmācības kursi:
- Joint Modelling of Longitudinal and Survival Data
- Dynamic Panel Data Analysis
Projekta rezultāti par periodu no 01.12.2018. līdz 28.02.2019:
Pabeigts un žurnālā “Baltic Journal of Economics” publicēts zinātniskais raksts “Who Cares? Evidence on Informal and Formal Home Care Use in Estonia”. Pieejams šeit:
https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/1406099X.2019.1578478
Pēc Eiropas Komisijas uzaicinājuma pēcdoktorante piedalījusies Eiropas Komisijas rīkotājās apspriedēs Briselē par ilgtermiņa aprūpes problemātiku un nacionālo un reģionālās politikas pilnveidošanas iespējām (workshop “Taking stock of EU action in the area of long-term care”). Apspriedēs piedalījušies Eiropas Komisijas pārstāvji, Eiropas galveno saistīto institūciju vadītāji vai augstā līmeņa pārstāvji (piemēram, European Federation of Public Service Unions, European Association of Service Providers for Persons with Disabilities, Social Services Europe, AGE Platform Europe), izcilie pētnieki dotajā jomā utt.
Balstoties uz nacionāliem EU-SILC 2016.g. datiem pielietojot ekonometriskās metodes veikta neformālās aprūpes ietekmes analīze uz Latvijas vīriešu un sieviešu darba algām. Izmantojot heckman modeli tiek adresēta izlases izvēles problema (sample selection bias). Neformālās aprūpes mainīgo endogenitātes problēmas atrisināšanai tiek pielietota instrumentālo manīgo metode. Instrumentālie mainīgie tika validēti, pielietojot virkni testu, t. sk. Kleibergen Paap vājo instrumentu testu, Hansen J testu (virsidentifikācijas tests visiem instrumentiem).
Apmeklēti kvalifikācijas paaugstināšanas kursi:
1) kursi Statā “Policy evaluation methods", ko vadījusi Prof. Barbara Sianesi – viena no vadošajām specialistēm dotajā jomā.
2) kursi “Stata Winter School”. “Stata Winter School” ietvaros tika noklausīts kurss “Econometric Methods of Causal Inference” (21.-22.02.2019.), kuru lasījis profesors Kristofers Baums (Christopher F Baum) – pasaules slavenais ekonometrists un pētnieks, kurš izstrādāja veselu virkni Statas komandu.
Galvenie projekta rezultāti par periodu no 01.03.2019. līdz 31.05.2019:
Sagatavots un žurnālā iesniegts zinātniskais raksts “Inequalities in Utilization of Institutional Care Among Older People”. Autore pielieto divu daļu sliekšņa (two-part hurdle) un ZINB modeļus, lai novērtētu saistību starp daudzveidīgiem sociāli-ekonomiskiem determinantiem un citiem faktoriem no vienas puses un stacionārās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu izmantošanu no otrās. Modeļu piemērotība tiek novērtēta, pielietojot jauno Santos Silva et al. (2015) piedāvāto metodi nonnested modeļu salīdzināšanai - HPC testu.
Pēc Eiropas Komisijas uzaicinājuma pēcdoktorante piedalījusies vēl vienā Eiropas Komisijas rīkotājā pasākumā – ekspertu diskusijās par ilgtermiņa aprūpes darbaspēka problemātiku (workshop "Addressing challenges in the long-term care workforce", 1.-2. aprīlī, Briselē). Diskusijās piedalījušies Eiropas Komisijas pārstāvji, Eiropas līmeņa NVO vadītāji vai augstā līmeņa pārstāvji, kā arī pētnieciskā sektora pārstāvji.
Autore piedalījusies starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Human Resources and Social Policy”, kā arī iesniegusi pieteikumus divām topošajām konferencēm:
- Aging & Social Change: Ninth Interdisciplinary Conference, Vīne, 16.-17. septembrī (pieteikums pieņemts).
- 2nd Baltic Economic Conference, Rīga, 10.-11. jūnijā (pieteikums pieņemts).
Galvenie projekta rezultāti par periodu no 01.06.2019. līdz 31.08.2019:
Autore piedalījusies starptautiskajā zinātniskajā konferencē “2nd Baltic Economic Conference”, Rīgā, 10.-11. jūnijā.
