Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
No kreisās - juriste, LU Senāta priekšsēdētāja vietniece Baiba Broka, bijušais biatlonists Gundars Upenieks, LU Bioloģijas fakultātes Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras asoc. profesore Līga Plakane un Ivars Ikstens, LU Basketbola komandas fizioterapeits. © Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments.
No kreisās - juriste, LU Senāta priekšsēdētāja vietniece Baiba Broka, bijušais biatlonists Gundars Upenieks, LU Bioloģijas fakultātes Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras asoc. profesore Līga Plakane un Ivars Ikstens, LU Basketbola komandas fizioterapeits. © Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments.
No kreisās - juriste, LU Senāta priekšsēdētāja vietniece Baiba Broka, bijušais biatlonists Gundars Upenieks, LU Bioloģijas fakultātes Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras asoc. profesore Līga Plakane un Ivars Ikstens, LU Basketbola komandas fizioterapeits. © Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments. Juristes, LU Senāta priekšsēdētāja vietnieces Baibas Brokas uzstāšanās "Zinātnes kafejnīcā". © Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments. "Zinātnes kafejnīcas" mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. © Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments. LU Bioloģijas fakultātes Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras asoc. profesores Līgas Plakanes uzstāšanās "Zinātnes kafejnīcā". © Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments.
AKTUĀLI! Vairākās sporta disciplīnās cilvēka spēju griesti jau sasniegti, norāda Latvijas Universitātes pētnieki
Aija Pakalna, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
08.02.2018

Trešdien, 7. februārī, Latvijas Universitātē (LU) norisinājās šī gada pirmā neformālā diskusija ar sabiedrību “Zinātnes kafejnīca”, kurā pētnieki un eksperti dažādās zinātņu jomās diskutēja, vai jauni augsti sasniegumi profesionālajā sportā vēl ir iespējami, izmantojot godīgas metodes. Pētnieki bija vienisprātis – cilvēka spēju robežas nav limitētas un rekordu laušana turpināsies, taču sagaidāms, ka turpmāk rekordus lauzīs tikai cilvēki ar īpašām fiziskām dotībām.

Pētnieki norādīja uz vairākām sporta disciplīnām, kurās sasniegtos rekordus jau šobrīd var dēvēt par cilvēka fizisko spēju griestiem, piemēram, 100 metru sprinta distanci vieglatlētikā. Sieviešu konkurencē pēdējo pasaules rekordu uzstādīja vieglatlēte Florensa Grifita-Džoinere pirms 30 gadiem (10,46 sekundes), savukārt vīriešu konkurencē arvien nepārspēts ir jamaikiešu sprinteris Useins Bolts ar rezultātu 9,58 sekundes. Zinātnieki ir izrēķinājuši, ka cilvēks ar normālu fizioloģiju un treniņu grafiku 100 metru sprinta distancē varētu pretendēt uz rekordu 9,48 sekundes, taču tas varētu notikt tikai aptuveni 2027. gadā.

Tāpat dažādu jomu pētnieki šobrīd cītīgi meklē atbildes uz jautājumu, vai ir iespējams veikt maratona distanci (42,195 kilometri) īsākā laikā nekā divas stundas. “Par spīti tam, ka šajā projektā līdzdarbojas daudzu jomu zinātnieki, rezultāts negrib padoties, un nekas arī neliecina, ka tas būtu drīzumā iespējams. Tāpēc varam apgalvot, ka maratona distances rekorda griesti pašlaik ir sasniegti,” norādīja LU Bioloģijas fakultātes Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras asoc. profesore Līga Plakane.

Viņa sacīja, ka cilvēka fiziskās spējas ietekmē sugai raksturīgās iezīmes, dzimums un vecums, bet vislielākā nozīme ir indivīda specifiskām īpašībām – sirds funkciju un elpošanas kapacitātei, skābekļa patēriņa efektivitātei un vielmaiņas īpatnībām. Taču šos aspektus ir iespējams kontrolēt un cilvēka spējas padarīt neierobežotas – īpaši liela nozīme šajā procesā ir psihoemocionālajam stāvoklim un, protams, arī dažādiem medikamentiem, tajā skaitā dopingam.

2018. gada ziemas olimpiskās spēles, kas sāksies jau 9. februārī, iezīmēsies ar iepriekš nekad vēl nebijušiem dopinga skandāliem. “Zinātnes kafejnīcā” piedalījās arī juriste, LU Senāta priekšsēdētāja vietniece Baiba Broka, kura, pārstāvot sportā arīdzan ļoti nozīmīgo juridisko perspektīvu, apstiprināja, ka sportistu emocionālo stāvokli un līdz ar to arī fiziskās spējas ārkārtīgi negatīvi ietekmē šobrīd profesionālajā sportā valdošā netaisnīguma sajūta. Taču pāri emocijām stāv tiesiskais regulējums, kur jābalstās uz juridiskiem faktiem un pierādījumiem.

Viņa, būdama arīdzan Latvijas Biatlona federācijas prezidente, dalījās ar sportistu bažām par dažādām manipulācijām un sabotāžām, kas varētu sabojāt viņu analīžu rezultātus: “Ir sporta veidi, kuros sportisti izvairās ēst publiskās vietās vai dzert no atvērtām pudelēm, jo manipulāciju risks un bailes no tām ir ļoti augstas.” To apliecināja arī bijušais biatlonists Gundars Upenieks, norādot, ka, lai no tā izvairītos, bagāto valstu federācijām līdzi pat brauc savi pavāri.

Taču individuālos rezultātus ir iespējams uzlabot ne tikai negodīgā, bet arī godīgā ceļā, piemēram, ar dažādiem ārējiem instrumentiem. Tie katram sportistam ir individuāli un noder anatomisku un fizioloģisku procesu uzlabošanai. Tāpat daži no šiem instrumentiem spēj atvieglot arī sportista emocionālo slodzi – to lietošana nozīmīgās sacensībās liek justies stabilāk un drošāk. LU Basketbola komandas fizioterapeits Ivars Ikstens “Zinātnes kafejnīcā” norādīja – kopš 2010. gada populārākā palīgterapija sportistu vidū ir masāžas putu rullis (foam rolling).

“Tā ir mīksto audu terapija, kurā tiek izpildīts mehānisks spiediens uz saspringušo vietu, izmantojot savu ķermeņa svaru ar kādu no masāžas ierīcēm – rulli vai bumbu. Ierīce uzlabo struktūru elasticitāti, samazina muskuļu saspringumu un sāpes, palielina locītavas apjomu, kā arī īstermiņā uzlabo sportisko sniegumu,” sacīja I. Ikstens.

Viņš prezentācijā uzsvēra, ka tieši uz dažādiem ārējiem instrumentiem mūsdienu profesionālajā sportā tiek liktas lielākās cerības jaunu rekordu sasniegšanā.

"Zinātes kafejnīca: Godīgs sports – izsmelts vai vēl iespējams?" video ieraksts:

"Zinātnes kafejnīcas" mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu.

Nākamā “Zinātnes kafejnīca” notiks pirmdien, 12. martā, un tajā pētnieki stāstīs par kosmiskajiem laikapstākļiem – magnētiskajām vētrām un citām kosmiskām parādībām -, kas ietekmē mūsu dzīvi uz Zemes.