Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

“Zinātnes kafejnīcā” varēs izzināt Latvijas ģeogrāfiju un ainavas vēsturi
Aija Pakalna, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
07.12.2017

Ceturtdien, 7. decembrī, plkst. 18.00 Latvijas Universitātes (LU) kafejnīcā (Raiņa bulvārī 19) notiks sarunas un diskusijas par zinātni “Zinātnes kafejnīca”, kas šoreiz skaidros, kā cauri gadsimtiem mainījusies Latvijas ainava.

Pirms apmēram 4,6 miljardiem gadu izveidojās planēta Zeme. Drīz sāka veidoties arī mūsu planētas ārējais cietais apvalks – Zemes garoza. Latvijas teritorija kā Zemes garozas apgabals izveidojās pirms 1,9-1,8 miljardiem gadu, kad kopā sabīdījās vairākas nelielas litosfēras plātnes un salu loki, iekļaujot arī okeānu veidojumus.

Pēdējos pusotra miljarda gados Latvijas teritorijas ģeoloģiskā vēsture ir bijusi samērā mierīga, lielas ģeoloģiskās katastrofas nav bijušas. Izmaiņas teritorijā šajā periodā ir saistītas ar lēnu Zemes garozas grimšanu un pacelšanos, jūras ūdens līmeņa svārstībām, klimata mainīgumu, kā arī smilts un māla pieplūdi dažādā apjomā. Atbilstoši tam mainījās arī nogulumu sastāvs un biezums, kā arī seno organismu kompleksi.

Devona perioda sākumā, pirms 410 miljoniem gadu, Latvijas teritorijā jūra sedza Kurzemi, bet perioda vidusdaļā samērā sekli ūdeņi pārklāja arī visu pārējo Latvijas teritoriju un tai kaimiņos esošos reģionus. Izveidojās sekla jūra, kā arī no ziemeļiem plūstošu upju deltas un estuāri. No tagadējās Skandināvijas un Somijas, kur tajā laikā bija sauszeme, tika ieskalots ļoti liels daudzums smilšu un māla. Šī perioda nogulumos ir saglabājušies gliemežu, galvkāju, pleckāju, koraļļu, sūkļu, aļģu, daivspuru zivju, bruņuzivju un citu organismu atliekas. Devona periods, kura ilgums tiek rēķināts ap 60 miljoniem gadu, Latvijas teritorijā atstājis visbiezāko nogulumiežu slāņkopu – tā vidēji ir 500 metrus bieza, bet vietām sasniedz pat 900 metrus.

Šos un arī daudzus citus interesantus faktus ikvienam interesentam "Zinātnes kafejnīcā" atklās LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieki:

  • LU profesors Oļģerts Nikodemus stāstīs par mūsdienu ainavu un tās mainību;
  • LU asociētais profesors Ģirts Stinkulis informēs par ģeoloģiskajām izmaiņām Latvijā kopš devona perioda;
  • LU asociētā profesora Normunda Stivriņa tēma būsLatvijas ainavas attīstība pēdējos 15 000 gados - no ledāja atkāpšanās brīža līdz mūsdienām”.

"Zinātnes kafejnīcas" mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu.

Pasākumu vadīs LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas vadītājs Raimonds Kasparinskis.

Laipni aicināti apmeklēt "Zinātnes kafejnīcu”! Ieeja pasākumā - bez maksas! Turklāt pirmajiem 50 apmeklētājiem sulas glāze par brīvu.