Tāpat autore piedalījusies Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes un Slimību profilakses un kontroles centra rīkotajā konferencē "Jauna iespēja veselības aprūpes pētniecībā". Sadarbībā ar SPKC autorei tiks nodrošināta piekļuve individuālā līmeņa veselības datiem. Balstoties uz šiem datiem tiks veikta medicīniskās mājas aprūpes ietekme uz institucionālo pakalpojumu izmantošanu un saistītajiem izdevumiem.
Iesākts darbs pie zinātniskās publikācijas ar darba nosaukumu “Informal caregiving and work - a high price to pay”. Sagatavotas dažas raksta sadaļas.
Balstoties uz Igaunijas EU-SILC 2016.g. datiem, pielietojot ekonometriskās metodes, veikta neformālās aprūpes pienākumu ietekmes analīze uz Igaunijas vīriešu un sieviešu daudzveidīgajiem darba tirgus iznākumiem, kā arī līdzdalību formālajā un neformālajā izglītībā. Ņemot vērā neformālās aprūpes endogenitāti, analīze veikta pielietojot instrumentālo mainīgo metodi. Izlases izvēles nobīdes problēma (sample selection bias) tiek risināta, pielietojot Hekmana korekciju (1976, 1979).
Galvenie projekta rezultāti par periodu no 01.09.2019. līdz 30.11.2019:
16.09.2019. pētījuma rezultāti tika prezentēti vienā no galvenajām Eiropas līmeņa ikgadējām konferencēm, kuras aptver iedzīvotāju novecošanās sociālo problemātiku – Aging & Social Change, Ninth Interdisciplinary Conference (Vīne, 16.-17. Septembrī, 2019.g.).
Prezentācijas nosaukums: Informal Caregiving and Work - a High Price to Pay: The Case of the Baltic States - Estonia, Latvia, Lithuania.
03.10.2019. pētījuma rezultāti tika aprobēti BICEPS / SSE Riga zinātniskajā seminārā.
http://www.biceps.org/en/seminars/2020.html
Atšķirībā no ierastajām īsajām (15-20 min.) konferenču prezentācijām, BICEPS zinātnisko semināru ietvaros vienu stundu garās uzstāšanas laikā (+ laiks jautājumiem) autoriem ir iespēja sniegt tehnisko prezentāciju, nodrošinot auditorijai pietiekami dziļu ieskatu pētījumā pielietotajā metodoloģijā, ekonometriskajās detaļās, iegūto rezultātu niansēs.
Diskusijā pēc prezentācijas semināra dalībnieki (no Latvijas Bankas, BICEPS un SSE Riga) izteikuši virkni izcilo ideju un devuši vērtīgus komentārus. Dažas no šīm idejām tika īstenotas, t.sk. izveidoto ekonometrisko modeļu virkne tika papildināta ar vēl viena modeļa veidu, kas literatūrā iepriekš netiek sniegts.
Tiek turpināts darbs pie zinātniskās publikācijas ar darba nosaukumu “Informal caregiving and work - a high price to pay. The case of Baltic States”. Balstoties uz Lietuvas EU-SILC 2016.g. datiem, pielietojot ekonometriskās metodes, veikta neformālās aprūpes pienākumu ietekmes analīze uz Lietuvas vīriešu un sieviešu daudzveidīgajiem darba tirgus iznākumiem. Analīze veikta pielietojot instrumentālo mainīgo metodi.
Pētījuma ietvaros pielietotā ekonometriskā metodoloģija detaļās tika apspriesta (un validēta) ar vienu no pasaules vadošajiem ekonometristiem Kristoferu Baumu, ekspertu instrumentālo mainīgo metodoloģijā.
SPKC saskaņā ar iesniegto pieprasījumu projekta vajadzībām sagatavoja un sniedza anonimizētos individuālā līmeņa administratīvos datus no NVD un SPKC reģistriem. Tiek veikta iegūto datu failu pārbaude, tīrīšana, sagatavošana savstarpējai harmonizēšanai un transformēšanai paneļa datos. Balstoties uz administratīvajiem datiem tiks novērtēta medicīniskās mājas aprūpes ietekme uz institucionālo pakalpojumu izmantošanu un izdevumiem veselības pakalpojumiem Latvijas senioru vidū.
Tiek savākta kvalitatīvā informācija par ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanu dažādās Latvijas pašvaldībās ar īpašu fokusu uz mājas aprūpes pakalpojuma aspektiem.
