Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Latvijas Universitāte. Foto: Toms Grīnbergs.
Latvijas Universitāte. Foto: Toms Grīnbergs.
Latvijas Universitāte. Foto: Toms Grīnbergs. Valža Muktupāvela grāmata „Tautas mūzikas instrumenti Latvijā” Māras Grudules grāmata “Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos” LU Cietvielu fizikas institūta radītie materiāli
AKTUĀLI! Latvijas Universitātes zinātnieki saņems LZA apbalvojumus par sasniegumiem zinātnē 2017. gadā
LU Komunikācijas un inovāciju departaments
16.02.2018

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Zinātnes fonds 16. februārī plkst. 16.00 Latvijas Universitātes (LU) Dabas mājā apbalvos 2017. gada ievērojamāko Latvijas zinātnes sasniegumu autorus. Savu devumu zinātnē snieguši arī LU zinātnieki, radot nozīmīgus pētījumus fizikā, literatūrā un farmācijā.

Zinātnes sasniegumu un nozīmīgāko notikumu Latvijas zinātnes dzīvē izvērtēšana sākta pirms 15 gadiem - 2002. gadā. LZA organizētais zinātnes sasniegumu konkurss gadu gaitā guvis arvien lielāku popularitāti zinātnieku vidū, kā arī iemantojis plašu rezonansi sabiedrībā. Šobrīd tas ir viens no prestižākajiem konkursiem visu nozaru zinātnēs Latvijā, par to liecina arī iesniegto un nominēto pētījumu, projektu, monogrāfiju, praktisko zinātnisko izmēģinājumu izcilība un unikalitāte ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā mērogā.

Apbalvojumus par sasniegumiem zinātnē no LU pētniekiem saņems Humanitāro zinātņu fakultātes, Cietvielu fizikas institūta un Ķīmijas fakultātes pētnieki, savukārt atzinības rakstu saņems Fizikas institūts.

 

Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2017. gadā

 

Valdis Muktupāvels visus Latvijā spēlētos mūzikas instrumentus apkopo vienā grāmatā

Apkopojot vēstures, organoloģijas, folkloristikas, valodniecības un citus datus, LU latviešu folkloristikas profesors Valdis Muktupāvels izstrādājis kvalitatīvi jaunu pētījumu „Tautas mūzikas instrumenti Latvijā” (izdevis LU Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2017, 320 lpp. ) par Latvijā dažādos laikmetos lietotiem skaņu rīkiem. Balstoties uz Eiropas organoloģijas sasniegumiem un pieredzi, ir izveidota mūzikas instrumentu sistemātika, tā ļaujot Latvijas organoloģijas materiālu iekļaut starptautiskā apritē.

Māra Grudule atklāj dzejas latviešu valodā pirmsākumus

Profesores Māra Grudules šogad publicēto pētījumu “Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos” (izdevis LU Literatūras, filozofijas un māklas apgāds, 2017, 416 lpp.) LZA raksturo: “Monogrāfija ir pirmreizējs pētījums par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā: par garīgajām dziesmām un veltījuma dzejoļiem, kas galvenokārt tulkoti no vācu valodas. Grāmatas vērtību ceļ tulkojumu un oriģinālu salīdzinājumi.”

LU Cietvielu fizikas institūts rada jaunus materiālus, kas pielietojami gaismas avotos un infrasarkanā starojuma pārveidotājos

LU Cietvielu fizikas institūta pētnieki radījuši jaunus efektīvus materiālus, kas ir caurspīdīgi, viegli izgatavojami un ilgmūžīgi. Līdz ar to LU var lepoties ne tikai ar jaunām zinātniskajām publikācijām, bet arī ar zinātnisko rezultātu praktisko pielietojumu gaismas diodēs un infrasarkanā starojuma vizualizatoros. Institūts spējis piemeklēt tādu ķīmisko sastāvu, ka, izgatavojot stiklu un pēc tam to papildus apstrādājot, iegūta stikla keramiku, kas satur mazus kristāliņus un joprojām ir caurspīdīga. Ar iegūto stikla keramiku iespējams ģenerēt acij patīkamu balto gaismu, kura ir izmantojama apgaismes avotos, kā arī šos materiālus var izmantot, lai pārveidotu infrasarkano starojumu redzamajā gaismā.

