3. februāris, 2015

10:00 - 14:00
Alberta ielā 10, 313. aud.

Sekcijas sēde "Ilgtermiņa vides pētījumi Latvijā"
Vides zinātne
Vadītājs V. Melecis

V. Melecis, M. Kļaviņš, M. Laiviņš, S. Rūsiņa, G. Spriņģe, J. Vīksne, Z. Krišjāne, S. Strāķe
Ilgtermiņa socioekoloģisko pētījumu platformas konceptuālais modelis Engures ekoreģionam

A. Reķe, G. Gavrilova, B. Laime, V. Kreile, A. Priede, S. Rūsiņa, V. Šulcs
Bērzciema apkārtnes floras izmaiņas 20 gadu periodā

M. Zariņš
Migrējošo un vietējo putnu sugu savstarpējās mijiedarbības Engures ezera dabas parkā

Z. Kalvīte
“Life Daba” projektos atjaunoto zālāju stāvoklis aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” un dabas liegumā “Sitas un Pededzes paliene”

I. Straupe, V. Kreile, I. Namniece, K. Bičkovskis
Parastās priedes Pinus sylvestris L. mežu veģetācijas izmaiņas dabas parkā “Tērvete”

D. Poršņovs
Virszemes ūdeņu sastāva un ģeoķīmisko plūsmu ilgtermiņa trendi Latvijas teritorijā

O. Stulbergs
Aerosolu piesārņojuma ilgtermiņa novērojumi Rīgā un izplatības novērtējums

4. februāris, 2015

10:00 - 14:00
Alberta ielā 10, 313. aud.

Sekcijas sēde "Zemes un augsnes ilgtspējīga izmantošana"
Vides zinātne
Vadītāji: O. Nikodemus, R. Kasparinskis

A. Ruskule, I. Kalvāne, E. Bojārs, U. Krutova
Ekspertu vērtējuma metodes izmantošana zālāju ekosistēmu pakalpojumu kartēšanā Siguldas novadā

K. Stankeviča, Z. Vincēviča-Gaile, O. Mutere
Mikroorganismu daudzveidības analīze dažāda tipa sapropeļa nogulumos

G. Čekstere, M. Laiviņš
Augtenes auglība un piesārņojums neofītās Acer negundo un Robinia pseudoacacia sabiedrībās Rīgā

A. Kārkliņš
WRB–2014 un Latvijas augšņu klasifikācija

R. Kasparinskis, A. Kārkliņš, A. Markots, O. Nikodemus, A. Rečs, A. Tērauds
Latvijas augšņu kartogrāfisko materiālu digitalizēšanas problēmas un to risinājumi

Z. Rendenieks
Mežu ainavas struktūras ietekmējošie faktori Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā

J. Soms
Ūdens izraisītas augsnes erozijas potenciālo apjomu modelēšana etalonteritorijās Augšdaugavas pazeminājumā

I. Vinogradovs
LiDAR datu izmantošana zemes apauguma kartēšanā

E. Dzalbe, I. Kukuļs
Ežezera Siena salas augšņu raksturojums

R. Kasparinskis, B. Dirnēna, L. Grantiņa-Ieviņa
Augsnes īpašību un augsnes mikroorganismu raksturojums ar āra bērzu (Betula Pendula) apmežotajos kūdras laukos Cenas tīreļa apkārtnē

J. Matuko, R. Kasparinskis, I. Liepiņš, O. Nikodemus, D. Prižavoite, I. Rotkovska, A. M. Rozenberga, S. Rūsiņa
Dabisko zālāju augsnes Vidzemē

K. Afanasjeva, G. Brūmelis, B. Dirnēna, I. Jankovska, R. Kasparinskis, Līva Liepiņa, I. Liepiņš, O. Nikodemus, I. Rotkovska, A. M. Rozenberga, A. Ruskule, A. Ševčuka, G. Tabors
Egles (Picea abies) kā edifikatora ietekme uz augsnes īpašībām bijušajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs

D. Prižavoite
Zemes izmantošanas vēsture un augsnes īpašības Bānūžu ezera apkārtnē, Taurenes pagastā

Ligita Liepiņa, K. Afanasjeva, B. Dirnēna, R. Kasparinskis, Līva Liepiņa, I. Liepiņš, O. Nikodemus, I. Rotkovska, A. M. Rozenberga, A. Ruskule, A. Ševčuka, G. Tabors
Mikorizu simbiozes aktivitāte ar egli (Picea abies) aizaugošās lauksaimniecības zemēs

A. Lupiķis, A. Lazdiņš
Oglekļa krājumi nosusinātā un apmežotā pārejas purva augsnē Vesetnieku stacionārā

A. Rolava, R. Kasparinskis, O. Nikodemus
Jauna informācija par Moricsalas augsnēm

V. Gudovannijs
Mežaudžu atjaunošana pēc kailcirtes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā atkarībā no īpašuma veida

K. Kruskops, P. Lakovskis
Zemes seguma veidu izmaiņas Natura 2000 teritorijās

P. Lakovskis
Agrovides pasākumi: esošā situācija un nākotnes izaicinājumi

V. Amatniece, G. Brūmelis, I. Jankovska
Edafisko faktoru nozīme ozolu paaugas attīstībā Vecdaugavas priežu mežu ekosistēmās