Tika sagatavots padziļināto interviju gaids, veikta Labklājības ministrijas nodrošināto datu par ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanu Latvijas pašvaldībās statistiskā analīze. Pašvaldības intervijām tika atlasītas ņemot vērā virkni daudzveidīgo parametru, t.sk. iedzīvotāju blīvums, ekonomiskie rādītāji, demogrāfiskais iedzīvotāju raksturojums, pašvaldības izdevumi mājas aprūpei kopumā un vidējie izdevumi uz vienu klientu, mājas aprūpes pakalpojumu sniegšanas politika, vēsture utt. Veiktas padziļinātās intervijas ar sociālo dienestu vadītājiem un sociālajiem darbiniekiem, kā arī citām atbildīgām personām sešās pašvaldībās.
Apmeklēti kvalifikācijas paaugstināšanas kursi:
Stata Programming Workshop, Londonā, 3.-4.09.2019.
Advances in Causal Inference Using Stata, Londonā, 29.-30.11.2019.
Galvenie projekta rezultāti par periodu no 01.12.2019. līdz 29.02.2020:
Pabeigts darbs pie zinātniskās publikācijas “Informal caregiving and work: a high price to pay. The case of Baltic States.”, kurā autore analizē neformālās aprūpes sloga negatīvo ietekmi uz vīriešu un sieviešu daudzveidīgajiem darba tirgus iznākumiem trīs Baltijas valstīs.
Administratīvo veselības datu iegūšana pētījuma vajadzībām:
2019.gada jūlijā sadarbībā ar LU Medicīnas fakultātes Veselības vadības un informātikas centra vadītāju prof. Bārzdiņu tika izstrādāts un SPKC iesniegts datu pieprasījums.
2019. decembrī SPKC saskaņā ar iesniegto pieprasījumu projekta vajadzībām laipni sagatavoja un sniedza anonimizētos individuālā līmeņa administratīvos veselības datus. Dati tika izgūti no Nacionālā veselības dienesta, SPKC, neatliekamās palīdzības, kompensējamo medikamentu, onkoloģijas reģistra un psihiatrijas reģistra datu bāzēm. Kopumā no SPKC tika saņemti vairāk kā 150 atsevišķie datu faili (Excel formātā).
Datu faili tika importēti Statas vidē un apvienoti kopā. Visiem iekļautajiem mainīgajiem un to kategorijām tika piešķirts atbilstošs nosaukums un satura apraksts. Sadarbībā ar SPKC vecāko sabiedrības veselības analītiķi Jolantu Skruli un prof. Bārzdiņu tika veikta datu pārbaude. Pēc datu skrupulozās pārbaudes tika konstatētas dažas nepilnības atsevišķos datu failos, kuras bija saistītas ar pieļautajām kļūdām datu atlases procesā. SPKC veica atkārtoto datu atlasi, lai novērstu konstatētās kļūdas. 2020.gada janvāra beigās no SPKC tikai iegūti visi pieprasītie dati.
Medicīnisko epizožu datu tika pārveidoti un harmonizēti, izveidojot paneļa datu failu (nedēļu griezumā). Ievērojot datu drošības un aizsardzības pasākumus, apvienotajā datu failā veikts atkārtots anonimizācijas solis.
Administratīvo veselības datu analīze:
Administratīvie veselības dati tiek analizēti Prof. Giovanni Cerulli vadībā (sadarbībā ar IRCRES-CNR - the Research Institute on Sustainable Economic Growth of the National Research Council of Italy, Roma). Vizītes partnerinstitūcijā laikā (20.-24.01.2020.) pielietojot Statas moduli tvdiff tika izstrādāts ekonometriskais modelis, kas novērtē mājas aprūpes kauzālo efektu (average treatment effect) uz valsts izdevumiem slimnīcu pakalpojumiem vēža slimnieku vidū. Tāpat pielietojot Statas moduli ctreatreg tika izveidots ekonometriskais modelis, kas novērtē mājas aprūpes negatīvo ietekmi uz doto pacientu grupas mirstību.
Zinātniskais seminārs:
Iegūtie ekonometriskie rezultāti prezentēti un apspriesti ar IRCRES-CNR speciālistiem Romā, 24.01.2020.