Komanda: LZA akadēmiķis Uldis Rogulis, Dr.habil.phys. Māris Spriņģis, Dr.phys. Anatolijs Šarakovskis, Dr.phys. Jurģis Grūbe, Dr.phys. Andris Fedotovs, Dr.phys. Edgars Elsts, Mg.sc.ing. Guna Krieķe, Mg.phys. Andris Antuzevičs, Mg.phys. Meldra Ķemere, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts.

Ķīmijas fakultātes zinātnieki rada jaunas tehnoloģijas zāļu atlieku samazināšanai dabā

Pēdējos gados farmaceitisko preparātu jeb dažādu zāļu nonākšana vidē radījusi piesārņojumu un apdraudējumu dabai. Lai samazinātu zāļu nonākšanu dabā, LU un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zinātnieki ir veikuši pētījumus par apkārtējās vides piesārņojumu ar farmaceitiskajiem preparātiem, par šo savienojumu pārveidošanas mehānismiem apkārtējā vidē un notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijām.

Pēc pētījumiem zinātnieki atklāja, ka Rīgas notekūdeņos konstatēti ārstniecisko līdzekļu atlikumi un esošā notekūdeņu attīrīšanas sistēma nav pietiekami efektīva. Pētījumu rezultātā piedāvātas vairākas perspektīvas farmaceitisko atliekvielu koncentrācijas samazināšanas tehnoloģijas, kuru pamatā ir apstrāde ar aktīvajām dūņām un biostimulācija.

Komanda: Dr.chem. Vadims Bartkevičs, Dr.biol. Olga Mutere, Dr.chem. Ingars Reinholds, Dr.chem. Iveta Pugajeva, Dr.chem. Dzintars Začs, Latvijas Universitātes doktoranti Ingus Pērkons un Jānis Ruško Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Latvijas Universitāte.

 

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta atzinības raksts 2017. gada sasniegumi zinātnē

 

LU Fizikas institūta pētnieks izstrādā jaunas klases šķidro metālu elektromagnētiskās indukcijas sūkni, kuros darbojas pastāvīgi magnēti

Šķidro metālu pārsūknēšanas problēmas ir aktuālas sakarā ar jauno enerģijas iekārtu realizēšanu (kodolsintēzes reaktori, neitronu atskaldīšanas avoti, ceturtās paaudzes ātro neitronu reaktori), kurās dažādi šķidrie metāli (svins, dzīvsudrabs, svina sakausējumi ar bismutu vai litiju, nātrijs) tiek izmantoti kā darba vide un reizē arī kā siltumnesējs. Ņemot vērā šķidro metālu augsto temperatūru un agresivitāti, to pārsūknēšanā ar mehāniskiem sūkņiem ir lielas problēmas, jo to darbības princips balstās uz šķidrajā metālā iegremdētajām mehāniskām daļām un līdz ar to dažādu blīvslēdžu nepieciešamību. Elektromagnētisko indukcijas sūkņu priekšrocība nav apstrīdama, jo šo sūkņu darbības princips balstās uz šķidrajā metālā inducētiem elektromagnētiskajiem spēkiem. Indukcijas sūkņos aktīvā magnētiskā sistēma atrodas ārpus sūkņa kanāla ar šķidro metālu un nenonāk kontaktā ar to. Šādiem sūkņiem ir būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem 3-fāžu induktoru sūkņiem – ievērojami vienkāršāka konstrukcija, mazāki gabarīti un lielāka efektivitāte, jo tajos nav ar elektrisko strāvu barojamie magnētiskie poli, bet darbojas pastāvīgi magnēti.

Pētījumu izstrādājis: Dr.phys. Imants Bucenieks, LU Fizikas institūts.