Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Latvijas Universitātē ar vieslekciju ciklā "Pasaules līderu lasījumi" uzstājas mākslīgā intelekta pētnieks Kēss van Dēmters
Aija Pakalna, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
16.02.2018

Piektdien, 16. februārī, Latvijas Universitātē (LU) viesojas Aberdīnas Universitātes Datorzinību departamenta profesors, viens no vadošajiem mākslīgā intelekta pētniekiem pasaulē Kēss van Dēmters (Kees van Deemter). Viņš uzstāsies ar lekciju "Nepatiesības: skats no datorlingvista un mākslīgā intelekta pētnieka perspektīvas", turpinot pērn septembrī atjaunoto Valsts prezidenta lekciju ciklu “Pasaules līderu lasījumi”.

Neseni politiski notikumi ir izraisījuši globālas debates par “viltus ziņām” (fake news ­– ang. val.) un to izplatību sociālajos medijos un citos plašsaziņas līdzekļos. Tās ir ziņas, kas izskatās pēc ziņām, taču ir tīši nepatiesas. Viltus ziņas bieži izplata tie, kurus vada politiski vai komerciāli mērķi. Viens no spilgtiem piemēriem – kā pretinieki izplata ziņas, apgalvojot, ka bijušais Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Baraks Obama nav dzimis ASV, tāpēc nav uzskatāms par leģitīmu prezidentu.

Profesors K. van Dēmters lekcijā "Nepatiesības: skats no datorlingvista un mākslīgā intelekta pētnieka perspektīvas” (“Lying: the View from Natural Language Generation”), raugoties no datu inženierijas perspektīvas, saistoši un neformāli izklāstīs ideju par “novirzīšanos no patiesības”.

“Vispirms ieskicēšu, kā darbojas tipiska dabiskās valodas ģenerēšanas (Natural Language Generation, NLG) sistēma, kā arī parādīšu, kā katrā NLG posmā jāpieņem diskutabli lēmumi, kas var ietekmēt teksta patiesumu, tādējādi nepieļaut novirzes no patiesības ir teju vai neiespējami. Pēc šiem novērojumiem argumentēšu, ka “viltus ziņu” jēdzienu ir grūti aptvert un atklāt, tāpēc šo problēmu visefektīvāk būtu risināt nevis no skaitļošanas perspektīvas, bet gan strādājot ar cilvēku - ziņu uztvērēju - izglītošanu,” norāda prof. Kēss van Dēmters. Šie pētījumi notiek ciešā sadabībā ar citu mākslīgā intelekta pētniecības ekspertu, datorzinātnieku, pasaulē slavenu pētnieku, Aberdīnas Universitātes profesoru Ehudu Reiteru (Ehud Reiter).

Prof. K. van Dēmtera akadēmiskais darbs šobrīd galvenokārt norisinās pie datorlingvistikas (Computational Linguistics) – tā ir pētniecības joma, kura ir saistīta  gan ar mākslīgā intelekta pētniecību, gan kognitīvām zinātnēm. Profesora kompetences jomas ir skaitļošanas semantika un dabiskās valodas ģenerēšana, taču viņa pētījumi fokusējas arī uz cilvēku komunikācijas skaitļošanas modeļiem, multimodālo uztveri un skaitļošanu (attēlu un runas integrāciju). Īpaši viņu aizrauj tādu situāciju izpēte, kad komunikācija ir šķietami kļūdaina, piemēram, kad cilvēka lietots izteiciens ir neskaidrs vai divdomīgs.

“Tēma, manuprāt, ir aktuāla un prof. van Dēmters ir atraktīvs runātājs ar teju vai enciklopēdiskām zināšanām gan datorzinātnē, lingvistikā, loģikā, komunikācijas zinātnēs, filozofijā un psiholoģijā, kā arī kognitīvajās zinātnēs kopumā. Esmu pārliecināts, ka lekcija būs ļoti aizraujoša un pavērs citu skatījumu uz mūsdienu tehnoloģijām un to ietekmi manipulācijā ar cilvēku prātiem. Prof. Dēmters ir viens no vadošajiem mākslīgā intelekta pētniekiem pasaulē un viens no datorlingvistiem, no kura veikuma izaugušas veselas pētnieku grupas dažādās zinātņu nozarēs – Latvijā tik izcili un nozīmīgi pētnieki viesojas reti,” uzsver LU Datorikas fakultātes profesors, vadošais pētnieks, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters.

Ikviens laipni gaidīts uz prof. Kēsa van Dēmtera lekciju „Pasaules līderu lasījumu” lekciju piektdien, 16. februārī, plkst. 14.00 LU Mazajā aulā. Lekcija angļu valodā.


Par Valsts prezidenta lekciju ciklu “Pasaules līderu lasījumi”.

Valsts prezidenta lekciju cikls „Pasaules līderu lasījumi” tika iedibināts LU 90. jubilejas gadā pēc toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinājuma. Līdz šim lekciju ciklā uzstājušies tādi pasaulē atpazīstami līderi kā Pasaules ekonomikas foruma Davosā (Šveicē) dibinātājs profesors Klauss Švābs; filantrops un uzņēmējs, ASV prezidenta Baraka Obamas Finanšu izglītības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks Džons Houps BraiantsLielbritānijas valsts televīzijas BBC vadošais ziņu diktors Niks Gouvings, Horvātijas bijušais prezidents Ivo Josipovičs un citi.

Valsts prezidenta lekciju cikls tika atjaunots 2017. gada septembrī pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un LU rektora profesora Indriķa Muižnieka iniciatīvas. Tā mērķis – dot iespēju Latvijas akadēmiskajiem, inteliģences un mediju pārstāvjiem noklausīties dažādu nozaru, pasaulē ievērojamu personību lekcijas, kas var piedāvāt plašāku skatījumu par globāliem ekonomiskiem, politiskiem un sociāliem jautājumiem un rosināt domāt par turpmāko procesu virzību.

“Pamatideja ir radīt šim lasījumu ciklam, no vienas puses, akadēmisku kvalitāti un tajā pašā laikā arī politisku nozīmību. Sniegt akadēmisku pamatojumu vairākām prezidenta iniciatīvām, parādīt labo principu, ka valsts pārvaldes attīstības idejas nav nejaušas un ka demokrātija balstās uz izpratni un ekspertu viedokļiem,” Valsts prezidenta lekciju cikla „Pasaules līderu lasījumi” mērķi skaidro LU rektors I. Muižnieks. Viņš arīdzan uzsver, ka Universitāte, palīdzot veidot šo lasījumu ciklu, vēlas likt uzsvaru uz zinātnes un izglītības lomu sabiedrības attīstībā.

Lekciju cikls notiek, pateicoties LUMINOR ziedojumam. Ziedojumu administrē LU fonds. Profesora viesošanos Latvijā atbalsta Accenture Latvia.