Projekta nosaukums: Eiropas valodu prasmes līmeņu pielāgošana lībiešu valodai: jauna iespēja izzūdošajām pasaules valodām
Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/527
Projekta sadarbības partneri: Tartu Universitāte
Projekta īstenošanas termiņš:  01.02.2020. līdz 31.01.2023.    
Projekta kopējais finansējums, LU daļa: 133805,88 EUR, LU daļa 5 % – 6690,31 EUR
Projekta vadītāja: Pētniece, Dr.philol. Gunta Kļava, gunta.klava@lu.lv
Projekta zinātniskais mērķis: Izmantojot vienas no Eiropas apdraudētākajām valodām – lībiešu valodas – situāciju un vajadzības, kā arī citu apdraudēto valodu pieredzi, izstrādāt EP Eiropas valodu prasmes līmeņu (EVPL) vadlīniju pielāgošanas principu modeli lībiešu valodas un citu apdraudēto valodu vajadzībām, lai EVPL būtu iespējams izmantot šo valodu prasmes noteikšanai un sistemātiskai, zinātniski pamatotai apguvei.

Projekta rezultāti: 
Projektā plānotas piecas aktivitātes:

  1. Lībiešu valodas apguves un uzturēšanas situācijas apzināšana.
  2. EVPL vadlīniju pielāgošana lībiešu valodas saglabāšanas un apguves vajadzībām.
  3. Citu Eiropas apdraudēto valodu pieredzes apkopošana lībiešu valodai pielāgoto EVPL vadlīniju modeļa kontekstā un EVPL vadlīniju pielāgošanas principu izstrāde apdraudētajām valodām.
  4. Lībiešu valodai pielāgotajās EVPL vadlīnijās balstītu ieteikumu sagatavošana lībiešu valodas apguves instrumentu veidošanai un ieteikumu sagatavošanās laikā radušos korekciju ieviešana EVPL vadlīniju piemērošanas principos apdraudētajām valodām.
  5. Projekta rezultātu sagatavošana brīvpieejas lietošanai.

Projektā taps lībiešu valodas situācijas pārskats, lībiešu valodas apguvei pielāgotas EVPL vadlīnijas, sadarbībā ar citu izzūdošo valodu pētniecības iestādēm un organizācijām Eiropā izstrādāts principu modelis EVPL vadlīniju pielāgošanai apdraudētajām valodām, ietverot ieteikumus zinātniski pamatotas lībiešu valodas apguves sistēmas un jaunu valodas apguves instrumentu veidošanai. Ar projekta rezultātiem būs iespējams iepazīties gan populārzinātniskās publikācijās un dažādos projekta tematikai veltītos publiskos pasākumos (16), gan tīklošanās semināros (2), gan arī zinātniskās konferencēs un semināros (5) un zinātniskajos rakstos (3). Projekta galaprodukti tiks publicēti tā mājaslapā brīvai lietošanai un tālākai attīstīšanai.

Informācija par projektu: Galvenā problēma lībiešu valodas lietotāju skaita pieaugumā un lietojuma nodrošināšanā ir sistēmiska valodas apguves procesa trūkums. Svarīgākās vajadzības lībiešu valodas apguvē pašlaik ir: 1) valodas apguves programmas, jo valodas apguvējam ir grūti sasniegt vidēju vai augstāku valodas prasmes līmeni un valodas apguvējiem ar augstāku valodas prasmes līmeni jāpielāgojas iesācējiem; 2) pasniedzēju sagatavošanu, jo pasniedzēju pastāvīgi trūkst un nepastāv viņu pašu valodas prasmes līmeņa celšanas sistēma; 3) valodas apguves metodiku un principus pieejamību; 4) nepieciešamību paplašināt valodas lietojuma jomas, kas nozīmē vajadzību pēc atbilstošas leksikas (darbs valodas kopējiem – jaunvārdu, terminoloģijas izstrāde) u. c. Līdzīga situācija valodas apguves jomā vērojama arī citu apdraudēto un zemo resursu valodu gadījumā.