Prezentācijas nosaukums: “Applying TVDIFF to the administrative health care data analysis”.
Līdzdalība konferencē:
2nd World Congress on Primary Healthcare and Medicare Summit. Parīzē, 19.-20.02.2020.
Prezentācijas nosaukums: “The causal effects of homecare on state inpatient expenditure and survival among the metastatic cancer patients”
Kvalifikācijas paaugstināšanas kursi:
• "Analysing Panel Data in Stata", Londonā, 10.-11.12.2019.
• "Econometrics of Program Evaluation Using Stata - Co-Developed with Lancaster University Management School", Londonā, 10.-12.02.2020.
Galvenie projekta rezultāti par periodu no 01.03.2020. līdz 31.05.2020.:
1. Pieņemts publicēšanai žurnālā Health Policy zinātniskais raksts “Inequalities in Utilization of Institutional Care Among Older People in Estonia”. Saskaņā ar divu anonīmo recenzentu vērtīgajiem ieteikumiem pilnveidotais raksts iesniegts žurnālā. Health Policy: CiteScore: 2.62, Impact Factor: 2.075
2. Pabeigts un iesniegts žurnālā The Journal of the Economics of Ageing zinātniskais raksts "Informal caregiving and work: a high price to pay. The case of Baltic States".
Raksta mērķis ir sniegt empīriskus pierādījumus par neformālās aprūpes negatīvo ietekmi uz darba tirgus iznākumiem trīs Baltijas valstīs - Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Balstoties uz EU-SILC 2016.gada datiem veikta neformālās aprūpes pienākumu ietekmes analīze uz nodarbinātību, darba slodzi, darba algu un bezdarbnieka pabalsta izmantošanu vīriešu un sieviešu vidū trīs analizējamajās valstīs. Lai atrisinātu neformālās aprūpes mainīgā endogenitātes problēmu darba tirgus iznākumu modeļos, tiek pielietota instrumentālo mainīgo metode (Statas modulis ivreg2).
3. Sadarbībā ar Prof. Giovanni Cerulli sagatavots zinātniskais raksts “Estimating Prolonged Causal Effects of Homecare among Metastatic Cancer Patients Using Administrative Health Care Data”.
Dotajā rakstā, izmantojot anonimizētos individuālā līmeņa administratīvos veselības datus, tiek analizēta mājas aprūpes kauzāla ietekme uz vecāku gadu gājumu (60+) vēža slimnieku klīniskajiem rādītājiem. Pielietojot Cerulli and Venturas (2019) nesen piedāvāto metodoloģiju (dynamic difference-in-differences approach) tiek novērtēti simultānie (simultaneous) un prolongētie (post-treatment) mājas aprūpes pakalpojumu iedarbības vidējie iedarbības efekti (average treatment effects) uz rehospitālizācijām, stacionārā uzturēšanas ilgumu un saistītajiem valsts izdevumiem. Mirstības analīze tiek veikta pielietojot Cerulli (2015) izstrādāto un Statā īstenoto nepārtrauktās ietekmes modeli (continuous treatment model), kas kopā ar vidējās iedarbības efekta (average treatment effect) novērtējumu piedāvā arī tā saucamās devas-reakcijas funkcijas (dose-response function) novērtējumu, ļaujot izpētīt visu cēloņsakarības sadalījumu.
4. Sadarbībā ar Prof. Juri Bārzdiņu sagatavots zinātniskais raksts “Causal Effects of Medical Homecare among Patients with Acute Myocardial Infarction”.
Šajā pētījumā, balstoties uz anonimizētajiem individuālā līmeņa administratīvajiem veselības datiem, tiek izpētīta mājas aprūpes loma veselības resursu optimizēšanā vecāku gadu gājumu pacientu grupā pēc miokarda infarkta. Pielietojot Cerulli and Venturas (2019) nesen piedāvāto metodoloģiju (dynamic difference-in-differences approach) tiek novērtēta mājas aprūpes pakalpojumu prolongētā ietekme uz rehospitālizācijas varbūtību ar sarežģījumiem pēc miokarda infarkta, kā arī izrietošajiem valsts izdevumiem stacionāra pakalpojumiem analizējamajā pacientu kohortā.
5. Ziņu portālā delfi.lv publicēts populāri-zinātniskais raksts par problēmām Latvijas pašvaldību sniegto sociālo pakalpojumu jomā: