Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

LU Humanitāro fakultātes dekāne Ilze Rūmniece Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas vadītāja un LU HZF profesore Janīna Kursīte-Pakule LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāne Valda Kļava
Humanitārā joma cīnās par vienlīdzīgām tiesībām līdzās eksaktajai, bet uzvara vēl ir priekšā
Antra Sprēde, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
03.02.2018

Filologi ceļ trauksmi par finansējuma trūkumu nozarei – vēl nesen varēja lasīt populārākajos ziņu portālu virsrakstos. Sekojot Eiropas iniciatīvām, valstī eksaktās zinātnes noteiktas par prioritārām, veidojot bīstamu disbalansu starp humanitārajām un eksaktajām zinātnēm, uzskata humanitāro zinātņu jomu pārstāvji. Neaicinot noteikt kādas prioritātes, bet gan vienlīdzīgu attieksmi pret dažādām zinātņu nozarēm, folkloristi, filologi, antropologi, vēsturnieki, filozofi un citi gatavi cīnīties par savu vietu zem saules. Humanitārajām zinātnēm vajadzētu visu laiku būt permanentā, nevis prioritārā uzmanībā, līdzsvarojot to, kas veselīgai sabiedrībai vajadzīgs, norāda Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) dekāne profesore Ilze Rūmniece.

Valodas ne tikai jārunā, bet arī jāpēta

“Atņemiet vienai sabiedrībai, nācijai, valstij uz kādu laiku cilvēkus, kas izglītoti humanitārajās zinātnēs, un tad mēs varētu paskatīties, kas notiek,” mazliet grūtsirdīgi saka LU HZF dekāne profesore Ilze Rūmniece, “tikpat labi es varētu teikt – atņemiet visas tehnoloģijas un tad paskatieties, kas notiek.”

Viens no dekānes rūpju bērniem ir latviešu valoda, kas, viņasprāt, aizvien vairāk slīkst anglicismos. Kā piemēru profesore min padomju laiku, kad zinātniskās konferences lielākoties notika krievu valodā, jo kāpēc gan pārtulkot latviski, ja visi tāpat saprot krieviski? Tas pats notiek mūsdienās, tikai tagad tā ir angļu valoda. “Ja mēs valodu nekopsim, nepētīsim komplektā ar citām valodām, tad pēc dažām paaudzēm tikai vecmāmiņas satrauksies, kas notiek ar mūsu valodu, jo visi taču saprot angliski,” uzskata I. Rūmniece.

Humanitāro zinātņu pētnieki ir vienisprātis, ka humanitārās zinātnes attīsta kritisko domāšanu, to pašu arī akcentē I. Rūmniece filoloģijas kontekstā: “Viena lieta ir valodu vienkārši zināt komunikācijai, bet otra lieta – valodu studēt un pētīt, jo tas attīsta kritisko domāšanu. Jo vairāk valodu tu zini, jo vairāk vari faktus daudz dziļāk izvērtēt.”

Taujāta, kāpēc mūsdienu sabiedrībā, kad tik ļoti tiek uzsvērta eksakto zinātņu nozīme, būtu jāstudē humanitārās zinātnes, dekāne norāda, ka valoda un teksti (rakstiski vai mutiski) ir pamatu pamatā cilvēka pastāvēšanai ģimenē un sabiedrībā. Tas viss jāpēta, jākopj un jāpalīdz tam attīstīties – tieši tāpat kā tehnoloģijām, izpratnei par tīru vidi vai jebkam citam, kas svarīgs ilgtermiņā. “Pētīt un attīstīt varam tikai tad, ja esam sistēmiski un vispusīgi apguvuši arī dzimto valodu. Un to nodrošina studijas augstskolā,” skaidro I. Rūmniece.

Vairāk lasiet "Alma Mater" e-versijā.