Situācija lībiešu valodas un, raugoties plašāk, arī citu apdraudēto valodu apguvē nosaka nepieciešamību izvērtēt pieejamās zināšanas un esošo risinājumu efektivitāti un meklēt jaunus, novatoriskus risinājumus un metodes apdraudēto valodu apguvē, lai lietderīgi un efektīvi praksē izmantotu ierobežotos resursus un kompensētu trūkumus valodas lietojuma jomās un resursos (pasniedzēji, mācību materiāli, tehniskā bāze u. c.). Šādi valodas apguves risinājumi dotu neatsveramu ieguldījumu visai sabiedrībai un būtiski palīdzētu mazo un izzūdošo valodu daudzveidības saglabāšanā pasaulē, jo lielāko daļu pasaules valodu veido tieši apdraudētās, izzūdošās un citas t. s. mazās valodas. Vienlaikus tie uzlabotu apdraudēto valodu saglabāšanas darba efektivitāti un celtu to prestižu, kas ir īpaši nozīmīgi mazo resursu valodām, tāpat palīdzētu novērst izzūdošo valodu runātāju lingvistisko diskrimināciju. Tas nosaka arī projekta ietvaros īstenojamā pētījuma īstenošanas nepieciešamību un aktualitāti.

Projekta rezultāti 1. ceturksnī (2020. gada februāris–aprīlis)

Sākti nepieciešamie darbi pētījuma vajadzībām nepieciešamo izejas datu ieguvei un priekšizpēte, tostarp valodas situācijas, prasmes un apguves vajadzību noskaidrošanai izstrādāta un sākta anketēšana un intervēšana, kā arī iegūti pirmie rezultāti, tāpat veikta lībiešu valodas apguves situācijas un iespēju apzināšana. Atbilstoši šiem pasākumiem īstenotas arī vairākas citas projekta aktivitātes.

Atbilstoši pirmsizpētes rezultātiem sagatavoti metodiskie norādījumi lībiešu valodas stundu sagatavošanai Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotajā TV kanālā un tīmekļa vietnē tavaklase.lv, kā arī novadīta pirmā ievadstunda.

Sagatavots un nolasīts referāts par lībiešu valodas lomu valodas ainavā mūsdienās LU Latviešu valodas institūta rīkotajā akadēmiķa Jāņa Endzelīna 147. dzimšanas dienas atcerei veltītajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Valoda sabiedrībā". Lībiešu valodas izmantošanai valodas ainavā publiskajā telpā ir liela loma tās simboliskās vērtības, identitātes būtiskas sastāvdaļas un arī prestiža apziņai kopienā un visā sabiedrībā kopumā; tas atklāj arī iespēju ietekmēt un veicināt valodas vitalitāti un varbūt pat valodas lietojumu.

Iesniegts pieteikums dalībai starptautiskā konferencē “Teaching and Learning Resources for Endangered Languages” kas norisināsies tiešsaistē, 2020. gada 23.-25. septembrī un kuru organizē University College London (UCL) Lielbritānijā.

LU Lībiešu institūta mājaslapā izveidota atsevišķa sadaļa informēšanai par projekta gaitu un rezultātiem: http://www.livones.net/lili/lv/petnieciba/postdoc/

Projekta rezultāti 2. ceturksnī (2020. gada maijs–jūlijs)

Tika turpināti darbi pētījuma vajadzībām nepieciešamo datu ieguvei un apstrādei, tostarp valodas situācijas, prasmes un apguves vajadzību noskaidrošanai tika turpināta intervēšana, tāpat veikta lībiešu valodas apguves situācijas un iespēju apzināšana. Atbilstoši šiem pasākumiem īstenotas arī vairākas citas projekta aktivitātes.

Pabeigts sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas izveidoto TV kanālu un tīmekļa vietni tavaklase.lv veidotās 7 lībiešu valodas stundas, kurām projekta ietvaros sagatavoti metodiskie norādījumi. 7 lībiešu valodas stundas pieejamas gan vietnē tavaklase.lv: www.tavaklase.lv/programma/libiesu-valoda-1-stunda/, gan arī LU Lībiešu institūta Youtube kanālā.

Izstrādāto videostundu metodoloģijas aprobācija tika veikta lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolā “Mierlinkizt 2020”, kurā tika sagatavotas un novadītas 4 lībiešu valodas stundas bērniem vecumposmā no 6 līdz 11 gadiem.

