V. Tamužs (kreisajā pusē) un Valdis Pumpurs studiju laikā Maskavā Avots: https://dunika.lv/laudis-un-notikumi/novadnieki/vitauts-tamuzs/

Sestdien, 2. novembrī, 83 gadu vecumā viņsaulē aizgājis izcilais zinātnieks, iedvesmojošais skolotājs, Latvijas materiālmehānikas zinātniskās skolas radītājs, LU Polimēru mehānikas institūta laboratorijas vadītājs un viens no LU FMOF Elektrodinamikas un nepārtrauktas vides mehānikas katedras dibinātājiem Vitauts Tamužs.

Vituata Tamuža mūžs aprāvās tieši mēnesi pirms 84. dzimšanas dienas, tomēr dzīves gājumā padarītā darba augļi ir neizmērāmi un neizdzēšami. Jau tagad skaidrs – caur profesora audzēkņu veikumu tie turpinās dot ieguldījumu zinātnes attīstībā mūžīgi.

Pirmo fizikas izglītību klasiskās mehānikas specializācijā Tamužs ieguva Maskavas Valsts Universitātē, kur Fizikas un matemātikas fakultāti ar izcilību absolvēja 1959. gadā un vēlāk turpināja studijas aspirantūrā. Drīz atgriezies dzimtenē, lai uzsāktu darbu jaunizveidotajā Polimēru mehāniskas institūtā. Doktora disertāciju par tēmu “Unikalitāte un metode cietu plastmasas ķermeņu dinamisko problēmu aptuvenam risinājumam” jaunais fiziķis aizstāvēja Latvijas Zinātņu akadēmijā 1973. gadā. Īsi pēc Latvija neatkarības atjaunošanas, 1992. gadā kļuva arī par inženierzinātņu doktoru.

Zinātnē Vitauts Tamužs nodevies cietvielu un kompozītmateriālu, kā arī sabrukuma un noguruma mehānikas pētniecībai. Viņa atklājumi un darbi ietekmējuši materiālu zinātnes attīstību pasaules līmenī. Uzsākot darbu Polimēru mehānikas institūtā Tamužs drīz kļuva par laboratorijas vadītāju, bet vēlāk par zinātniskās padomes priekšsēdētāju. Teju sešdesmit gadu ilgušajā darba cēlienā, profesors devis nozīmīgu ieguldījumu ne tikai paša institūta attīstībā, bet vietējās materiālmehānikas zinātniskās skolas attīstībā kopumā. Paralēli pētnieciskajai darbībai institūtā, veicis akadēmisko darbu Latvijas Universitātē, strādājot ar neskaitāmiem studentiem, no kuriem talantīgākie šobrīd kļuvuši par pasaules līmeņa zinātniekiem.

Līdztekus akadēmiskajai darbībai Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā Universitātē, regulāri ar vieslekcijām uzstājies visā pasaulē, bet kā viesporofesors strādājis Amerikā un Vācijā. Laikā no 1975. līdz 2000.gadam bijis autors vai līdzautors sešām monogrāfijām, publicējies ap 300 rakstu dažādos zinātniskajos izdevumos.

Fizikas profesora zinātniskā darbība novērtēta ar vairākiem apbalvojumiem. 2008.gadā saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par materiālmehānikas zinātniskās skolas izveidi Latvijā, 2006. gadā Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu materiālu mehānikā, 2000. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas un akciju sabiedrības "Grindeks" balvu par izcilu devumu polimēru un kompozīt-materiālu mehānikas attīstībā un visaugstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošanā, bet jau 1995. gadā par izcilu un ilgstošu ieguldījumu zinātnē, tehnoloģijās un fundamentāliem atklājumiem mašīnbūvē Eiropas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa titulu Inženierzinātņu sekcijā. Vitauta Tamuža zinātniskā darbība tikusi novērtēta arī PSRS laikā, par ko liecina vairāki Padomju Savienības apbalvojumi.

Laikabiedru atmiņās Vitauts Tamužs paliks kā pētnieks ar mākslinieka dvēseli, kas vienlīdz mīlējis gan zinātni, gan mākslu, zinātnē vienmēr meklējot eleganci un iekšējo skaistumu. Tamužs pats atzinis: "Man, savā laikā atstājot Maskavas Universitāti, bija radusies strikta un varbūt pat nekaunīga pārliecība: man vienalga, kāda ir manu rezultātu attieksme pret realitāti, bet šiem rezultātiem jābūt iekšēji skaistiem un elegantiem.”

Zinātnieks bijis apveltīts ar nemirstīgu dzīves mīlestību, dzīvesprieku, neatlaidību, nerimstošu zinātkāri, daudzpusību un plašu skatu uz dzīvi, dabisku patiesības un taisnīguma apziņu, kā arī izteiktu sekošanu savam aicinājumam un spītību savu mērķu sasniegšanā.

2019. gada maijā klajā nākusi Evitas Rukas grāmata “Kāda pētnieka dzīve”, kā pati autore to raksturo, “zinātnieka cilvēciskais portrets”, kas “apkopo Vitauta Tamuža un viņa līdzbiedru atmiņas, veidojot dokumentāli spēcīgu laikmeta ainu un stāsta par mūžīgām, nepārejošām vērtībām”.

Profesora skolnieks, Zviedrijas Lulea tehnoloģiju universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju biedrs, Academia Europea goda biedrs (honoris causa) Jānis Vārna par savu skolotāju, zinātnisko vadītāju un draugu stāsta: “Šādi panākumi nekrīt no gaisa! Vajadzīgs gan liels talants, gan ieguldītais darbs, bet vissvarīgākais ir gribēt!” Profesors Vārna atceras kādu gadījumu, kad tieši Tamužs viņam licis saprast šo mācību, kas palikusi atmiņā un vadījusi zinātnieku viņa darbos. Tolaik jaunajam fiziķim Jānim Vārnam ticis uzdots kāds uzdevums, ko pirmo kursu doktorants nekad nebija veicis un nezināja, kā to paveikt, to arī liekot profesoram noprast: “Vitauts tā noskatījās uz mani un teica: Viss atkarīgs no tā, cik ļoti Tu gribi to izdarīt. Ja tiešām gribēsi, tad atradīsies gan laiks, gan zināšanas”.  

Jānis Vārna apstiprina, ka Vitautam Tamužam izteikti piemitusi ”gribēšana” izdarīt ”neizdarāmo” un dot  paliekošu ieguldījumu zinātnē, nerēķinoties ne ar laiku ne praktiskajām iespējām. ”Tas ir viens no iemesliem, kas ļāvis viņam atstāt tik dziļu nospiedumu kompozīto  materialu mehānikā.”

Atvadīšanāš no izcilā zinātnieka Vitauta Tamuža notiks sestdien, 9. novembrī, plkst. 11.00 Rīgas Kremācijas centrā – krematorijā, Lielajā zālē.

Dalīties