O. Mutere, I. Kukuļs, A. Ruskule, R. Kasparinskis
Stenda referāts. Picea abies apmežošanās ietekme uz augsnes mikroorganismu aktivitāti bijušajās lauksaimniecības zemēs

S. Ārgalis, M. Pastars, U. Siliņš, Z. Penēze
Stenda referāts. Lauksaimniecības zemes izmantošanas motivācija Latvijas pierobežā

J. Burlakovs, Z. Vincēviča-Gaile, K. Stankeviča
Stenda referāts. Fitorekultivācijas praktiskā lietojuma iespējas

K. Stankeviča, Z. Vincēviča-Gaile, V. Nikolajeva
Stenda referāts. Mikroorganismu identifikācijas iespējas saldūdens sapropelī

M. Stapkēviča, Z. Vincēviča-Gaile, K. Stankeviča
Stenda referāts. Mikroelementu un makroelementu saturs dažāda tipa sapropelī

S. Vaļule
Stenda referāts. Atšķirīgas izcelsmes vermikomposta sastāvs un īpašības

Smago metālu raksturojums Olaines šķidro ķīmisko atkritumu izgāztuves apkārtnes augsnēs
Stenda referāts. I. Pommere, R. Kasparinskis

I. Kalka, S. Grāvelsiņa, B. Dirnēna, R. Kasparinskis
Stenda referāts. Augsnes kartogrāfisko materiālu izvērtējums Cēsu novadā

A. Pizičs
Stenda referāts. Zemes izmantošana un to ietekmējošie faktori Latgales augstienē

A. Lazdiņš, L. Bērziņa
Stenda referāts. Saimnieciskās darbības vēsturisko datu interpretācija – CO2 emisijas no augsnes aramzemēs un ilggadīgajos zālājos

A. Lazdiņš, A. Butlers, Z. Lībiete
Stenda referāts. Nobiru sadalīšanās gaita kailcirtē

A. Bārdule, A. Butlers, A. Lazdiņš
Stenda referāts. Celmu izstrādes ietekmes uz gruntsūdeņu kvalitāti novērtējums divu gadu laikā

6. februāris, 2015

10:00 - 14:00
Alberta ielā 10, 401. aud.

Sekcijas sēde "Vides pārvaldības attīstība: sektori un integratīvās pieejas"
Vides zinātne
Vadītāji: R. Ernšteins, I. Kudreņickis

Ē. Lagzdiņa
Vides komunikācijas teorētiskie koncepti un prakse

I. Kudreņickis
Investīciju atbalsts kā starpsektoriāls pārvaldības instruments siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai Latvijā: ietekmes un problēmaspekti

I. Paredne
Klimata pārmaiņu adaptācija Latvijas lauksaimniecībā: politikas nodrošinājums inovāciju un tehnoloģiju attīstībai

L. Zvirbule
Vides politikas integrācijas teorētiskās nostādnes un lietišķie attīstības nosacījumi

A. Treijs, J. Soms
Rēzeknes novada ziemeļu daļas atsevišķu etalonteritoriju gravu tīkla morfoloģijas un veidošanās apstākļu analīze erozijas riska novērtēšanas un teritorijas ilgtspējīgas izmantošanas kontekstā

R. Bendere, I. Teibe, D. Āriņa
Atkritumu apsaimniekošanas procesu radītās ietekmes uz klimata izmaiņām novērtējums Latvijā

Z. Krūkle
Vides trokšņa pārvaldība Latvijā: modelis un attīstības priekšlikumi

I. Teibe, J. Lapsa
Sadzīves atkritumu resursu atgūšanas modeļa praktiskā ieviešana pašvaldībā

E. Leitis
Vietējo iedzīvotāju zināšanu loma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībā un ilgtspējīgā izmantošanā

13:20 - 17:00
Alberta ielā 10, 401. aud.

Sekcijas sēde "Piekrastes ilgtspējīga attīstība: pārvaldība un komunikācija"
Vides zinātne
Vadītāji: R. Ernšteins, I. Zīlniece

J. Kauliņš, R. Ernšteins
Ilgtspējīgas attīstības pārvaldības indikatori un indikatoru sistēmas: teorētiskie un praktiskie aspekti attīstības plānošanas uzraudzībā un kvantitatīvā novērtēšanā

I. Kudreņickis
Klimata pārmaiņu pārvaldības instrumenti un to lietojums Latvijā vietējās pašvaldības līmenī

R. Ernšteins, J. Kauliņš, I. Kudreņickis
Ilgtspējīgas attīstības stratēģiskā plānošana piekrastes pašvaldībās: ilgtspējības pārvaldības novērtēšanas piemērs

J. Kauliņš
Ilgtspējīgas attīstības pārvaldības indikatoru mērījumi Saulkrastu novadā

A. Ķepals
Piekrastes ilgtspējīgas pārvaldības attīstības pamatnostādnes: pieejas un municipālās prakses attīstība

I. Zīlniece, R. Ernšteins, A. Lontone-Ieviņa
Integrētas piekrastes pārvaldības attīstība Latvijas pašvaldībās: piekrastes komunikācijas imperatīvs un prakse

S. Graudiņa-Bombiza, J. Ulme
Jūru piesārņojošo cieto atkritumu situācijas novērtējums Latvijas piekrastē

J. Kauliņš, R. Ernšteins, I. Zīlniece, A. Lontone-Ieviņa
Videi un veselībai draudzīgas pārtikas pārvaldība: vietējās pašvaldības plānošanas piemērs