Balstoties uz pirmajiem izpētes datiem, sagatavots un publicēts populārzinātnisks raksts “Lībiešu valodas apguve – vai neiespējamā misija” ikgadējam izdevumam “Lībiešu gadagrāmata 2020” (Lībiešu gadagrāmata / Līvlizt āigastrōntõz. 2020. Rīga: Lībiešu kultūrtelpa / Līvõd īlma. 2020, 21.–24. lpp.).

Projekta rezultāti 3. ceturksnī (2020. gada augusts–oktobris)

Tika turpināta pētījumā iegūto datu apstrāde un analīze. Šajā projekta īstenošanas ceturksnī lielāks darbs tika veltīts, lai sagatavotos dalībai divās nozīmīgās starptautiskās konferencēs, kuras rīkoja Apdraudēto valodu fonds (konferences saīsinājums FEL24; Foundation for Endangered Languages, http://www.ogmios.org/index.php) un Eiropas Digitālo humanitāro zinātņu asociācijas organizācija “Digitālās humanitārās zinātnes Ziemeļvalstīs” (konferences saīsinājums DHN2020; Digital Humanities in the Nordic countries, http://dig-hum-nord.eu/). Abas konferences notika tiešsaistē, ņemot vērā situāciju pasaulē.

Konferenci “Foundation for Endangered Languages Annual Conference: FEL24, Teaching and learning resources for endangered languages” 2020. gadā rīkoja Londonas Universitātes koledža (University College London), tā notika no 23. līdz 25. septembrim un tajā tika rīkoti 18 konferences paneļi, kas tika veltīti konkrētai konferences temata jomai. Konferencē piedalījos ar referātu “Can Christmas gifts ensure language acquisition? Experiences with teaching Livonian” (līdzautors Valts Ernštreits) 4. panelī “Teaching materials”. Konferences programma: https://www.ucl.ac.uk/hebrew-jewish/sites/hebrew-jewish/files/event-fel-conference-2020.pdf Konference tika arī ierasktīta videoformātā (konfereces Youtube kanāls www.youtube.com/channel/UC5IIJRvjO5eLUCnFbQwliBA/videos), un video no konferences 4. paneļa pieejams https://www.youtube.com/watch?v=k6E2LIfpwe4&t=1805s. Uz konferencē nolasītā referāta bāzes tiek gatavots arī zinātniskais raksts.

Konferenci “Digital Humanities in the Nordic Countries 5th Conference: DHN2020” 2020. gadā rīkoja Latvijas nacionālā bibliotēka un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Mākslīgā intelekta laboratorija, tā notika no 20. līdz 23. oktobrim. Konferencē piedalījos ar referātu “Taking the Livonians into the Digital Space” (līdzautors Valts Ernštreits), ar kuru uzstājāmies konferences 4. plenārsesijā. Konferences programma: http://dig-hum-nord.eu/conferences/dhn2020/programme/, konferences tēžu krājums: DOI 10.5281/zenodo.4107117

No 17. līdz 19. augustam piedalījos Tartu Universitātes un LU Lībiešu institūta rīkotajā lībiešu pētnieku darba seminārā, kurā prezentēju projekta rezultātus, iegūstot vērtīgus ieteikumus darbam no TU zinātniekiem.

Tāpat arī sabiedrības informēšanas un iesaistes nodrošināšanai, kas ieplānota projektā kā regulāra aktivitāte, 10. oktobrī piedalījos Lībiešu kultūras dienu Ventspilī zinātniski pētniecisko lasījumu sesijā “Latvijas Universitātes Lībiešu institūta un draugu stāsti”.

Projekta rezultāti 4. ceturksnī (2020. gada novembris–2021. gada janvāris)

Tika turpināta pētījumā iegūto datu apstrāde un analīze, sagatavojot situācijas aprakstu un uzsākot nākamajā darba uzdevumā plānoto EVPL pielāgošanu un modeļa izstrādi.

Šajā projekta īstenošanas ceturksnī ir sagatavotas un iesniegtas 2 zinātniskās publikācijas, kurās atspoguļoti izpētes rezultāti un secinājumi. Tāpat arī tiek gatavota vēl viena publikācija, kas tiks iesniegta publicēšanai nākamajā pārskata periodā.

