Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra projekta prezentācija.No kreisās:
SIA "Sestais stils" arhitekte Vita Polkovņikova;
LR IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics;
LU rektors prof. Mārcis Auziņš;
LU zinātņu prorektors prof. Indriķis Mu
Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs – solis uz mūsdienīgu studiju un zinātnes infrastruktūru
LU Preses centrs
04.11.2011

Ceturtdien, 3. novembrī, Latvijas Universitātes (LU) Vēstures muzeja zālē, Raiņa bulvārī 19, notika Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra prezentācija.

Līdz 2023. gadam Latvijas Universitāte Torņakalnā plāno izveidot modernu studiju infrastruktūru ar 5 studiju korpusiem un visu nepieciešamo aktīvai studentu dzīvei. Modernā studiju centra izveide saistāma ar Rīgas Domes plānotā jaunā Rīgas centra – Pārdaugavas centra - attīstību. Pirmo kompleksa kārtu - Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmisko centru – plānots pabeigt 2014. gada 30. septembrī. Tajā atradīsies viss, kas vajadzīgs mūsdienīgām ķīmijas, bioloģijas, medicīnas, ģeogrāfijas un Zemes zinātņu studijām un zinātniskajam darbam. Topošajā LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra teritorijā Latvijas Universitāte jau ir veikusi ģeodēzisko un arheoloģisko izpēti, par kuras rezultātiem prezentācijas laika informēja LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns, arheoloģisko darbu vadītājs Andris Šnē.

LU rektors Mārcis Auziņš, atklājot pasākumu, uzsvēra, ka LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs ir viens no lielākajiem augstākās izglītības būvniecības projektiem Baltijā pēdējo 10 gadu laikā. Modernā studiju infrastruktūra sekmēs studiju un pētniecības darbu valsts prioritārajā dabaszinātņu nozarē.

Pamatojoties uz projekta „Latvijas Universitātes infrastruktūras modernizācija prioritāro virzienu studiju programmu attīstības ietvaros” izsludināto LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra metu konkursa un sarunu procedūras rezultātiem, Latvijas Universitāte sadarbojas ar arhitektu apvienību „Sestais stils”. Arhitekti ir izstrādājuši LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra skiču projektu ar mērķi radīt komfortablu, funkcionālu, ekonomisku un uz ilgtspējīgas attīstības nostādnēm orientētu mācību, darba un sadzīves vidi, kura kļūtu par mūsdienu nostādnēm atbilstošu zināšanu un jauno tehnoloģiju apguves un izpētes vietu studentiem un plašākam interesentu lokam.

Projektā likts uzsvars uz sabalansētiem vides faktoriem (efektīva zemes platību izmantošana un energoresursu patēriņa optimizācija), vienlaikus radot tādas telpiskās struktūras, kurās par prioritāti kļuvis pats cilvēks.

LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra ēkai ir kompakts brīvstāvošs apjoms ar diviem komunikāciju mezgliem un ar līdzvērtīgām fasādēm. Ēkai ir 8 stāvi, kuros izvietojas četras no LU fakultātēm – Ķīmijas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, Bioloģijas, Medicīnas fakultātes, kā arī vairāki zinātniski pētnieciskie institūti.

Tā kā projektētajā ēkā izvietojas dabaszinātņu fakultātes, par nozīmīgu ēkas tēla sastāvdaļu uzskatāmas būvē izmantotās inovatīvās tehnoloģijas - no zaļajiem augiem veidotā dubultā fasāde, kas mazina ēkas temperatūras svārstības tiešas Saules gaismas ietekmē,  virs dienvidu fasādes augšējo stāvu logiem paredzētie horizontālie noēnojošie elementi un ar sukulentu stādījumiem pārklātais  “zaļais jumts”, kā arī uz jumta izvietotie vertikālās plūsmas vēja ģeneratori.

Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Andris Kronbergs atzina, ka LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs ir unikāls arhitektūras projekts Latvijā pēdējo 20 gadu laikā. Profesionālā arhitektu sabiedrība sekojot tam līdzi un raugoties, kā virzās tā attīstība: Torņakalna detālplānojums, metu konkurss, skiču projekts. Tas, ka LU ievēro šīs procedūras, garantē, ka viss notiek „caurspīdīgi” un pārskatāmi. Arhitektiem, protams, esot dažādi viedokļi par centra vizuālo tēlu, tomēr A.Kronbergs pauda prieku par dabas elementu izmantošanu ārējās fasādēs un enerģijas taupības risinājumiem, kas liecinot, ka viss virzās labā virzienā.

Prezentācijas noslēgumā LR Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics uzsvēra, ka tagad var redzēt, kā LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra projekts no idejas jau ir materializējies skicēs un maketā. Pirmais solis esot sperts, lai Latvijas Universitāte kā lielākā plaša profila universitāte Latvijā, kļūtu par vadošo dabaszinātņu centru jau Baltijas mērogā.

Augstākās izglītības infrastruktūras attīstības projekta kopējās izmaksas: 22 736 757 LVL. Finansējuma avoti: ERAF –  19 326 244 LVL (85%), Valsts budžets –  1 630 225  LVL (7.17%), LU  līdzekļi – 1 780 288  LVL (7.83%). Plānotais izlietojums: celtniecība –  15 740 000 LVL, iekārtas, aprīkojums – 7 000 000 LVL. Papildu līdzekļi no zinātnes infrastruktūras attīstības projekta ir paredzēti celtniecībai –  1 300 000 LVL, iekārtām un aprīkojumam – 4 500 000 LVL.

Par LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra projektu