Projekta rezultāti 5. ceturksnī (2021. gada februāris – 2021. gada aprīlis)

Tika turpināta pētījumā iegūto datu apstrāde un analīze, teorētiskās literatūras studijas, sagatavojot nākamajā darba uzdevumā plānoto EVPL pielāgošanu un modeļa izstrādi.

Šajā projekta īstenošanas ceturksnī ir sagatavotas un iesniegtas divas zinātniskās publikācijas, kurās atspoguļoti izpētes rezultāti un secinājumi: viens raksts “Can Christmas gifts ensure language acquisition? Experiences with teaching Livonian” (līdzautors Valts Ernštreits) Londonas Universitātes koledžas rīkotās konferences “Foundation for Endangered Languages Annual Conference: FEL24, Teaching and learning resources for endangered languages” (2020. gada 23. līdz 25. septembris); otrs zinātniskais raksts “The Effect of Covid-19 on Livonian Language Learning Opportunities” iesniegts rakstu krājumam “Multiethnica” (Upsalas Universitāte).

Tiek gatavoti pieteikumi divām starptautiskām zinātniskām konferencēm 2021. gadā. Tāpat arī veiktas aktivitātes pētniecisko rezultātu izmantošanai praktiskajā darbā.

Projekta rezultāti 6. ceturksnī (2021. gada maijs – 2021. gada jūlijs)

Šajā projekta īstenošanas ceturksnī intensīvi veikts pētnieciskais darbs aktivitātes 2.1. izpildei, kurā, balstoties uz iepriekšējā aktivitātē sagatavoto datu apkopojumu par lībiešu valodas uzturēšanas un apguves situāciju, tika veikta EVPL vadlīniju sastatīšana ar lībiešu valodas lietojuma jomām un apguves vajadzībām, kas turpinās visā aktivitātes īstenošanas laikā. Tāpat arī tiek regulāri turpināta secinājumu un ieteikumu aprobācija, konsultējoties un pārbaudot tos darbā ar valodas runātājiem, apguvējiem, pētniekiem.

Sagatavots un novadīts seminārs LU Lībiešu institūta un Tartu Universitātes rīkotajā III Lībiešu vasaras universitātē (norise no 30.07. līdz 08.08.2021) gan kā lektorei, vadot vienu no programmā iekļautajiem semināriem (workshop) studentiem un pētniekiem par projekta aktualitātēm, gan diskusijās ar zinātniekiem aktualizējot secinājumus un turpmākos darbus.

Šajā periodā publicēts zinātniskais raksts "The effect of Covid-19 on Livonian language learning opportunities" Igaunijas Dzimtās valodas biedrības zinātnisko rakstu krājumā “ The Yearbook of the Estonian Mother Tongue Society”, pieejams: https://kirj.ee/the-yearbook-of-the-estonian-mother-tongue-society-publications/?filter[year]=2021&filter[issue]=446

Iesniegts un pieņemts pieteikums XIII Starptautiskajam baltistu kongresam, kas notiks 2021. gada 13.–16. oktobrī, un referātā plānots apskatīt lingvistiskās attieksmes, pārliecību un identitātes aspektus valodas noturībai un valodas lomu kopienas apziņā.

Tāpat arī iepriekš publicētais zinātniskais raksts "Taking the Livonians into the Digital Space" (līdzautors: Valts Ernštreits), kas sagatavots uz starptautiskajā konferencē "Digital Humanities in the Nordic Countries 5th Conference" nolasītā referāta bāzes, iekļauts Scopus datubāzē, pieejams: https://www.scopus.com/record/display.uri?eid=2-s2.0-85105990486&origin=resultslist

Projekta rezultāti 7. ceturksnī (2021. gada augusts – 2021. gada oktobris)

Šajā projekta īstenošanas ceturksnī turpināts pētnieciskais darbs aktivitātes 2.1. izpildei, un šajā periodā īstenota mobilitāte uz Tartu Universitāti, kur ir iegūti dati, informācija, zinātniskā ekspertīze un jauni kontakti, kas nepieciešami turpmākajai izpētei un darbam. Apmeklēts arhīvs, kurā tiek glabāta lībiešu materiālu kolekcija, iepazītas citas kolekcijas, veikts pētnieciskais darbs.

Sagatavots un novadīts seminārs LU Lībiešu institūta un Tartu Universitātes rīkotajā III Lībiešu vasaras universitātē (norise no 30.07. līdz 08.08.2021.) gan kā lektorei, vadot vienu no programmā iekļautajiem semināriem studentiem un pētniekiem par projekta aktualitātēm, gan diskusijās ar zinātniekiem aktualizējot secinājumus un turpmākos darbus.

Nolasīts referāts XIII Starptautiskajā baltistu kongresā, tēzes pieejamas kongresa tēžu krājumā.

Šajā periodā arī veikta redakcija vēl diviem zinātniskiem rakstiem, kas tiks publicēti 2021. gada nogalē, un iesniegts pieteikums starptautiskai konferencei 2022. gadā.

Papildināts ORCID pētnieka profils.

Projekta rezultāti 8. ceturksnī (2021. gada novembris – 2022. gada janvāris)

Šajā projekta īstenošanas ceturksnī intensīvi turpināts pētnieciskais darbs, veidojot analītisko apkopojumu par lībiešu valodas apguves iespējām EVPL kontekstā. Tā izveidei nepieciešamās citu kopienu pieredzes iegūšanai ir ieplānotas tikšanās nākamajā ceturksnī.

Šajā periodā kopā ar kolēģiem tika izstrādāts Liepājas Universitātes studiju programmas “Kultūras vadība” kurss “Ievads lībiešu kultūrā un valodā” (foto), kurā novadīju lekciju par dažiem valodas saglabāšanas un attīstības aspektiem kā lībiešu valodas situācija, revitalizācijas problemātika, valodas apguves un uzturēšanas specifika. Par šo pasākumu arī veikta informatīva publikācija LU Lībiešu institūta mājaslapā (24. janvāris).

Tāpat periodā ir iestrādāti labojumi un iesniegti 2 zinātniskie raksti starptautiskiem zinātniskiem rakstu krājumiem, kas tiks publicēti 2022. gadā. Kā arī saņemts apstiprinājums dalībai AABS 2022 konferencē, kas notiks Sietlā Vašingtona Universitātē 2022. gada maijā.

Projekta rezultāti 9. ceturksnī (2022. gada februāris – aprīlis)

Šajā projekta īstenošanas ceturksnī intensīvi turpināts pētnieciskais darbs, veidojot analītisko apkopojumu par lībiešu valodas apguves iespējām EVPL kontekstā.

Veikti ieplānotie citu kopienu pieredzes iegūšanas pasākumi: 1) iegūta nepieciešamā informācija par valodas apguves procesu Igaunijas t. s. mazo valodu kopienās, tiekoties ar setu un veru valodu aktīvistiem, pētniekiem, kopienu pārstāvjiem, iegūta informācija par valodas apguves procesa organizatoriskajiem un metodikas aspektiem;

Attēla priekšskatījums

2) iegūta nepieciešamā informācija par valodas apguves procesu projektā plānoto citu Eiropas t. s. mazo valodu kopienās, viesojoties Lielbritānijā un noskaidrojot situāciju Lielbritānijas un Īrijas valodu aktīvistu, politikas īstenotāju, kopienas pārstāvju pieredzes apkopojumā; detalizētāk izpētot vienas – korniešu – valodas situāciju ne tikai kopienā, bet arī publiskajā vidē, ar ko iepazīstināja Korniešu valodas padomes vadītājs un kolēģi no Falmutas Universitātes.

Attēla priekšskatījums

Šajā periodā ar referātu piedalījos divās zinātniskajās konferencēs:

  1. Upsalā notikušajā 6. konferencē “Digitālās humanitārās zinātnes Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs” (15.–18. marts) kopā ar LU Lībiešu institūta kolēģiem, pētniekiem M. Dailidėnaiti un V. Ernštreitu referātā “Latvian prefixes in Livonian and digital tools to sort them out” stāstījām par metodēm, kas būtu nepieciešamas lībiešu valodas digitālās pētniecības uzlabošanai. Konferences programma: https://dhnb.eu/wp-content/uploads/2022/03/DHNB-2022-program_FINAL.pdf
  2. Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences konferences sekcijā “Language and Culture in the Digital Age / Valoda un kultūra digitālajā laikmetā” uzstājos ar referātu “Digitālo instrumentu loma apdraudēto valodu saglabāšanā”. Informācija par konferenci: www.digitalhumanities.lv/notikumi/params/post/4016035/nosaukums
 

Šajā periodā ir publicēts iepriekšējos periodos izstrādātais raksts “The Effect of Covid-19 on Livonian Language Learning Opportunities” zinātniskajam rakstu krājumam “Multiethnica”, kas pieejams šeit: https://multiethnica.org/current-issue/

Tāpat periodā strādāts ar 2 zinātnisko rakstu izstrādi un recenzentu ieteikumu iestrādi 2 starptautiskiem zinātniskiem rakstu krājumiem (Scopus), kas tiks publicēti 2022. gadā.

Šajā periodā arī veiktas citas uzstāšanās un tikšanās gan kopienas, gan plašākos informatīvos un darba pasākumos, piemēram, piedalījos 19. martā notikušā ANO Pirmiedzīvotāju valodu desmitgades (2022–2032) atklāšanas pasākumā kopā ar citiem LU Lībiešu institūta pētniekiem, informējot par paveikto. Tāpat tikšanās ar Ventspils lībiešu apvienības “Rānda” biedriem, viesošanās divās Ventspils novada skolās – Tārgales pamatskolās un Ventspils centra sākumskolā, kurās mācās gan lībiešu pēctēči, gan interese par lībiešiem ir augsta. Arī dalība Latvijā populārajā Ēnu dienas pasākumā u. c. Informācija par šiem pasākumiem LU LI Facebook lapā un LU LI mājaslapā: http://www.livones.net/lili/lv/notikumi/2022-notikumi/lu-libiesu-instituta-notikumi-2022-gada

Projekta rezultāti 10. ceturksnī (2022. gada maijs – jūlijs)

Šajā projekta īstenošanas ceturksnī intensīvi turpināts pētnieciskais darbs, veidojot analītisko apkopojumu par lībiešu valodas apguves iespējām EVPL kontekstā, tāpat projekta rezultāti prezentēti konferencēs un semināros.

Veikts pēdējais ieplānotais citu kopienu pieredzes iegūšanas pasākumi, resp., iegūta nepieciešamā informācija par valodas apguves procesu un veikta datu ekspertīze par sāmu un citu mazāk lietoto valodu pieredzēm, kas apspriestas ar kolēģiem konferences “Minor Finnic Languages 1” laikā Upsalas Universitātē. Apstrādāti projektā plānotie citu Eiropas t. s. mazo valodu kopienu pieredzes dati.

Šajā periodā ar referātu piedalījos divās zinātniskajās konferencēs:

  1. Vašingtona Universitātē Sietlā notikušajā 28. starptautiskajā AABS konferencē ““Baltic Studies at a Crossroads” (27.–29. maijs) nolasīju referātu “Covid19 pandemic challenges for the endangered language communities: Livonian example”. Informācija par konferenci: https://aabs-balticstudies.org/aabs-2022-in-seattle/
  2. Upsalas Universitātes starptautiskajā konferencē “Minor Finnic Languages 1” (MFL 1), kas notika no 2. līdz 3. jūnijam, nolasīju referātu “Language role in the identity of descendants of Livonians and language transmission”, informācija par konferenci. Konferences abstraktu krājums 

Tāpat 3. maijā piedalījos ar referātu Tartu Universitātes pasākumā “Tüling”, kas ir lekciju cikls zinātniekiem un pētniekiem, kurā ar referātiem piedalās dažādu valodniecības jomu speciālisti. Šajā pasākumā nolasīju referātu “Continuity of Livonian: Experience of critically endangered language”. Vairāk par pasākumu pieejams šeit: https://keel.ut.ee/en/content/tuling

Šajā periodā veiktas citas uzstāšanās un tikšanās gan kopienas, gan plašākos informatīvos un darba pasākumos, sagatavots aprobācijas materiāls lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolā “Mierlinkizt”, novadīts aprobācijas darbs vasaras skolas laikā.

Tāpat turpināts divu zinātnisko rakstu sagatavošanas darbs, tie iznāks 2022. gadā.

Pēdējās izmaiņas veiktas